Kas aizstāvēs Salaspils iedzīvotājus?

Turpinās Salaspils iedzīvotāju strīds ar vietējo siltumenerģijas ražotāju – uzņēmumu Salaspils siltums. Atgādināsim, ka vasarā monopolists atslēdza siltumu piecām pilsētas mājām, pieprasot atkārtoti samaksāt par siltumenerģiju, kas bija saņemta līdz 2012. gada 1. janvārim. Ar īsto parādnieku – iepriekšējo namu apsaimniekotāju SIA Enerģētiķis 33 – siltuma piegādātājs cīnīties nevēlas, daudz vieglāk taču ir izdarīt spiedienu uz salstošajiem iedzīvotājiem.

Namu Celtnieku ielā 2, Enerģētiķu ielā 7, Rīgas ielā 2, Skolas ielā 3 un 12 iemītnieki ir ar mieru samaksāt līdz 2012. gada 1. janvārim (šajā dienā visas minētās mājas pārgāja jauna pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma – AS Rīgas namu apsaimniekotājs – aprūpē) iekrājušos parādu par siltumu, taču viņi pieprasa, lai Salaspils siltums un iepriekšējais apsaimniekotājs Enerģētiķis 33 ar dokumentiem pierāda, cik tieši dzīvokļu īpašnieki ir parādā. Māju pārstāvji uzskata, ka siltumapgādes uzņēmuma izrakstītie rēķini ir „uzskrūvēti”. Viņi arī ir pārliecināti, ka lielākā daļa parāda radusies tāpēc, ka iepriekšējais apsaimniekotājs iedzīvotāju samaksāto naudu nav izmantojis paredzētajam mērķim – lai dzēstu parādu par siltumu.

Lasīt tālāk...

Varbūt vienosimies?

Interesantu „laimes vēstuli” nesen saņēma Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Jubilejas klienti. Pārvaldnieks pieprasīja, lai dzīvokļu īpašnieki iespējami ātrāk noslēdz ar viņu jaunu līgumu, draudot, ka pretējā gadījumā nepaklausīgajiem būs par komunālajiem pakalpojumiem jāpārmaksā aptuveni 170 eiro gadā. Visam kooperatīvam šādi papildu izdevumi veidotu 200 000 eiro gadā. Pārbiedētie iedzīvotāji vaicā: vai tiešām jāraizējas par neizprotamo maksas palielinājumu?

Uzmanību, raksta priekšsēdētājs

Kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētāja Anatolija Serebrjanska vēstulē ir daudz interesantu faktu. Piemēram, viņš raksta:

„No 2015. gada 1. oktobra spēkā stājas grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem katra dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas saņemt komunālos pakalpojumus – siltumu, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu, jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi.

Lasīt tālāk...

Zemesgrāmata: kā izmantot?

Ik dienas simtiem Latvijas iedzīvotāju vēršas zemesgrāmatu nodaļās, lai nostiprinātu savas nekustamā īpašuma tiesības. Viņi sniedz ziņas par dzīvokļu un zemes pirkumiem, nomu vai dāvinājumiem. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā pasargā tā īpašnieku no nepatikšanām un ļauj viņam ar savu īpašumu veikt jebkādas darbības.

Ja cilvēks nav aizgājis uz zemesgrāmatu nodaļu, lai sniegtu ziņas par savām tiesībām uz dzīvokli vai zemi, viņš ne tikai nevar veikt darījumus ar savu īpašumu, bet var pat kļūt par krāpnieku upuri.

Tādi gadījumi joprojām nav retums. Teiksim, cilvēks ir nopircis dzīvokli, bet īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā atlicis uz vēlāku laiku, aizbildinoties ar to, ka nav naudas, lai samaksātu valsts nodevu. Pēc mēneša pircējs beidzot ierodas zemesgrāmatu nodaļā un tur uzzina, ka dzīvoklis vēlreiz pārdots. Vai tas iespējams? Pilnīgi noteikti! Likuma priekšā nekustamā īpašuma īstenais saimnieks ir tas, kura īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Un tad var izrādīties, ka, izmantojot pirmā pircēja vilcināšanos, viņš vēlreiz pārdevis mājokli un aizlaidies uz ārzemēm ar dubultu ķērienu.

Lasīt tālāk...

Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim

Cilvēki, kas gadu desmitiem nav mainījuši dzīvesvietu, dažkārt nesaprot, kāpēc dzīvokļus vajadzēja privatizēt. Kaimiņi, lūk, neprivatizēja – gan naudu ietaupīja, gan nervus un par dzīvokli maksā tikpat cik īpašnieki. Kāda atšķirība starp šīm divām kategorijām – mājokļu īpašniekiem un īrniekiem?

Jautājumu par īrnieku un īpašnieku tiesībām uzdeva Larisa Koroļenkova no Maskavas ielas, kura raksta: „Mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par domofona uzstādīšanu. Es biju kategoriski pret, bet mana balss nevienu neinteresēja. Tā kā par domofonu iestājās vairākums kaimiņu, man beigu beigās nācās pakļauties un samaksāt rēķinu. Es absolūti nesaprotu, kāds man labums no dzīvokļa privatizācijas! Lai gan esmu kļuvusi par īpašnieci, manis teiktajā joprojām neviens neieklausās... Ceru, jūs pastāstīsiet, ko īsti nozīmē manas ekskluzīvās tiesības!”

Lasīt tālāk...

Desmit naivi jautājumi par nekustamā īpašuma izsolēm

Ik dienas Latvijā notiek izsoles, kurās pārdod nekustamo īpašumu, un katra šāda izsole neapšaubāmi ir saistīta ar kādas ģimenes bēdu stāstu. Zaudēt savu mājokli var jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, dzīvojiet mierīgi – atsavināt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai saskaņā ar tiesas spriedumu un kreditora rakstisku prasījumu.

Kā dzīvoklis nonāk izsolē?

Latvijas likumi pieļauj dažus gadījumus, kad dzīvokli izsolē var pārdot bez iepriekšējas ilgas tiesāšanās. Kustamo un nekustamo mantu bez garas vilcināšanās var pārdot, ja:

■ ir lēmums par parāda, kas nodrošināts ar publisku hipotēku, piedziņu bezstrīdus piespiedu kārtībā;

■ īpašnieks labprātīgi piekrīt pārdot dzīvokli izsolē.

Lasīt tālāk...

Kādi dokumenti pārvaldniekam pirms demisijas jānodod mājas īpašniekiem?

„Labdien! Vai jūsu arhīvā nav informācijas par to, kā notiek pārvaldnieka maiņa? Kādi dokumenti un materiāli iedzīvotājiem jāsaņem no aizejošā pārvaldnieka? Paldies!” Viktorija

Atbilde uz mūsu lasītājas jautājumu atrodama Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likuma 12. pantā aprakstīts, kā mājas īpašnieki vai jaunais pārvaldnieks pārņem no iepriekšējā lietas un dokumentus.

Pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi lēmumu mainīt pārvaldnieku, iepriekšējās namu pārvaldes (biedrības, kooperatīvās sabiedrības utt.) pienākums ir mēneša laikā ar nodošanas – pieņemšanas aktu nodot mājas īpašniekam šādus dokumentus:

Lasīt tālāk...