Rīdzinieki interesējas par naudu no reklāmām uz dzīvojamo māju sienām

Vairāki rīdzinieki, kuri dzīvo pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās ēkās, pašvaldībā interesējušies par to, kur paliek nauda, ko apsaimniekotājs iekasē par reklāmām, kas izvietotas uz dzīvojamo namu sienām.

Jautājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē šodien aktualizēja arī vairāki domes deputāti.

“Pirms trim līdz pieciem gadiem, saskaņojot līgumus, uz mājām uzlika reklāmas un nāca normāla nauda. Tagad galus namu pārvaldē, cik naudas katru mēnesi iekasē par reklāmām, atrast nevar. Ja zvana uz iecirkni, tad atbilde ir tāda: “Ko tur, augšā, dara, mēs nezinām, un cik naudas tur ir, mēs arī nezinām”, situāciju raksturoja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC).

Lasīt tālāk...

Mājai vajadzīgs saimnieks

Dzīvokļu īpašnieki, kas pēc privatizācijas nav pārņēmuši savas mājas pārvaldīšanas tiesības, šobrīd nokļuvuši sarežģītā situācijā. Nepārņemtajām mājām pārvaldnieku ieceļ pašvaldība vai valsts, un tāds pārvaldnieks bieži vien tikai savāc naudu no iedzīvotājiem, neveicot pat elementārākos mājas apsaimniekošanas darbus. Līdz 2013. gada beigām tāda nejēdzīga situācija bija daudzās bijušajās valsts mājās Rīgā.

Pārvaldnieku ieceļ „no augšas”

Pagājušā gada beigās Valsts privatizācijas aģentūra izsludināja konkursu par tiesībām pārvaldīt 74 bijušās valsts mājas, kuru īpašnieki pēc dzīvokļu privatizācijas nebija apvienojušies un pārņēmuši savas mājas pārvaldīšanas tiesības.

Saskaņā ar Privatizācijas likumu iedzīvotājiem lēmums par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu bija jāpieņem pusgada laikā pēc privatizācijas sākuma, taču tūkstošiem rīdzinieku nesteidzās un mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada atlika lēmuma pieņemšanu. Un rezultāts ir tāds, ka daudzās mājās privatizācija beigusies jau pirms 10–15 gadiem, bet mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki tā arī nav pārņēmuši.

Lasīt tālāk...

Enerģiskiem cilvēkiem viss ir pa spēkam!

Nama Brīvības ielā 362 iemītnieki atraduši risinājumu mūžsenajai problēmai, kas nomocījusi jau vairākas rīdzinieku paaudzes: kā ātri un lēti salabot ceļa segumu pagalmā. Lai gan pašvaldība īsteno iekškvartālu ceļu remonta programmu, bīstamu bedru galvaspilsētā vēl ir atliku likām. Uz ceļa pie mājas Brīvības ielā arī līdz pērnajam gadam vīdēja gandrīz pusmetru dziļas bedres, bet tagad tas ir pavisam līdzens.

Namu pārvaldes versija

Par namu Brīvības ielā 362 jau divus gadus rūpējas AS Rīgas namu apsaimniekotājs. Uzņēmuma galvenā inženiere Viktorija Kurajeva iedzīvotāju piedzīvojumus apraksta šādi:

– Šī māja izceļas ar to, ka tajā ir dzīvokļu īpašnieki, kas ar sirdi un dvēseli ir ieinteresēti mājas labiekārtošanā. Bet problēmu tur netrūkst: lai gan māja ir pajauna, būvēta tikai 1994. gadā, tās stāvoklis ir visnotaļ bēdīgs. Vai nu projekts bijis neveiksmīgs, vai arī būvnieki strādājuši pa roku galam.

Lasīt tālāk...

Rīga ķērusies pie balkoniem

Martā galvaspilsētas lielākais namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piedāvās klientiem piedalīties balkonu apsekošanas programmā. Ja kādam dzīvokļa īpašniekam ir radušās aizdomas par sava balkona drošību, viņš var uzaicināt ciemos tehnisko darbinieku. Papildu informāciju RNP iedrukās ikmēneša rēķinos, nepalaidiet garām.

Viena programma visai pilsētai

Par Rīgas balkonu slikto tehnisko stāvokli tiek runāts jau sen, bet līdz šim uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks šo konstrukciju tehnisko apsekošanu ir veicis tikai „uz acīti”. Ja arī ir gadījies kādu balkonu apskatīt uzmanīgāk, tad tikai pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma. Šā iemesla dēļ namu pārvaldei ir visai skopa informācija par balkonu patieso stāvokli.

Lasīt tālāk...

Ir ideja!

„Kāds vīrs ņēma un savā stāvā izremontēja kāpņu telpu: nomainīja grīdas plāksnes, izlīdzināja un nokrāsoja sienas, nokrāsoja kāpnes, salaboja atkritumu vada lūku, ielika hermētisku logu, nodrošināja divus gaismekļus un soliņu.

Vīrs pat piespieda provaiderus aizvākt savas nožēlojamās kastes uz bēniņiem un vadus noslēpt kārbā, bet pats pakāra spoguļus. Kā bonusu sev viņš liftam piegulošo sava dzīvokļa sienu apstrādāja ar skaņas izolācijas materiālu. Kas no tā visa iznāca? Pirmkārt, visi kaimiņi ar meistaru sāka sveicināties. Otrkārt, tādā vietā nepulcējas nepilngadīgie huligāni, mājīgums viņiem ir pretīgs. Treškārt, beidza smirdēt atkritumu vads, no loga vairs nepūš, apgaismojums ir un darbojas. Un cilvēks jūtas apmierināts, dzīvojot normālos apstākļos, ko pats sev radījis. Cik tas maksāja? Viņš saka, ka divus tūkstošus.

Lasīt tālāk...

Juris Vidžis: „Mācāmies paši un mācām dzīvokļu īpašniekus”

Uzņēmumiem, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas Latvijā, ir sākusies jauna sezona. SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) vadītājs Juris Vidžis stāsta par pērn paveikto un JNĪP tuvākās nākotnes uzdevumiem.

Šogad – vēl 15 nosiltinātas mājas

2014. gada pirmās nedēļas JNĪP sagādāja ne mazums rūpju. Sals radīja problēmas komunikācijās: deviņās mājās aizsala vai plīsa cauruļvadi. Tam iemesls ir Latvijai ierastā nelaime – mājas nav pienācīgi nosiltinātas.

– Pats dārgākais komunālais pakalpojums Latvijā ir apkure, – saka Juris Vidžis, – tāpēc siltumenerģijas piegādātāja pienākums ir ziemā nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu, bet pārvaldnieka pienākums ir palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem taupīt siltumu. Mājokļu apsaimniekošanas jomā nav nekā svarīgāka.

–  Kā iedzīvotāji var nodrošināt būtisku siltuma ietaupījumu, ja renovācijas līdzfinansēšanas valsts programma ir beigusies?

Lasīt tālāk...