Pārvaldnieks vēlas „noformēt attiecības”

Daudzi dzīvokļu īpašnieki un īrnieki bažīgi uztver aicinājumu noslēgt vai pārslēgt līgumu ar namu pārvaldnieku. Cilvēkiem ir pamats baidīties, jo viltīgi sastādīts dokuments var uzkraut viņiem jaunas un neizdevīgas saistības. No otras puses, ja līgums sastādīts pēc likuma un godprātīgi, strīdīgās situācijās tas tikai aizsargā iedzīvotāju tiesības.

Sīkāk par to, vai vajadzētu parakstīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, stāsta Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Ultimāts nedarbojas

Nesen redakcija saņēma vēstuli no dzīvokļu īpašnieku biedrības Pleskodāle pārvaldītas mājas iedzīvotājiem:

Lasīt tālāk...

Mājām sadalīs 170 miljonus

Šomēnes Ministru kabinets ir pieņēmis faktiski jaunus noteikumus, pēc kuriem iedzīvotāji varēs saņemt ES naudu māju siltināšanai. Eiropa atkal ir gatava dalīt miljonus, bet tagad mājas varēs atgūt tikai 35% no darbu kopējām izmaksām līdz 2013. gadam atmaksāto 50% vietā. Starp citu, programmā izdarīti arī citi grozījumi, bet mazāk izdevīga tā noteikti nav kļuvusi.

Pavisam līdz 2014. gada 1. jūlijam Latvijā renovētas aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājas, un visos gadījumos piesaistīti ES līdzekļi. Pēc programmas, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, vēl renovēs 470 daudzstāvu namus. Latvijai tas nav maz, tie ir 2,3% no kopējā dzīvojamā fonda, kurā ir 25 tūkstoši dzīvojamo māju. Aktīvākais reģions ir bijusi Kurzeme – 266 nosiltinātas mājas, lielākā atpalicēja ir Latgale – tikai 35 projekti.

Saskaņā ar programmu, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, renovētās mājas iedzīvotāji atpakaļ saņēma pusi no darbu izmaksām. Taču jau 2009. gadā, kad renovācija sākās, politiķi brīdināja: „Tik izdevīgu nosacījumu Latvijā vairs nebūs! Godājamie iedzīvotāji, pasteidzieties piedalīties!”

Lasīt tālāk...

Gandrīz jauni balkoni par 160 eiro

Jūlija sākumā nolūza margas kārtējam balkonam Rīgā, kā rezultātā vīrietis nokrita no otrā stāva un ar galvas un mugurkaula traumām tika nogādāts slimnīcā. Mūsu namu balkonu problēma nekad agrāk nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd. Pēc speciālistu vērtējuma, 2–3% balkonu Latvijā ir vajadzīgs kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka tikai galvaspilsētā vien bīstami ir 1000–1500 balkonu, bet vēl daudz lielākam skaitam nepieciešams kārtējais remonts.

Tie turpina brukt

Pēdējā traģēdija notika dzīvojamajā mājā Grīvas ielā Iļģuciemā. Bet tieši pirms gada Dzirciema ielā 39 kopā ar daudzstāvu nama balkonu zemē nogāzās padzīvojis vīrietis, cietušo neizdevās glābt. 2010. gadā balkons sabruka Lāčplēša ielā 61, viens cilvēks guva traumas.

Pēc viena tāda gadījuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs savā Facebook lapā rakstīja: „Balkoni ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tātad namu pārvalde tos var remontēt tikai par pašu iedzīvotāju naudu, ja 51% iedzīvotāju balso par balkonu remontu. Paši saprotiet, to panākt – tā ir neiespējamā misija”.

Lasīt tālāk...

Tiešo norēķinu līkloči un viltības

No 2015. gada 1. oktobra Latvijā paredzēts ieviest tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: iedzīvotāji varēs naudu par siltumu, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu pārskaitīt uzreiz pašiem pakalpojumu sniedzējiem, apejot namu pārvaldniekus. Tas darīts tālab, lai dzīvokļu īpašniekus pasargātu no pārvaldnieku rindās iekļuvušiem blēžiem. Taču pakalpojumu sniedzēji dumpojas pret Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un dara visu iespējamo, lai tiešo norēķinu sistēma kļūtu iedzīvotājiem nepieejama.

Kas notiek pēc likuma pieņemšanas?

Kas dzīvokļu īpašniekiem mainīsies līdz ar tiešo norēķinu ieviešanu? Viņi saņems atsevišķu rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja un varēs būt pārliecināti, ka par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu samaksātā nauda nav pielipusi negodīga starpnieka pirkstiem. Tiesa, uz tiešajiem norēķiniem varēs pāriet tikai mājas, kuru īpašnieki kopsapulcē pieņems attiecīgu lēmumu. Pārējām mājām saglabāsies līdzšinējā sistēma – norēķini par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību.

Lasīt tālāk...

Kā nomainīt pārvaldnieku?

Jūlijā pie mums vērsās lasītājs ar pavisam vienkāršu lūgumu – pastāstīt, kā pareizi nomainīt mājas pārvaldnieku. Tiesības jebkurā brīdī mainīt pārvaldnieku ir vienas no mājas īpašnieku pamattiesībām. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām nezina, kā šīs tiesības realizēt. Uz jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

Pieņemt kopīgu lēmumu

Lēmumu pāriet no viena pārvaldnieka pie cita mājas īpašnieki var pieņemt tikai kopīgi, ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, 80 dzīvokļu mājā par pārvaldnieka nomaiņu jānobalso īpašniekiem, kas pārstāv vismaz 41 dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma laušanu un jauna noslēgšanu var pieņemt, gan balsojot kopsapulcē, gan rakstiskas aptaujas veidā.

Lasīt tālāk...

Kā izdzīvot mazajam?

Dzīvot mazdzīvokļu mājā ir sarežģīti. Nereti tādu māju līdzīpašnieki ar grūtībām samaksā tikai par sētnieka pakalpojumiem, sakrāt naudu jaunam jumtam vai elektroinstalācijas nomaiņai viņu uztverē ir kaut kas fantastisks, nu gluži kā nopirkt ziloni. Tostarp Rīgas mazajos koka namiņos dzīvo daudzi tūkstoši ģimeņu. Kam un kā ir jāglābj šīs pussabrukušās mājas no pilnīga sabrukuma?

Glābiet, iebrūk grīda!

Redakcijā vērsās astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki no Ezera ielas 13a. Pēc Ināras Kovaļovas teiktā, mājas sienas un konstrukcijas ir tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēki teju var iebrukt pagrabā. Ēka būvēta 1903. gadā un līdz šim ir kaut cik turējusies. „Bet pirms kāda laika uzņēmums Latvenergo kāpņu telpā uzstādīja savu elektrosadales skapi, un pāri visai sienai parādījās briesmīga triju centimetru plata plaisa,” stāsta mājas iedzīvotāji.

Apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks sienu no iekšpuses sastiprināja ar skavām. Konstrukcijas nostiprināšana no ārpuses netika veikta, tāpēc plaisas plešas platumā. „Pamati nosēžas, logs kāpņu telpā vairs lāgā neturas pie stenderes,” ceļ trauksmi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...