Kādai temperatūrai jābūt dzīvoklī?

„Palīdziet tikt skaidrībā par temperatūru dzīvoklī. Dzīvoju īrētā mājoklī, uz kuru pārcēlāmies iepriekšējās apkures sezonas beigās, tāpēc īsti neaptvērām situāciju. Sākoties ziemai, radās problēma – mēs sākām salt. Uzņēmumā Rīgas siltums skaidro, ka paaugstināt radiatoru temperatūru nevar, jo tad citiem mājas iemītniekiem būs par karstu, turklāt arī pārmaksāt neviens dzīvokļa saimnieks nevēlas, tad jau labāk paciest aukstumu.

Bet mēs dzīvojam stūra dzīvoklī. Paziņas stāsta, ka pēc likuma tādos dzīvokļos temperatūrai jābūt par diviem grādiem augstākai nekā pārējos. Pat atradu Ministru kabineta noteikumus, kur tas teikts (1998. gada noteikumi Nr. 409), bet uzņēmumā Rīgas siltums atbildēja: „Tādus noteikumus mēs nezinām! Tagad visiem dzīvokļiem ir viens normatīvs – plus 18 grādi!”

Vēl gribu piebilst, ka radiatoru temperatūra mainās atkarībā no diennakts laika. Naktīs tā pazeminās, un nevienu nesatrauc, ka tev jāguļ siltā pidžamā, jakā un ar zeķēm kājās.

Mēs, protams, pieprasījām pārbaudi. Santehniķis nāk dienā, kad temperatūra ir normāla, jo naktī dzīvoklis ir sildīts ar elektrisko sildītāju. Meklēt citu dzīvokli? Diemžēl situācija visur ir vienāda. Ja iespējams, lūdzu, publicējiet jaunākos normatīvos aktus par gaisa temperatūru dzīvokļos.

Ceru, ka atbildīgās personas sadzirdēs daudzo rīdzinieku problēmu. Mūsu ģimene pagājušajā mēnesī samaksāja 38 latus par centrālo apkuri un, lietojot sildītāju, vēl nodedzināja elektrību par 20 latiem. Piedevām vēl 40 latu izgāja par zālēm, jo visi esam apsaldējušies un sēžam mājās ar darba nespējas lapām”. Ar cieņu, Tatjana

Kāds ir normatīvs?

Uz jautājumu atbild AS Rīgas siltums informācijas nodaļas vadītāja Jana Roze:

– Normatīvi attiecībā uz gaisa temperatūru dzīvojamās telpās, par kuriem runā Tatjana, ir atcelti. Tagad ir spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 102. Šā dokumenta otrajā pielikumā teikts, ka gaisa temperatūra dzīvojamās istabās un guļamistabās aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zemāk par 18 grādiem. Koplietošanas telpās – kāpņu telpā, gaiteņos tā nedrīkst būt zemāka par 16 grādiem.

– Ko iedzīvotājiem darīt, ja normatīvi netiek ievēroti?

– Iesaku Tatjanai vispirmām kārtām vērsties namu pārvaldē un noskaidrot, kādu lēmumu apkures jautājumā pieņēmuši dzīvokļu īpašnieki. Varbūt viņi ir noturējuši kopsapulci un nolēmuši, ka naktīs temperatūra jāpazemina. Tā dara daudzas mājas, jo zināms, ka, pazeminot temperatūru telpās par vienu grādu, gan siltuma patēriņš, gan arī rēķins par siltuma patēriņu samazinās par 5%.

– Ja kopīgs lēmums nav pieņemts, vai cilvēks var lūgt palīdzību?

– Protams, šai nolūkā tikai jāuzaicina siltumtīklus apkalpojošā uzņēmuma komisija. Daudzas mājas Rīgā apkalpo AS Rīgas siltums, un mūsu klienti var zvanīt uz bezmaksas tālruni 80000090. Komisija veiks mērījumus, un, ja temperatūra dzīvoklī neatbildīs normai, tiks īstenoti pasākumi.

Vai izdevās palīdzēt?

Pēc redakcijas iejaukšanās Tatjanas ģimenei radās cerība uz siltumu. AS Rīgas siltums un namu pārvaldes speciālisti dzīvoklī veica atkārtotu pārbaudi. Izrādījās, ka radiators nav pareizi pievienots stāvvadam. Tatjanai apsolīja kļūmi novērst. Diemžēl tas tiks darīts tikai pēc apkures sezonas beigām.

To vajag zināt!

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības noteikt mājas apkures režīmu. Pietiek, ja par temperatūras pazemināšanu nobalso lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku, un māja var sākt taupīt.

Tikai vajadzētu atcerēties, ka nesabalansētas apkures sistēmas dēļ vieniem ir karsti, bet otri salst. Ētiski un pareizi būtu orientēties pēc paša aukstākā dzīvokļa mājā.

Arī būvnormatīvi nav pēdējā instance un patiesība. Šā gada sākumā Rīgas enerģētikas aģentūra laida klajā metodiskus norādījumus ar nosaukumu „Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centralizētai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu namiem”. Tur doti šādi padomi:

„Daudzas mājas ir aprīkotas ar modernu automatizētu siltummezglu un ir iespējama apkures un karstā ūdens temperatūras automātiska regulēšana mājai pēc iedzīvotāju vēlēšanās. Iedzīvotāji izvēlas uzturamo temperatūras režīmu mājai, ko rakstveidā paziņo apsaimniekotājam, ievērojot, ka:

■ optimālā temperatūra dzīvokļos dienā ir 20–22º C, naktī temperatūru pazemina (plkst. 22.00 – 23.00) līdz rītam (plkst. 5.00 – 6.00) uz 16–17º C;

■ optimālā temperatūra karstajam ūdenim dienā aiz siltummaiņa ir 50–52º C, naktī 35–40º C. Ja apsaimniekotājs nenodrošina kvalificētu mājas siltumapgādes sistēmu apkopes personālu, uz kuru var paļauties, tad drošāk ir karstā ūdens temperatūru ieregulēt nemainīgu uz 55º C, kas garantēs, ka sistēmā nevairosies nāvējošās legionellas baktērijas, kas iet bojā 50º C temperatūrā. Siltumpatēriņa rēķins gan tad būs lielāks, taču to atsvērs drošības sajūta iedzīvotājiem”.

Enerģētikas aģentūras metodika ir tikai ieteikums, pēc kura nav obligāti jāvadās, bet, apspriežot jautājumu par apkures un karstā ūdens temperatūru, nebūs lieki šo informāciju ņemt vērā.