Iedzīvotāji: „Mēs nevarējām ilgāk ciest!”

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji zina, cik grūti ir sakrāt naudu remontam. Dažkārt viņi tikai noraugās, kā mājoklis iet bojā, jo nevar sakrāt naudu visvienkāršākajiem darbiem. Bet salaspilieši ir pierādījuši, ka nav nemaz obligāti jānīkuļo: sešu dzīvokļu mājai Miera ielā 21 ir gan logi nomainīti, gan sienas un bēniņi nosiltināti, gan jauns bruģējums pie pamatiem ielikts, gan kosmētiskais remonts vaikts.

Pensionāri nenobijās

Miera ielas 21. nama iedzīvotāji nav nekādi miljonāri. Būtu miljonāri, sen jau būtu izvākušies no vecās mājas un dzīvotu paši savos savrupnamos, viņi smej. Bet pieticīgā iztikšana un ieradums nav ļāvis meklēt citu mājokli. Gadiem viņi ir saluši, jo māja būvēta no silikātķieģeļiem, kas neaiztur siltumu, gadiem ir piecietuši drēgnumu (silikātķieģeļi uzsūc mitrumu), gadiem ir skatījušies uz brūkošajiem skursteņiem uz jumta...

Lasīt tālāk...

Par pāridarījumu jāmaksā

Tāds cilvēks kā Vladimirs Galočkins Latvijā ir tikai viens: pēdējo gadu laikā šis rīdzinieks iesniedzis tiesā vairāk nekā 100 prasību pret dzīvojamo māju pārvaldniekiem un aptuveni 60 prāvās ir uzvarējis. Pēdējā laikā enerģiskais dzīvokļa īpašnieks no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām (DzĪKS) prasa ne tikai savu tiesību ievērošanu, bet arī naudas kompensāciju par katru izdarīto pārkāpumu.

Galočkins un taisnība

– Es visur un visiem stāstu, ka dzīvokļu kooperatīvi Latvijā pārvērtušies par puskriminālām, ja ne pilnībā kriminālām struktūrām, – prāto Vladimirs Galočkins, cilvēks un dzīvokļa īpašnieks, jurists autodidakts un vienkārši neparasti neatlaidīga personība. – Par pašvaldības namu pārvaldēm vismaz var pasūdzēties pilsētas mēram, bet kooperatīvās sabiedrības ir pilnībā autonomas – ko grib, to dara. Reālā vara dažās DzĪKS pieder jau labi noformētai dzīvokļu mafijai.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi: kā pieņemt kopīgus lēmumus?

Šodien par to, kā pieņemt kopīgus lēmumus daudzdzīvokļu mājā. Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, kādam daudzumam dzīvokļu īpašnieku jānobalso kopsapulcē, lai varētu veikt kaut pašus vienkāršākos mājas labiekārtošanas darbus. Tāpat arī apspriežam iedzīvotāju tiesības un pārvaldnieka pienākumus. Jums jāzina, kurš mājā ir saimnieks!

■ Pārvaldnieks piedāvā centralizētās apkures sistēmas pārbūvi vai rekonstrukciju. Vai viņam vajadzīga mājas iedzīvotāju piekrišana?

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu katram dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai viņa atsevišķais dzīvoklis, bet arī kopīpašuma domājamā daļa.

Lasīt tālāk...

Dzīvojat ārzemēs? Gatavojieties zaudēt dzīvokli!

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, atstājot dzimtenē dzīvokļus un mantas. Bet vai viņi visi var būt droši par saviem īpašumiem? Nē, apgalvo mūsu lasītāja Marianna Karnauha. Ja jūs īrējat dzīvokli Latvijā, bet paši pagaidām mājojat citā valstī, var gadīties, ka pēc atgriešanās savu mantību atrodat izgāztuvē un dzīvokļa durvis rotā jaunas slēdzenes.

Īres tiesības vai tiesības uz mokām?

Mūsu lasītāja ir māksliniece un šobrīd strādā Kanādā. Viņa ir dzimusi rīdziniece un domā pēc kāda laika atgriezties dzimtajā pilsētā. Taču pēc mājas īpašnieka gribas un varas iestāžu bezdarbības pēc Marianna teju zaudēs dzīvokli, tātad viņai vairs nebūs kur atgriezties.

Lasīt tālāk...

Ja pārvaldnieka darbs neapmierina

„Ko darīt, ja pārvaldnieks neievēro normatīvo aktu prasības par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, piemēram, nesniedz iedzīvotājiem ziņas par plānotajiem remonta darbiem un mājas uzkrājumiem?”

Vispirmām kārtām dzīvokļu īpašniekiem jāiegaumē, ka īpašuma tiesības ne tikai nozīmē tiesības rīkoties ar īpašumu, bet arī uzliek noteiktus pienākumus. Kādi ir šie pienākumi? Uz jautājumu atbildi sniedz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants, kur teikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir „nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu”.

Skan vienkārši, bet teiktajā ir dziļa jēga. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pieņemt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus lēmumus un slēgt darījumus. Tāpat viņu pienākums ir gādāt, lai pārvaldnieks labi pildītu savus uzdevumus (tai skaitā ievērotu normatīvo aktu prasības un laikus sagatavotu pārskatus iedzīvotājiem, sniegtu viņiem informāciju par māju utt.). Ja pārvaldnieks to nedara, ir jārīkojas.

Lasīt tālāk...

Kas aizstāvēs Salaspils iedzīvotājus?

Turpinās Salaspils iedzīvotāju strīds ar vietējo siltumenerģijas ražotāju – uzņēmumu Salaspils siltums. Atgādināsim, ka vasarā monopolists atslēdza siltumu piecām pilsētas mājām, pieprasot atkārtoti samaksāt par siltumenerģiju, kas bija saņemta līdz 2012. gada 1. janvārim. Ar īsto parādnieku – iepriekšējo namu apsaimniekotāju SIA Enerģētiķis 33 – siltuma piegādātājs cīnīties nevēlas, daudz vieglāk taču ir izdarīt spiedienu uz salstošajiem iedzīvotājiem.

Namu Celtnieku ielā 2, Enerģētiķu ielā 7, Rīgas ielā 2, Skolas ielā 3 un 12 iemītnieki ir ar mieru samaksāt līdz 2012. gada 1. janvārim (šajā dienā visas minētās mājas pārgāja jauna pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma – AS Rīgas namu apsaimniekotājs – aprūpē) iekrājušos parādu par siltumu, taču viņi pieprasa, lai Salaspils siltums un iepriekšējais apsaimniekotājs Enerģētiķis 33 ar dokumentiem pierāda, cik tieši dzīvokļu īpašnieki ir parādā. Māju pārstāvji uzskata, ka siltumapgādes uzņēmuma izrakstītie rēķini ir „uzskrūvēti”. Viņi arī ir pārliecināti, ka lielākā daļa parāda radusies tāpēc, ka iepriekšējais apsaimniekotājs iedzīvotāju samaksāto naudu nav izmantojis paredzētajam mērķim – lai dzēstu parādu par siltumu.

Lasīt tālāk...