Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim

Cilvēki, kas gadu desmitiem nav mainījuši dzīvesvietu, dažkārt nesaprot, kāpēc dzīvokļus vajadzēja privatizēt. Kaimiņi, lūk, neprivatizēja – gan naudu ietaupīja, gan nervus un par dzīvokli maksā tikpat cik īpašnieki. Kāda atšķirība starp šīm divām kategorijām – mājokļu īpašniekiem un īrniekiem?

Jautājumu par īrnieku un īpašnieku tiesībām uzdeva Larisa Koroļenkova no Maskavas ielas, kura raksta: „Mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par domofona uzstādīšanu. Es biju kategoriski pret, bet mana balss nevienu neinteresēja. Tā kā par domofonu iestājās vairākums kaimiņu, man beigu beigās nācās pakļauties un samaksāt rēķinu. Es absolūti nesaprotu, kāds man labums no dzīvokļa privatizācijas! Lai gan esmu kļuvusi par īpašnieci, manis teiktajā joprojām neviens neieklausās... Ceru, jūs pastāstīsiet, ko īsti nozīmē manas ekskluzīvās tiesības!”

Lasīt tālāk...

Gandrīz jauni balkoni par 160 eiro

Jūlija sākumā nolūza margas kārtējam balkonam Rīgā, kā rezultātā vīrietis nokrita no otrā stāva un ar galvas un mugurkaula traumām tika nogādāts slimnīcā. Mūsu namu balkonu problēma nekad agrāk nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd. Pēc speciālistu vērtējuma, 2–3% balkonu Latvijā ir vajadzīgs kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka tikai galvaspilsētā vien bīstami ir 1000–1500 balkonu, bet vēl daudz lielākam skaitam nepieciešams kārtējais remonts.

Tie turpina brukt

Pēdējā traģēdija notika dzīvojamajā mājā Grīvas ielā Iļģuciemā. Bet tieši pirms gada Dzirciema ielā 39 kopā ar daudzstāvu nama balkonu zemē nogāzās padzīvojis vīrietis, cietušo neizdevās glābt. 2010. gadā balkons sabruka Lāčplēša ielā 61, viens cilvēks guva traumas.

Pēc viena tāda gadījuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs savā Facebook lapā rakstīja: „Balkoni ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tātad namu pārvalde tos var remontēt tikai par pašu iedzīvotāju naudu, ja 51% iedzīvotāju balso par balkonu remontu. Paši saprotiet, to panākt – tā ir neiespējamā misija”.

Lasīt tālāk...

Kādi dokumenti pārvaldniekam pirms demisijas jānodod mājas īpašniekiem?

„Labdien! Vai jūsu arhīvā nav informācijas par to, kā notiek pārvaldnieka maiņa? Kādi dokumenti un materiāli iedzīvotājiem jāsaņem no aizejošā pārvaldnieka? Paldies!” Viktorija

Atbilde uz mūsu lasītājas jautājumu atrodama Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likuma 12. pantā aprakstīts, kā mājas īpašnieki vai jaunais pārvaldnieks pārņem no iepriekšējā lietas un dokumentus.

Pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi lēmumu mainīt pārvaldnieku, iepriekšējās namu pārvaldes (biedrības, kooperatīvās sabiedrības utt.) pienākums ir mēneša laikā ar nodošanas – pieņemšanas aktu nodot mājas īpašniekam šādus dokumentus:

Lasīt tālāk...

Kā nomainīt pārvaldnieku?

Jūlijā pie mums vērsās lasītājs ar pavisam vienkāršu lūgumu – pastāstīt, kā pareizi nomainīt mājas pārvaldnieku. Tiesības jebkurā brīdī mainīt pārvaldnieku ir vienas no mājas īpašnieku pamattiesībām. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām nezina, kā šīs tiesības realizēt. Uz jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

Pieņemt kopīgu lēmumu

Lēmumu pāriet no viena pārvaldnieka pie cita mājas īpašnieki var pieņemt tikai kopīgi, ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, 80 dzīvokļu mājā par pārvaldnieka nomaiņu jānobalso īpašniekiem, kas pārstāv vismaz 41 dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma laušanu un jauna noslēgšanu var pieņemt, gan balsojot kopsapulcē, gan rakstiskas aptaujas veidā.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks vēlas „noformēt attiecības”

Daudzi dzīvokļu īpašnieki un īrnieki bažīgi uztver aicinājumu noslēgt vai pārslēgt līgumu ar namu pārvaldnieku. Cilvēkiem ir pamats baidīties, jo viltīgi sastādīts dokuments var uzkraut viņiem jaunas un neizdevīgas saistības. No otras puses, ja līgums sastādīts pēc likuma un godprātīgi, strīdīgās situācijās tas tikai aizsargā iedzīvotāju tiesības.

Sīkāk par to, vai vajadzētu parakstīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, stāsta Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Ultimāts nedarbojas

Nesen redakcija saņēma vēstuli no dzīvokļu īpašnieku biedrības Pleskodāle pārvaldītas mājas iedzīvotājiem:

Lasīt tālāk...

Mājām sadalīs 170 miljonus

Šomēnes Ministru kabinets ir pieņēmis faktiski jaunus noteikumus, pēc kuriem iedzīvotāji varēs saņemt ES naudu māju siltināšanai. Eiropa atkal ir gatava dalīt miljonus, bet tagad mājas varēs atgūt tikai 35% no darbu kopējām izmaksām līdz 2013. gadam atmaksāto 50% vietā. Starp citu, programmā izdarīti arī citi grozījumi, bet mazāk izdevīga tā noteikti nav kļuvusi.

Pavisam līdz 2014. gada 1. jūlijam Latvijā renovētas aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājas, un visos gadījumos piesaistīti ES līdzekļi. Pēc programmas, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, vēl renovēs 470 daudzstāvu namus. Latvijai tas nav maz, tie ir 2,3% no kopējā dzīvojamā fonda, kurā ir 25 tūkstoši dzīvojamo māju. Aktīvākais reģions ir bijusi Kurzeme – 266 nosiltinātas mājas, lielākā atpalicēja ir Latgale – tikai 35 projekti.

Saskaņā ar programmu, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, renovētās mājas iedzīvotāji atpakaļ saņēma pusi no darbu izmaksām. Taču jau 2009. gadā, kad renovācija sākās, politiķi brīdināja: „Tik izdevīgu nosacījumu Latvijā vairs nebūs! Godājamie iedzīvotāji, pasteidzieties piedalīties!”

Lasīt tālāk...