Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Desmit naivi jautājumi par nekustamā īpašuma izsolēm

Ik dienas Latvijā notiek izsoles, kurās pārdod nekustamo īpašumu, un katra šāda izsole neapšaubāmi ir saistīta ar kādas ģimenes bēdu stāstu. Zaudēt savu mājokli var jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, dzīvojiet mierīgi – atsavināt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai saskaņā ar tiesas spriedumu un kreditora rakstisku prasījumu.

Kā dzīvoklis nonāk izsolē?

Latvijas likumi pieļauj dažus gadījumus, kad dzīvokli izsolē var pārdot bez iepriekšējas ilgas tiesāšanās. Kustamo un nekustamo mantu bez garas vilcināšanās var pārdot, ja:

■ ir lēmums par parāda, kas nodrošināts ar publisku hipotēku, piedziņu bezstrīdus piespiedu kārtībā;

■ īpašnieks labprātīgi piekrīt pārdot dzīvokli izsolē.

Lasīt tālāk...

Varbūt vienosimies?

Interesantu „laimes vēstuli” nesen saņēma Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Jubilejas klienti. Pārvaldnieks pieprasīja, lai dzīvokļu īpašnieki iespējami ātrāk noslēdz ar viņu jaunu līgumu, draudot, ka pretējā gadījumā nepaklausīgajiem būs par komunālajiem pakalpojumiem jāpārmaksā aptuveni 170 eiro gadā. Visam kooperatīvam šādi papildu izdevumi veidotu 200 000 eiro gadā. Pārbiedētie iedzīvotāji vaicā: vai tiešām jāraizējas par neizprotamo maksas palielinājumu?

Uzmanību, raksta priekšsēdētājs

Kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētāja Anatolija Serebrjanska vēstulē ir daudz interesantu faktu. Piemēram, viņš raksta:

„No 2015. gada 1. oktobra spēkā stājas grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem katra dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas saņemt komunālos pakalpojumus – siltumu, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu, jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks vēlas „noformēt attiecības”

Daudzi dzīvokļu īpašnieki un īrnieki bažīgi uztver aicinājumu noslēgt vai pārslēgt līgumu ar namu pārvaldnieku. Cilvēkiem ir pamats baidīties, jo viltīgi sastādīts dokuments var uzkraut viņiem jaunas un neizdevīgas saistības. No otras puses, ja līgums sastādīts pēc likuma un godprātīgi, strīdīgās situācijās tas tikai aizsargā iedzīvotāju tiesības.

Sīkāk par to, vai vajadzētu parakstīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, stāsta Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Ultimāts nedarbojas

Nesen redakcija saņēma vēstuli no dzīvokļu īpašnieku biedrības Pleskodāle pārvaldītas mājas iedzīvotājiem:

Lasīt tālāk...

Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim

Cilvēki, kas gadu desmitiem nav mainījuši dzīvesvietu, dažkārt nesaprot, kāpēc dzīvokļus vajadzēja privatizēt. Kaimiņi, lūk, neprivatizēja – gan naudu ietaupīja, gan nervus un par dzīvokli maksā tikpat cik īpašnieki. Kāda atšķirība starp šīm divām kategorijām – mājokļu īpašniekiem un īrniekiem?

Jautājumu par īrnieku un īpašnieku tiesībām uzdeva Larisa Koroļenkova no Maskavas ielas, kura raksta: „Mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par domofona uzstādīšanu. Es biju kategoriski pret, bet mana balss nevienu neinteresēja. Tā kā par domofonu iestājās vairākums kaimiņu, man beigu beigās nācās pakļauties un samaksāt rēķinu. Es absolūti nesaprotu, kāds man labums no dzīvokļa privatizācijas! Lai gan esmu kļuvusi par īpašnieci, manis teiktajā joprojām neviens neieklausās... Ceru, jūs pastāstīsiet, ko īsti nozīmē manas ekskluzīvās tiesības!”

Lasīt tālāk...

Gandrīz jauni balkoni par 160 eiro

Jūlija sākumā nolūza margas kārtējam balkonam Rīgā, kā rezultātā vīrietis nokrita no otrā stāva un ar galvas un mugurkaula traumām tika nogādāts slimnīcā. Mūsu namu balkonu problēma nekad agrāk nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd. Pēc speciālistu vērtējuma, 2–3% balkonu Latvijā ir vajadzīgs kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka tikai galvaspilsētā vien bīstami ir 1000–1500 balkonu, bet vēl daudz lielākam skaitam nepieciešams kārtējais remonts.

Tie turpina brukt

Pēdējā traģēdija notika dzīvojamajā mājā Grīvas ielā Iļģuciemā. Bet tieši pirms gada Dzirciema ielā 39 kopā ar daudzstāvu nama balkonu zemē nogāzās padzīvojis vīrietis, cietušo neizdevās glābt. 2010. gadā balkons sabruka Lāčplēša ielā 61, viens cilvēks guva traumas.

Pēc viena tāda gadījuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs savā Facebook lapā rakstīja: „Balkoni ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tātad namu pārvalde tos var remontēt tikai par pašu iedzīvotāju naudu, ja 51% iedzīvotāju balso par balkonu remontu. Paši saprotiet, to panākt – tā ir neiespējamā misija”.

Lasīt tālāk...

Kādi dokumenti pārvaldniekam pirms demisijas jānodod mājas īpašniekiem?

„Labdien! Vai jūsu arhīvā nav informācijas par to, kā notiek pārvaldnieka maiņa? Kādi dokumenti un materiāli iedzīvotājiem jāsaņem no aizejošā pārvaldnieka? Paldies!” Viktorija

Atbilde uz mūsu lasītājas jautājumu atrodama Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likuma 12. pantā aprakstīts, kā mājas īpašnieki vai jaunais pārvaldnieks pārņem no iepriekšējā lietas un dokumentus.

Pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi lēmumu mainīt pārvaldnieku, iepriekšējās namu pārvaldes (biedrības, kooperatīvās sabiedrības utt.) pienākums ir mēneša laikā ar nodošanas – pieņemšanas aktu nodot mājas īpašniekam šādus dokumentus:

Lasīt tālāk...

Kā nomainīt pārvaldnieku?

Jūlijā pie mums vērsās lasītājs ar pavisam vienkāršu lūgumu – pastāstīt, kā pareizi nomainīt mājas pārvaldnieku. Tiesības jebkurā brīdī mainīt pārvaldnieku ir vienas no mājas īpašnieku pamattiesībām. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām nezina, kā šīs tiesības realizēt. Uz jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

Pieņemt kopīgu lēmumu

Lēmumu pāriet no viena pārvaldnieka pie cita mājas īpašnieki var pieņemt tikai kopīgi, ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, 80 dzīvokļu mājā par pārvaldnieka nomaiņu jānobalso īpašniekiem, kas pārstāv vismaz 41 dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma laušanu un jauna noslēgšanu var pieņemt, gan balsojot kopsapulcē, gan rakstiskas aptaujas veidā.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!