Veidojam patvertni mājā... par 50 eiro

Viss sākas ar jūsu pagrabu: kā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem parūpēties par savu drošību?

Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta ģeopolitiskajai situācijai, inženieri un civilās aizsardzības eksperti Latvijā aicina daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus ņemt savu drošību savās rokās. Normatīvā bāze, kas attiecas uz bumbu patvertnēm, beidzot ir izveidota, taču augstāko kategoriju patvertņu būvniecība prasa laiku un milzīgus ieguldījumus. Tomēr aktīviem iedzīvotājiem jau ir vienkāršs, ātrs un pieejams risinājums, kas ļauj parastu pagrabu pārvērst patiesi drošā patvertnē.

Patvertne nevis bunkurs

Sākumā ir vērts noskaidrot terminus. Kā paskaidroja inženieris Daniils Ņikiforovs, kurš piedalījās Latvijas būvnormatīvu izstrādē, mēs runājam nevis par militārajiem bunkuriem (bunkurs — militārs termins), bet par patvertnēm.

«Es sevi saucu gan par entuziastu civilajā aizsardzībā, gan entuziastu civilajā inženierijā, – pieteicās Daniils. – Patvertne – tā ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāru uzbrukumu vai kara gadījumā».

Šo jomu Latvijā regulē trīs galvenie dokumenti, kas iznāca 2024. gadā: Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums, Patvertņu būvnormatīvs (LBN) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijas.

Šie dokumenti nosaka trīs patvertņu kategorijas, kas atšķiras pēc aizsardzības pakāpes:

• Pirmā kategorija: Nodrošina aizsardzību no sprādziena viļņa, šķembām, radiācijas un ķīmiskām vielām. Tā ir obligāta tikai valsts kritiskās infrastruktūras objektiem.
• Otrā kategorija: Aizsargā tikai no sprādziena triecienviļņa un šķembām. Tā ir «dzelzbetona kastīte» un ir obligāta visiem pārējiem objektiem.
• Trešā kategorija: Visvājākā. Tā ir patvertne, kas ierīkota jau esošās telpās un «tikai mazina» ietekmi no sprādziena triecienviļņa un šķembām.

Tieši trešā kategorija ir piemērojama esošajiem daudzdzīvokļu namiem, un šādu patvertņu ierīkošana ir pilnībā brīvprātīga.

Reālie draudi un drošība uz papīra

Lai ierīkotu trešās kategorijas patvertni, ir piemēroti tikai pagrabstāvi vai cokola stāvi. Turklāt sienām un pārsegumiem jābūt būvētiem no izturīgiem materiāliem – dzelzbetona paneļiem, blokiem vai ķieģeļiem (piemēram, 602. un 103. sērijas ēkām). Ēkas ar koka pārsegumiem (piemēram, daudzas Rīgas centra ēkas) nav piemērotas.

Inženieris Ņikiforovs uzsver, ka atbilstība «uz papīra» negarantē drošību.

«Faktiski, uz papīra, pagrabs jebkurai tipveida ēkai (piemēram, 602. sērijai) atbilst Trešajai kategorijai, – skaidro Daniils. – Bet es negribētu gribētu patverties vienkārši pagrabā. Tas nav droši».

Bīstamība slēpjas gruvešu slodzē. Kā rāda Ukrainas pieredze, sagrūstot augšējiem stāviem, piemēram, sērijveida ēkās, pagraba pārsegums var tikt sagrauts.

«Es speciāli meklēju un atradu, ka Borodjankā, kur sabruka ēkas vidusdaļa, tika sagrauts arī pagraba stāva pārsegums. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri atradās pagrabā uz to mirkli, visticamāk, neizdzīvoja, – saka Ņikiforovs. – Pirmkārt, fiziski bojājumi, otrkārt, laiks, kamēr viņus izglābj, būs ļoti ilgs, jo cilvēki atrodas pašā gruvešu kaudzes apakšā».

Piecstāvu ķieģeļu ēkām (316., 103. sērija) gruvešu slodze var sasniegt 60 kPa jeb 6 tonnas uz kvadrātmetru, un bez papildu pastiprinājuma tipveida paneļi šādu slodzi nespēs izturēt.

Instrukcija: pastiprinām pagrabu paši saviem spēkiem

Daniils Ņikifarovs ir izstrādājis vienkāršu un pieejamu risinājumu, kas ļauj aizsargāt cilvēkus no ēkas sagrūšanas un nodrošināt drošību, kas ir tuva Otrajai kategorijai, bez kapitāla būvniecības darbiem.

Risinājuma būtība: Iekšējā koka karkasa – pabalstīšanas konstrukcijas – uzstādīšana, kas palielina atbalsta punktu skaitu pagraba griestu pārsegumam.

«Pats labākais, pats lētākais, pats efektīvākais [risinājums], ko es atklāju un izpētīju, — tā ir pastiprinājuma uzstādīšana. Tā ir rāmja tipa konstrukcija, kur sija balstās uz pārseguma paneļa, un to, savukārt, balsta kolonnas».

Šāda konstrukcija ļauj sadalīt slodzi, ievērojami samazinot iekšējos spēkus pārseguma panelī.

1. solis: materiāli un izmēri

Pastiprinājuma izveidei tiek izmantoti plaši izplatīti un vienkārši apstrādājami kokmateriāli:

• Sijas (balkas): Brusa ar šķērsgriezumu 200 uz 150 mm.
• Kolonnas (statņi): Brusa ar šķērsgriezumu 150 uz 150 mm.
• Savienojošie elementi: Saplāksnes (mezgliem), metāla leņķi (būvniecības leņķi) un skrūves.

2. solis: pamatnes sagatavošana

Pagrabos, kur nav betona grīdas, jānodrošina cieta pamatne, lai kolonnas varētu nodot slodzi uz leju.

«Ja mēs noliekam dārza krēslu kaut kur zālītē, mēs apsēžamies un mēs iegrimstam. Mums vajag kaut ko cietu,» – skaidroja eksperts.

Ieteicams izmantot biezas saplākšņa plātnes vai betona blokus kā pamatu kolonnām, lai tās izdalītu slodzi plašāk.

3. solis: Kopdarbības nodrošināšana

Vissvarīgākais inženiertehniskais moments ir konstrukcijas priekšspriegums jeb kopdarbības nodrošināšana. Konstrukcijai ir jābūt gatavai uzņemt slodzi jau iepriekš.

«Mēs nevaram sataisīt koka rāmi pagrabā, kurš tur tā tā te kustās un nestāv. Nē, tādā gadījumā, ja slodze iedarbojās uz pārsegumu, tad pārsegums ļoti viegli salūst,» – skaidro Daniils Ņikiforovs.

Kopdarbība tiek nodrošināta, izmantojot koka ķīļus. Ķīļi tiek dzīti zem sijām (vietā, kur tās savienotas ar balstiem), radot spēku, kas piespiež siju pie pārseguma, tādējādi pārsegums jau tiek piespiests/sasprindzināts (sagrupējies).

Izmaksu novērtējums un pieejamība

Daniils Ņikiforovs uzsver, ka šāda pastiprinājuma uzstādīšana ir pa spēkam pašiem iedzīvotājiem, neprasot nopietnas zināšanas būvniecībā vai dārgus instrumentus.

«Kopējie izdevumi materiāliem 602. sērijas ēkas pagraba pastiprināšanai, kur var izvietoties 240–300 cilvēki, ir aptuveni 6000 eiro. Ja mēs sadalām šos gandrīz 6000 eiro uz 300 cilvēkiem, tad tās ir ļoti zemas izmaksas uz vienu cilvēku, – aprēķina Daniils. – Par 10–20 eiro, varbūt 50 eiro, mēs varam paši ierīkot sev drošu patvērumu pagrabā».

Kas vēl nepieciešams izdzīvošanai?

Droša patvertne balstās uz trim pīlāriem: konstrukciju drošība, uzturēšanās komforts un evakuācijas iespējas.

■ Evakuācija: Obligāta ir viena ieeja un viena avārijas izeja, kas nav ieeja. Tas ir nepieciešams, lai sagrūšanas gadījumā varētu veiksmīgi evakuēties.

■ Komforts un mikroklimats:

• Vieta: Ne mazāk kā 0,75 m² uz vienu cilvēku.
• Ilgums: Patvertnei jādarbojas 12 stundas autonomā režīmā.
• Ventilācija: Trešajai kategorijai pietiek ar vienkāršu mehānisko ventilāciju vai drošām atverēm ar restēm logos/durvīs.
• Elektrība: Nepieciešams pieslēgums tīklam un rezerves enerģijas avots (ģenerators vai akumulatoru baterijas), lai uzturētu sakarus un uzlādētu telefonus/radio. Jābūt arī avārijas apgaismojumam.
• Sanitārija: Visvienkāršākais risinājums ir bioloģiskās tualetes vai parastie spainīši, kas izvietoti norobežotā zonā.

«Es piekrītu ar abām rokām, ka labākais veids — tā ir pašu iedzīvotāju kooperēšanās, – secināja Daniils Ņikiforovs, paužot gatavību izstrādāt vienkāršas instrukcijas.

Ir jautājums!

Kā iedzīvotājiem pašiem pārbaudīt pagraba atbilstību?

Jautā Jānis Pētersons: “Kā paši iedzīvotāji var vienkārši pārliecināties, vai attiecīgajā brīdī patvertne atbilst drošības prasībām?”

Atbild inženieris Daniils Ņikiforovs:

Jāpievērš uzmanība trīs galvenajiem momentiem:

■ Ārpusē: «Aiztaisīti, aizsegti logi – tie ir smilšu maisi vai kaut kādi metāla slēģi (vai metāliskas žalūzijas) uz logiem, lai sprādziena iedarbe neienāktu iekšā pagrabā. Tas ir top viens».

■ Konstrukcija (Iekšpusē): «Nav jābūt kvalificētam inženierim, lai, ieejot iekšā telpā, paskatītos, vai ir plaisas. Ja konstrukcijas stipri plaisā, tad tas ir iemesls aizdomāties, vai tur būs droši no konstruktīvā viedokļa».

■ Komforts: «Vai ir normāla ventilācija, vai ir labs gaiss jau šobrīd pagrabā. Ja pagrabā ir mitrs un pelējums, tad tas nav nav droši no veselības viedokļa».