Bez deklarētas dzīvesvietas tu esi taurenītis!

Kāpēc vajag deklarēt dzīvesvietu un kas notiek ar cilvēkiem, kas to nav izdarījuši?

2003. gadā Latvijā tika likvidēts pieraksta institūts un tā vietā ieviesta dzīvesvietas deklarēšana. Ikviena mūsu valsts iedzīvotāja pienākums ir deklarēt savu dzīvesvietu. Šodien mēģināsim noskaidrot, kāpēc vajadzīga dzīvesvietas deklarēšana, kā to noformēt vai mainīt un  kā „izrakstīt” no sava nekustamā īpašuma personas, kas tur reāli nedzīvo.

Lasīt tālāk...

„Mums liek pārmaksāt tūkstošus eiro!”

Šķiet, daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes īpašnieki atraduši veidu, kā iespējami vairāk nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Viņi nesteidz dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt zemes nomas līgumu, bet pēc dažiem gadiem uzreiz vēršas tiesā, pieprasot nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par visiem iepriekšējiem gadiem! Tā zemes īpašnieki var no iedzīvotājiem saņemt maksimāli pieļaujamo nomas maksu un piedevām vēl uzveļ tiem visus tiesas izdevumus.

„Kā mēs kļuvām par parādniekiem?”

Tamlīdzīgā situācijā nonākuši mūsu lasītāji no mājas Struktoru ielā 15. Nelielā sešu dzīvokļu māja atrodas uz privātas zemes, un kopš 2011. gada iedzīvotājiem nav nomas līguma ar zemes īpašnieku.

Lasīt tālāk...

Dzīvoklis mans. Kas rūpēsies par visu māju?

Latvijā grib piespiest iedzīvotājus pārņemt dzīvojamo māju pārvaldīšanu! Mēģinām noskaidrot, kam un kāpēc tas vajadzīgs

Pagājuši tieši 20 gadi, kopš pieņemts likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Pietiekami ilgs laiks, lai šis nebūt ne vieglais process – dzīvojamā fonda īpašuma piederības maiņa – būtu pabeigts pilnīgi un galīgi. Vai tā ir noticis?

Ja raugāmies, ka ikviens, kurš mitinājās valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā un vēlējās par valdības izsniegtajiem privatizācijas sertifikātiem iegūt savu mājokli īpašumā, patiešām ir ticis pie sava atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamām daļām vismaz dažu tūkstošu eiro vērtībā, tad mērķis ir sasniegts. Ja ķeramies pie jautājuma saknes un atceramies, ka privatizācijas sākotnējais mērķis bija dzīvojamo māju nodošana dzīvokļu īpašnieku valdījumā, tad skaidri redzams – līdz galam neesam tikuši, un šī nepabeigtība nes līdzi problēmas, kuras vai nu izliekamies neredzam, vai nezinām, kā ar tām tikt galā.

Lasīt tālāk...

Īpašnieka uzdevums – pieņemt lēmumu!

Piecstāvu māju Rīgā, Kristapa ielā 23 jau sen visiem min par paraugu. Pagājis tikai pusotra gada, kopš iedzīvotāji izvēlējās jaunu pārvaldnieku – uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs, bet jau redzami ievērojami uzlabojumi. Šajās dienās, piemēram, tiek pabeigta gala sienas siltināšana, un tad māja kļūs ne tikai siltāka, bet arī glītāka. Bet iedzīvotāji jau vāc naudu jaunām durvīm, cauruļvadu nomaiņai un citiem remontdarbiem.

Spēcīgs kolektīvs

Tas ir stāsts par to, ka nemaz nav tik briesmīgi ķerties pie lieliem darbiem, ja mājā izveidojies draudzīgs kolektīvs.

– Mūsu mājā ir sešdesmit dzīvokļu, – stāsta Oksana Isajeva, dzīvokļu īpašnieku biedrības Kristaps 23 valdes locekle. – Svešu ļaužu ir pavisam maz: piecstāvu namu būvēja viena uzņēmuma darbiniekiem, tāpēc kaimiņi cits citu ļoti labi pazīst. Ja arī mājā parādās jauni iemītnieki, tie parasti ir veco saimnieku radinieki vai labi paziņas. Jaunie dzīvokļu īpašnieki uzreiz saprot, ka mājas cilvēki ir nopietni noskaņoti, tāpēc problēmas savstarpējās attiecībās vai ar maksājumiem mums gandrīz nekad nemēdz būt.

Lasīt tālāk...

Salaboja soliņu, ierīkoja žogu

Gudri cilvēki saka, ka nav ļauna bez laba. To var attiecināt uz māju Kurzemes prospektā 24. Pirms kāda laika šā piecstāvu nama pārvaldnieks pieteica maksātnespēju un nepārskaitīja adresātam iedzīvotāju par siltumu samaksāto naudu. Dzīvokļu īpašnieki atklāja, ka viņi ir līdz ausīm parādos: uzņēmums Rīgas siltums mājai izrakstīja 17 000 eiro lielu rēķinu. Taču nelaime palīdzēja cilvēkiem sasparoties, un tagad viņi ne tikai gandrīz nokārtojuši parādu, bet arī sakārtojuši teritoriju un uzlikuši žogu ap māju.

Ne vienas vien daudzdzīvokļu mājas iemītnieku sapnis ir pašiem sava norobežota teritorija, taču reti kurš zina, no kuras puses žoga ierīkošanai ķerties klāt. Mājai Kurzemes prospektā laimējās dubulti: tur ir ne tikai plašs pagalms bez servitūta ceļiem, bet arī atradās dzīvokļu īpašnieki, kas bija gatavi nodarboties ar nožogojuma ierīkošanas projektu.

Lasīt tālāk...

Automobilis pagalmā: ko drīkst un ko nedrīkst

Mašīnu Rīgā kļūst aizvien vairāk un vietu to parkošanai pie mūsu daudzdzīvokļu mājām katastrofāli trūkst, tāpēc viens otrs apzināti vai piespiedu kārtā savu četrriteņu draugu novieto zālienā, uz ietves vai gandrīz pie pašiem kaimiņu logiem. Rīgas pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko skaidro, ko autovadītāji drīkst un ko nedrīkst darīt pagalmos un kā kaimiņi var saukt pie atbildības cilvēku, kurš pārkāpj noteikumus.

■ Vai daudzdzīvokļu mājas iemītnieks drīkst novietot vai apgriezt mašīnu zālienā, atstājot aiz sevis melnas riteņu sliedes un bojājot skatu?

Bojāt publiskos apstādījumus, braukt pa tiem un novietot tajos mehāniskos transportlīdzekļus (vienkāršāk runājot, automašīnas) ir aizliegts! Iedzīvotājiem, pamanot šādu situāciju, par noteikumu pārkāpēju jāziņo pašvaldības policijai pa tālruni 110. Pēdējā laikā par tamlīdzīgiem pārkāpumiem var ziņot arī pa mobilo telefonu, izmantojot mobilo aplikāciju.

Lasīt tālāk...