Iedzīvotāji: „Mēs nevarējām ilgāk ciest!”

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji zina, cik grūti ir sakrāt naudu remontam. Dažkārt viņi tikai noraugās, kā mājoklis iet bojā, jo nevar sakrāt naudu visvienkāršākajiem darbiem. Bet salaspilieši ir pierādījuši, ka nav nemaz obligāti jānīkuļo: sešu dzīvokļu mājai Miera ielā 21 ir gan logi nomainīti, gan sienas un bēniņi nosiltināti, gan jauns bruģējums pie pamatiem ielikts, gan kosmētiskais remonts vaikts.

Pensionāri nenobijās

Miera ielas 21. nama iedzīvotāji nav nekādi miljonāri. Būtu miljonāri, sen jau būtu izvākušies no vecās mājas un dzīvotu paši savos savrupnamos, viņi smej. Bet pieticīgā iztikšana un ieradums nav ļāvis meklēt citu mājokli. Gadiem viņi ir saluši, jo māja būvēta no silikātķieģeļiem, kas neaiztur siltumu, gadiem ir piecietuši drēgnumu (silikātķieģeļi uzsūc mitrumu), gadiem ir skatījušies uz brūkošajiem skursteņiem uz jumta...

– Pagājušajā ziemā, kad visi pārējie Salaspils iedzīvotāji par apkuri maksāja vienu latu par kvadrātmetru, mēs maksājām 2,80 latus, – stāsta mājas vecākais Vilnis Kalniņš-Bergs. – Divistabu dzīvokļa apkure vidēji izmaksāja 90 latu mēnesī. Šausmīga summa...

– Tāpēc, kad sākās sarunas par renovāciju, visi kā viens, neatkarīgi no turības, bija ar mieru, – piebilst Viļņa sieva Valentīna.

Novembrī notika renovētās mājas svinīga atklāšana. Sveikt iedzīvotājus ieradās ne tikai pārvaldnieks, bet arī būvdarbu veicēji.

– Mēs nosiltinājām bēniņus, ārsienas un cokolu, – pastāstīja uzņēmuma Valeri&Co pārstāvis Aleksandrs Seredenko. – Tas nemaz nebija tik vienkārši. Kad atrakām pamatus, konstatējām, ka mājas sienas ir šķības. Starpība bija līdz 10 centimetriem! Tagad visu esam izlīdzinājuši, un māja izskatās kā jauna.

„Dārgāk nekā pirms remonta nebūs!”

Mājas ļaudis arī vēlējās aprunāties ar renovācijas veicējiem un, protams, pateikties viņiem.

– Dzīvokļos tagad ir daudz siltāk, – saka Nellija, mājas pirmā vecākā, kas veselības stāvokļa dēļ atbildīgo amatu nodevusi Vilnim. – Teikšu godīgi, tagad nākas telpas biežāk vēdināt, jo mēs neesam pieraduši pie tāda karstuma.

Valentīna pastāsta arī, ka izremontētā māja piesaista kaimiņu uzmanību:

– Cilvēki nāk un visu pēta. Strādāju par pārdevēju veikalā, un pat pircēji interesējas, cik tad mēs tagad maksāsim par tādu skaistumu. Es atbildu: lai cik maksātu, vienalga nebūs dārgāk kā pirms remonta.

Naudas jautājums, protams, ir pats jutīgākais. Mājā Miera ielā 21 dzīvo pensionāri, ģimenes ar maziem bērniem. Pirmā reakcija uz vārdu „renovācija” bija neticības pilns izbrīns: „Vai tad mēs to varam atļauties?!” Izrādījās, ka viss darbu komplekss izmaksās 30 000 eiro, bet pusi no šīs summas segs Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Tātad aprēķini liecināja, ka pašiem iedzīvotājiem par mājas glābšanu vajadzēs maksāt tikai 15 000 eiro, kas viņiem jāatlīdzina 15 gadu laikā. Tas jau izskatījās gluži reāli, un cilvēki balsoja „par”.

– Agrāk mēs par apsaimniekošanu maksājām 0,20 eiro par kvadrātmetru dzīvojamās platības mēnesī, – saka Valentīna, – tagad, ņemot vērā bankas kredītu, maksājam 0,65 eiro.

Varbūt cena liekas augsta, bet atcerēsimies, ka līdz šim iedzīvotāji maksāja četrus (!) eiro par viena kvadrātmetra apkuri plus 12 eiro par kubikmetru karstā ūdens. Salīdzinājumā ar to maksa par siltināšanu tāds nieks vien šķiet.

Ietaupījums – 200 eiro mēnesī

Nākamais svarīgais jautājums: cik daudz iedzīvotāji ietaupīs, pateicoties remontam, jaunajiem plastmasas logiem un nosiltinātajiem bēniņiem? Statistika liecina, ka mēneša sākumā uznākušā aukstuma dēļ Salaspils iedzīvotājiem novembrī par siltumu jāmaksā par 6% vairāk nekā pagājušajā gadā. Tostarp nosiltinātās mājas iedzīvotāji novembrī patērēja par 37% mazāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu.

– Un tas tikai pusmēnesī, kas pagājis kopš renovācijas pabeigšanas, – kopā ar klientiem priecājas namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Naudas izteiksmē ietaupījums ir aptuveni 200 eiro. Mēs rēķinām, ka aukstajos mēnešos iedzīvotāji ietaupīs līdz 400–500 eiro mēnesī. Ar uzviju pietiks, lai segtu bankas kredīta maksājumus.

Cīnīsies par savu siltummezglu

Te gan jāpiebilst, ka pārvaldniekam un būvniekiem neizdevās vienā rāvienā atrisināt visas Miera ielas 21. nama problēmas. Izrādās, situācija tur ir diezgan sarežģīta.

– Mūsu siltummezgls atrodas blakusmājā, – Vilnis norāda uz tādu pašu nelielu namiņu kaimiņos. – Tur iedzīvotāji pārņēmuši mājas pārvaldīšanu un atteikušies no centralizētās apkures. Savukārt mēs saņemam siltumu no viņu siltummezgla pa cauruļvadiem, kas ielikti zem zāliena. Skaidrs, ka pa ceļam uz mūsu māju lielākā daļa siltuma iet zudumā. Taču mums jāmaksā arī par tiem megavatiem, kas iztērēti āra sildīšanai.

Ideālais risinājums būtu pārvietot siltummezglu uz pašu māju un likvidēt „kreiso” pieslēgumu. Tādā gadījumā par siltuma zudumiem uz ielas atbildīgi būtu nevis iedzīvotāji, bet gan siltumapgādes uzņēmums Salaspils siltums.

– Tikām runājuši ar siltumapgādes uzņēmuma pārstāvjiem, sākumā mums solīja māju bez maksas pieslēgt maģistrālajam siltumvadam, – skaidro Igors Trubko. – Tieši tai laikā Salaspils siltums rekonstruēja savus siltumtīklus Miera ielā... Bet pēc tam izrādījās, ka mums gan pieslēguma projekts jāpasūta, gan par jaunu cauruļvadu ielikšanu jāmaksā. Tas izmaksātu aptuveni 4000 eiro, un iedzīvotājiem tādas naudas nebija.

Ar vārdu sakot, namiņš turpina sildīties ar kaimiņu palīdzību. Taču cilvēkus nepamet doma pilnībā modernizēt apkures sistēmu, arī mājas pamatos atstātas tehnoloģiskās atveres nākotnes pieslēgumam. Varat iedomāties, cik daudz naudas iedzīvotāji ietaupīs pēc siltummezgla pārvietošanas?

Mazs nenozīmē bezcerīgs

Māja Miera ielā 21 laikam gan ir pati mazākā renovētā ēka Latvijā. Tas nozīmē, ka arī šādām mājiņām viss nav zaudēts, arī tās var cīnīties par uzlabojumiem un attīstību. Pēc statistikas datiem, tikai Rīgā vien vairāk nekā 400 mazdzīvokļu mājām nepieciešams remonts, bet kādam simtam tas vajadzīgs nekavējoties.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 1000 nelielu Rīgas māju arī bez vērienīgiem remontdarbiem tērē vairāk, nekā uzkrāj. Tas tāpēc, ka pārvaldniekiem tur plānoto remontdarbu vietā nākas veikt avārijas remontu, bet avārijas darbi allaž izmaksā krietni dārgāk.

„Zelta” ūdens

Kā lai mazdzīvokļu māju iedzīvotāji glābj savu īpašumu? Stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs vadītājs Igors Trubko.

– Māja Miera ielā 21 ir ļoti veiksmīgs piemērs tam, kā iedzīvotāji var atrisināt savas problēmas. Mēs šo māju savā aprūpē paņēmām 2006. gadā. Situācija bija kritiska. Iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksāja tikai 0,14 latus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Lai tik ietaupītu, viņi pat bija atteikušies no sētnieka un paši rindas kārtībā kopa teritoriju. Bet tēriņi bija briesmīgi: par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu vien bija jāmaksā 8–12 lati.

– Tad jau cilvēki nevarēja sakrāt naudu pat nelieliem remontdarbiem.

– Jā, un pienāca diena, kad kritiskā stāvoklī nonāca pat skursteņi uz jumta. Tie būvēti no sarkanajiem ķieģeļiem un sāka sabrukt. Taču cilvēkiem bija grūti atlicināt naudu pat tādiem vienkāršiem remontdarbiem.

Pašu spēkiem neizdzīvot

– Un ko darījāt jūs, pārvaldnieks?

– Ja godīgi, sākumā mēs ieteicām iedzīvotājiem pašiem pārņemt mājas pārvaldīšanu. Pirmkārt, mēs nesapratām, kā tur plānot remontdarbus, otrkārt, vienai otrai mājai tik tiešām pašpārvalde izmaksā lētāk.

– Kāpēc cilvēki nepiekrita?

– Viņi ar skaidru galvu novērtēja situāciju un saprata, ka pašiem nāksies slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, meklēt avārijas dienestus, sastādīt gada pārskatus un tā tālāk. Nolīgta darbinieka algošanai tik tikko izdevās savākt 30 eiro mēnesī. Taču arī tā būtu tikai pusbēda. Otrs klupšanas akmens bija iedzīvotāju parādi. Tādiem namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumiem kā mūsu Rīgas namu apsaimniekotājs ir pašu rezerves, kas ļauj veikt iedzīvotāju parādu pagaidu samaksu, lai visa māja nepaliktu bez apkures un karstā ūdens. Bet ko darīt pašmāju pārvaldniekam, ja mājā ir viens vai divi parādnieki? Tiesāties ar nemaksātājiem grūti, kā nekā kaimiņi. Namu pārvaldei vieglāk risināt tādus jautājumus, jo mēs esam bezpersoniski. Mēs automātiski nosūtām parādniekiem brīdinājumus un tikpat automātiski sākam ar viņiem tiesāties. Ticiet man, cilvēkus tas ļoti mobilizē. Pārvaldnieku – kaimiņu ir viegli pierunāt pievērt acis uz parādu, komersantu ne.

Pašvaldība uzdāvināja projektu

– Tā 2011. gadā turpinājām apsaimniekot māju Miera ielā 21 un reizē kopā ar iedzīvotājiem meklējām veidus, kā samazināt komunālos maksājumus, – turpina Igors Trubko. – Šajā laikā Salaspils dome izsludināja pieteikšanos programmai, kuras ietvaros varēja bez maksas veikt mājas energoauditu un ar 90 procentu atlaidi pasūtīt renovācijas tehnisko projektu. Mēs nolēmām riskēt un iesaistījāmies programmā. Liels paldies pašvaldībai, tā palīdzēja mājas iedzīvotājiem ietaupīt ap 2500 eiro.

– Kas notika tālāk?

– 2012. gadā noslēdzām līgumu ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par mūsu mājas dalību renovācijas programmā ar ES fondu līdzfinansējumu. Aģentūra bija gatava segt 50% no darbu izmaksām, un tas ir milzīgs atbalsts.

– Līgumu jūs parakstījāt 2012. gadā, bet renovācija tika pabeigta tikai šoruden. Kāpēc vilkāt garumā?

– Atdūrāmies pret jautājumu par siltummezgla pārvietošanu uz mūsu mājas pagrabu. Šai nolūkā vajadzīgs atsevišķs pieslēgums maģistrālajam siltumvadam. Sākumā mums solīja palīdzēt, bet pēc tam pieprasīja, lai īpašnieki paši pasūta projektu un apmaksā darbus. Sapulcinājām iedzīvotājus un visi kopā nācām pie atziņas, ka jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem. Šajā posmā mēs vienkārši atteicāmies no siltummezgla modernizācijas.

Taupīs vēl vairāk

– Vai tādā gadījumā renovācijai bija jēga?

– Liela jēga! Māja būvēta no silikātķieģeļiem, kuri uzreiz izsalst, stūros krājas mitrums, neraugoties uz lielajiem siltumenerģijas rēķiniem, cilvēki dzīvokļos drebinājās. Tagad sienas ir nosiltinātas, agrāko problēmu vairs nav. Jūs pati dzirdējāt, ka dzīvokļu saimnieki saka – esot pārāk karsts. Tagad viņiem galvenais ir neaizmirst par telpu vēdināšanu.

– Kāpēc?

– Tāpēc, ka pēc sienu nosiltināšanas ar akmens vati un stikla pakešu logu ielikšanas māja pārvērtusies par „termosu”. Tā aiztur ne tikai siltumu, bet arī mitrumu. Speciālisti iesaka tādās mājās divas reizes dienā intensīvi izvēdināt telpas, lai neparādītos pelējums.

– Vai tad vēdinot māja nezaudē dārgo siltumu?

– Tieši tāpēc mēs iesakām nevis parastu, bet gan intensīvu piecu minūšu ilgu vēdināšanu. Bet par ekonomiju teikšu tā: pagājušā gada novembrī māja patērēja 7,84 megavatstundas siltumenerģijas. Tā kā šogad novembra sākums bija auksts, māja būtu patērējusi 8,32 megavatstundas, bet reāli ir patērējusi tikai 5,23. Bet darbus taču pabeidza tikai novembra vidū, tātad decembrī ietaupījums būs vēl lielāks.

„Mēs ieguvām nenovērtējamu pieredzi”

– Vai nelielas mājas iemītnieki var patstāvīgi organizēt tik vērienīgus remontdarbus?

– Tas būtu sarežģīti. Mūsu aprēķini rāda, ka mājai, kurā ir mazāk par 18–20 dzīvokļiem, vispār ir grūti ar visu pašai tikt galā. Minēšu tikai vienu piemēru. Mēs vēlējāmies no LIAA saņemt līdzfinansējumu – veselus 15 000 eiro. Bet izrādījās, ka šai nolūkā jānoformē milzīgs daudzums dokumentu. Mums pat nācās pieņemt īpašu darbinieci. Protams, mūsu speciāliste nenodarbojās tikai ar māju Miera ielā 21, bet šis darbs no viņas prasīja daudz spēka, viņa vairākkārt pārrakstīja LIAA iesniedzamos dokumentus. Bet nesen pie mums no aģentūras ieradās pat vesela komisija, lai pārbaudītu visus Miera ielas 21. nama dokumentus.

– Kā noprotu, papīru darbs ar to nav beidzies...

– Jā, mums vēl vairākus gadus jāiesniedz aģentūrā pārskati par energoietaupījumu siltinātajā mājā. Tas nav viegli, bet iedzīvotājiem par šo pakalpojumu papildus nav jāmaksā, savukārt mēs iegūstam nenovērtējamu pieredzi, kas, ceru, mums noderēs nākotnē.

Procenti nebūs lieli

– Vai iedzīvotāju ieguldījumi atmaksāsies?

– Atklāšu noslēpumu: mēs nolēmām iedzīvotājiem palīdzēt un pagaidām esam seguši renovācijas izmaksas par saviem līdzekļiem. Lai gan dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par kredītu, bankā pagaidām neesam vērsušies.

– Kāpēc?

– Ja ņemtu kredītu darbu sākumā, iedzīvotājiem kādu laiku nāktos maksāt procentus par pilnu aizdevuma summu – 30 000 eiro. Mēs gribam pagaidīt, kad LIAA pārskaitīs mājai solīto līdzfinansējumu, un tikai tad iesim pēc kredīta. Tad cilvēkiem procenti būs jāmaksā tikai par 15 000 eiro aizdevumu. Ir starpība?

– Ir!

– Runājot par atmaksāšanos... Iedzīvotāji nākamos 15 gadus par renovāciju maksās 0,44 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī jeb aptuveni 20 eiro katrs dzīvoklis. Pretī viņi saņem dzīvi siltumā, bez caurvējiem, mājas kosmētisko remontu, jaunus plastmasas logus. Viņiem vairs nav jāraizējas par dūmvadu un jumta stāvokli. Novembris parādīja, ka ziemā cilvēki nepārmaksās: ietaupījums uz siltuma rēķina pat pārsniedz kredīta maksājumus. Bet ar laiku viņi modernizēs siltummezglu, un tad efekts būs vēl lielāks.

Iedzīvotājiem jākļūst par saimniekiem

– Skan loģiski, bet nez kāpēc māja Miera ielā 21 šķiet laimīgs izņēmums. Vairākums mazdzīvokļu māju iemītnieku žēlojas, ka nevar atļauties remontu un elementārus uzlabojumus!

– Mēs arī Salaspilī diez vai būtu tikuši galā, ja nepalīdzētu mājas vecākie. Nellija un Vilnis bija tie, kas visu tur nokārtoja un panāca. Ļoti svarīgi, lai mājā būtu sava valde vai pilnvarota persona. Mēs pārvaldām un apsaimniekojam 130 māju, un gandrīz visās ir vecākie, kuri iedzīvotāju vārdā dod mums uzdevumus, kontrolē darbus, rīkojas ar līdzekļiem, koriģē plānus. Uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs jau sākotnēji tika lemts, ka pārvaldniekam jābūt tikai instrumentam iedzīvotāju rokās.

– Droši vien pārvaldniekam grūti strādāt, ja klienti ir tik enerģiski un neatlaidīgi.

– Grūti, toties rezultāti ir acīm redzami. Katru nedēļu mums zvana lielu un mazu māju iedzīvotāji un lūdz sagatavot apsaimniekošanas tāmes. Mēs ejam uz kopsapulcēm, stāstām par SIA Rīgas namu apsaimniekotājs darbu. Bet daudzi cilvēki pie mums ierodas vienkārši tāpēc, ka pamanījuši kaimiņmājās pozitīvas pārmaiņas.