“Kaimiņš nolēmis sabojāt mūsu mājas fasādi!”

Kā izvietot reklāmas izkārtni uz daudzdzīvokļu ēkas, nepārkāpjot likumu?

Nepatīkamā situācijā šoruden nonāca rīdziniece Jana Krieviņa. Viņa iesaistījās asā konfliktā ar kaimiņu, kurš vēlas izvietot sava veikala reklāmas izkārtni uz daudzdzīvokļu mājas fasādes. "Vai tad kaimiņš var vienpersoniski izlemt, kādas reklāmas kārt pie mūsu kopīgās mājas?" jautā jaunā sieviete.

Visvaldis K. 2022. gadā izpirka komerctelpas mājas pirmajā stāvā. Trīs gadus tās stāvēja tukšas, bet augustā Visvaldis šeit atvēra intīmpreču veikalu.

- No ēkas gala puses, iepretim autobusa pieturai, viņš nolēma uzkārt papildu gaismas reklāmu, - stāsta Jana.

Par šo lēmumu kaimiņi uzzināja tikai pēc fakta. Otrā un trešā stāva iedzīvotājiem izkārtne nešķita pieņemama. Iespējams, viņi ar to samierinātos, ja Visvaldis iepriekš būtu aprunājies ar visiem dzīvokļu īpašniekiem. Bet, tā kā viņš uzstādīja pikanto reklāmu bez brīdinājuma, kaimiņi nolēma iestāties par savām tiesībām.

- Redziet, mēs vēl būtu gatavi apspriest iespēju izvietot reklāmu par samaksu, lai ar šo līdzekļu palīdzību papildinātu mājas kopējo uzkrājumu fondu, - saka mūsu lasītāja. – Bet kāpēc mums jānodrošina kādam tiesības izmantot mūsu kopējo fasādi bez maksas?

Jana vēlas zināt, vai var prasīt no Visvalža naudu par gaismas izkārtnes izvietošanu vai tās pilnīgu demontāžu.

■ ■ ■

Jurists Viktors Kuriņš piekrīt Visvalža K. kaimiņiem:

- Komerctelpu īpašnieks daudzdzīvokļu mājā nekādi nevarēja vienpersoniski pieņemt lēmumu par reklāmas izvietošanu uz kopējās fasādes. Tam viņam bija nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

Jurists Kuriņš stāstīja, ka 2025. gada februārī Rīgas Administratīvā rajona tiesa izskatīja līdzīgu lietu:

- Šī procesa ietvaros uzreiz desmit Rīgas mājas iedzīvotāji pieprasīja, lai tiesa atceļ Rīgas galvenā mākslinieka lēmumu, kas atļāva izvietot uz viņu mājas fasādes medicīnas pakalpojumu gaismas reklāmu.

■ ■ ■

- Konflikts nesākās no nekā. Iepriekš viena dzīvokļa īpašniece šajā mājā iznomāja savu nekustamo īpašumu nelielam medicīnas salonam, kura speciālisti sāka sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Dzīvokļa saimniece nomas līgumā norādīja, ka atļauj medicīnas salonam izvietot gaismas reklāmu uz mājas fasādes.

- Vai saimniecei bija tiesības pašai dot tādu atļauju nomniekam?

- Tieši tā, ka nebija tiesību. Taču viņa gāja vēl tālāk: pati vērsās Pilsētas attīstības departamentā un palīdzēja saviem nomniekiem saņemt attiecīgo atļauju. Kā vēlāk noskaidrojās, departaments neuzskata par savu pienākumu pārbaudīt, vai iesniedzējam ir pārējo dzīvokļu īpašnieku atļauja. Pilsētas galvenajam māksliniekam vienkārši jāpārliecinās, ka reklāma atbilst prasībām un izskatās harmoniski pilsētvidē.

■ ■ ■

- Tātad medicīnas salons saņēma atļauju izvietot reklāmu uz fasādes?

- Jā, uz mājas parādījās divas gaismas izkārtnes. Taču uzreiz desmit šīs mājas iedzīvotāji apvienojās un vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību atsaukt departamenta atļauju. Jo pats departaments atsaukt atļauju nevēlējās, bet tā vietā ieteica iedzīvotājiem vērsties vispārējā tiesā.

- Kas var ilgt gadiem...

- Šajā gadījumā viss beidzās labi, jo Administratīvā rajona tiesa noraidīja pašvaldības argumentus, detalizēti izskaidrojot daudzdzīvokļu mājas fasādes juridisko dabu.

■ ■ ■

■ Fasāde — kopīpašuma daļa: Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, dzīvojamās ēkas fasāde ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma daļa.

■ Nepieciešams kopības lēmums: Jebkurš jautājums, kas saistīts ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļas izmantošanu, ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai. Kopība ir mājas pārvaldīšanas institūcija, un, lai pieņemtu visiem saistošu lēmumu, parasti nepieciešams vairāk nekā puse balsu no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita.

■ Procedūras pārkāpums: Tiesa konstatēja, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par izkārtnes saskaņošanu nav pieņemts.

Turklāt tiesa īpaši atzīmēja, ka dzīvokļu īpašniekiem piemīt subjektīvas tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt atļauju izkārtnes izvietošanai, jo reklāmas uzstādīšana ir rīcība ar kopīpašuma daļu. Šo nostāju iepriekš apstiprināja arī Latvijas Senāts (Augstākā tiesa), kas padara Rīgas tiesas lēmumu par daļu no noturīgas tiesu prakses.

Rezultāts: Nomniekam nācās demontēt reklāmas objektu, un Rīgas dome atlīdzināja prasītājiem tiesas izdevumus 30 eiro apmērā.

■ ■ ■

- Šī lieta ir skaidrs atgādinājums visiem uzņēmējiem un komerctelpu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās: izvietojot āra reklāmu, iedzīvotāju kopīgais lēmums ir kritiski svarīgs un stāv augstāk par formālo pašvaldības atļauju.

- Vai mūsu lasītāja Jana var prasīt, lai intīmpreču veikala īpašnieks noņem no mājas nesaskaņoto izkārtni?

- Jā, viņai ir visas iespējas un tiesības to darīt. Neskatoties uz to, ka Visvaldis ir komerctelpu īpašnieks, nevis nomnieks, viņam tik un tā nav tiesību izvietot reklāmu uz fasādes bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kopību.

- Vai Jana var prasīt, lai kaimiņš veic iemaksas mājas kopējā fondā par reklāmas izvietošanu?

- Arī tas ir iespējams. Dzīvokļu īpašnieku kopība var ar balsu vairākumu atļaut Visvaldim K. paturēt reklāmas izkārtni uz fasādes ar nosacījumu, ka viņš iemaksās mājas kopējā uzkrājumu fondā noteiktu summu – ikmēneša, gada vai vienreizēju maksājumu.