Laimīgais skaitlis 13

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk tekstā JNĪP) turpina renovēt mājas. Pagājušajā gadā, pēc JNĪP tehniskā direktora Oļega Kukuta teiktā, uzņēmums pabeidza trīs siltināšanas projektus. Darbs, kā jau parasti, atbilda visaugstākajiem standartiem, pēc kuriem JNĪP darbiniekiem mācījuši strādāt vācu kolēģi. Šogad pārvaldnieks iecerējis nosiltināt vēl sešas mājas.

Desmit vietā trīs

Oļegs Kukuts tik aizrautīgi stāsta par renovāciju, ka uzreiz kļūst skaidrs – tā ir viņa sirdslieta. JNĪP tehniskais direktors izbraukāja Eiropu, lai pats savām acīm pārliecinātos par siltināšanas lietderību, un pēc tam vēl ne mazums mācījās, lai pats varētu organizēt darbus Jelgavā. Siltināto māju iedzīvotāji Kukutu slavē, to tik var dzirdēt: „Paldies! Viņš mums ļoti palīdzēja”.

Taču jau otro gadu renovācija Jelgavā nenotiek tik rosīgi, kā tehniskajam direktoram gribētos. 2014. gadā, piemēram, plānoja nosiltināt desmit mājas, noslēdza līgumus ar visizdevīgākajiem nosacījumiem par ES fondu atbalstu, taču tika renovētas tikai trīs.

Uzņēmuma darbinieki lieliski pārzina renovācijas procesu, piecu gadu laikā viņi ir organizējuši un vadījuši 13 tādus projektus! Māju sanāciju kavē finansējuma piesaiste bankās un dzīvokļu īpašnieku lēmumi.

Kā vienoties ar banku?

– Uzsākot renovācijas darbus, mājas dzīvokļu īpašnieki ņem bankā aizdevumu pilnas renovācijas vērtības apjomā, – skaidro Kukuts. – Kad projekts ir pabeigts, māja saņem līdzfinansējumu no LIAA un tūlīt pat to atmaksā bankai.

Diemžēl aizdevuma saņemšana bankās nav tik viegls process, jo ir jāievēro dažādi kredītiestāžu nosacījumi, kas ne vienmēr uzreiz ir izpildāmi, piemēram, renovācijas darbu kopējo izmaksu apjoms, noteiktas prasības saistībā ar dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un viņu parādsaistībām, pat attiecībā uz cilvēku vecumu – izvērtē, vai mājā ir daudz pensionāru, – ar nožēlu stāsta Oļegs Kukuts.

Tāda pati problēma ir nomocījusi daudzus namu pārvaldniekus visā Latvijā. Iedomājieties: viņi tērē laiku un spēkus, lai valsts programmas ietvaros pārliecinātu iedzīvotājus par renovācijas lietderību, organizētu sagatavošanas darbus, bet labie nodomi atduras pret baņķieru nepiekāpību.

Tagad problēma atrisināta, JNĪP ir atradusi kopēju valodu ar vairākām bankām, kuras atzinīgi novērtējušas pārvaldnieka profesionālismu un ir gatavas piešķirt jelgavniekiem kredītus mājokļu siltināšanai. Sakarā ar to uzņēmums cer šogad nosiltināt vēl sešas mājas.

Savs vārds sakāms iedzīvotājiem

– Tagad viss ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, – ar bažām saka tehniskais direktors. – Sešas JNĪP pārvaldītās mājas ir gatavas renovācijai, pat noslēgušas līgumu ar LIAA. Mums atlicis noslēgt iepirkuma procedūru un sākt darbu. Taču arī šajā posmā var rasties kavēkļi.

Kādi kavēkļi? Diemžēl, gaidot bankas lēmumu un dokumentu noformēšanu, kāds dzīvokļa īpašnieks var paspēt pārdomāt. Sākotnēji lielākā daļa balso par renovāciju, bet, kad nonāk līdz konkrēta lēmuma pieņemšanai un bankas nosacījumu apstiprināšanai, savu viedokli maina.

– Mēs rīkojam sapulces, aicinām uz tām jau renovāciju pārdzīvojušo māju dzīvokļu īpašniekus. Viņi stāsta, kā jūtas nosiltinātajā mājoklī, cik vajag maksāt. Bet dzīvokļu īpašnieku šaubas nav viegli kliedēt.

– Kāpēc?

– Domāju, viņi cenšas sarēķināt, cik ātri renovācijā ieguldīto naudu izdosies atgūt uz siltuma ekonomijas rēķina. Bet tā nav pareizā pieeja. Siltināšana caurmērā vienam dzīvoklim izmaksā 4–6 tūkstošus eiro, un tā nav maza nauda. Bet bez siltumenerģijas ekonomijas cilvēki vēl iegūst gan augstu komforta līmeni, gan drošību, gan jaunas mājas iekšējās komunikācijas. Darba rezultātu nevar vērtēt tikai naudas izteiksmē, jāatceras, ka renovācija paildzina mājas dzīves ciklu.

Būvdarbi kļūs lētāki?

– Patlaban strādājam ar kādas mājas iedzīvotājiem, kuri svārstās un nespēj pieņemt galīgo lēmumu par renovāciju, – turpina tehniskais direktors. – Bet tajā pašā laikā cilvēki prasa, lai namu pārvalde mājā nomaina caurules, uzliek jaunu jumta segumu, nosiltina pagrabu... Ja sarēķināsim, cik izmaksā katrs atsevišķs darbs, iznāks, ka vienkāršāk ir uzreiz renovēt māju. Bet cilvēki šaubās, lai gan viņu mājai pat rezervēts finansējums no ES fondiem.

Droši pateikt, cik daudz māju Jelgavā izdosies renovēt šogad, nav iespējams. Četrām no sešām mājām pārvaldnieks rīko atkārtotu būvniecības iepirkumu. Oļegs Kukuts cer, ka tādējādi izdosies samazināt siltināšanas izmaksas.

– Līdzīgu konkursu rīkojām pagājušajā gadā, bet tas izrādījās neveiksmīgs: daudzas firmas piedāvāja pārāk augstas būvdarbu cenas, – saka speciālists. – Tāds nu ir tirgus stāvoklis visā Latvijā. Nupat mēs beidzām renovēt māju Kronvalda ielā. Pēc būvnieku aplēsēm redzams, ka būvdarbi ir sadārdzinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Taču jaunā būvsezona varētu izrādīties labvēlīgāka par iepriekšējo. Tā kā Latvijā iepriekšējā mājokļu renovācijas programma ir pabeigta, bet jaunā vēl nav sākusies, šovasar būvniekiem varētu būt mazāk darba, un tas var izraisīt cenu kritumu atsevišķiem darbiem.

Četru Jelgavas māju dzīvokļu īpašniekiem vēlreiz vajadzēs sapulcēties un pieņemt lēmumu par savas mājas renovāciju. Oļegs Kukuts cer, ka īpašnieki nepalaidīs garām pēdējo iespēju nosiltināt māju ar maksimālu ES fondu atbalstu šajā programmā.

Īpašnieki gaida jauno programmu

Kāpēc mēs to saucam par pēdējo iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ar tik izdevīgiem nosacījumiem? Tāpēc, ka programma, kurā mājokļu īpašnieki Latvijā varēja no Eiropas fondiem saņemt līdzfinansējumu siltināšanai 50% vai 60% (ja mājā ir vairāk nekā 10% dzīvokļu īpašnieku, kuriem ir piešķirts maznodrošinātā statuss) apmērā, ir beigusies. Renovācija ar šiem nosacījumiem vēl turpinās tikai tajās mājās, kuras paspēja noslēgt līgumu ar LIAA.

Patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ekspertiem izstrādā jaunās programmas nosacījumus. Skaidrs tikai tas, ka nākotnē renovācijas izmaksu atbalsts no ES fondiem nebūs tik liels kā agrāk.

Daudzi pārvaldnieki, kas aktīvi pievērsušies siltināšanai, pārmet Ekonomikas ministrijai kavēšanos ar jaunās programmas nosacījumiem. Kamēr tie nav zināmi, iedzīvotāji nevar balsot par dalību projektā, tātad arī informatīvais darbs Latvijā apstājies.

– Kamēr 2014.–2020. gada programmas nosacījumi nav publiskoti, mēs nevaram cilvēkus aicināt tajā piedalīties, – kolēģiem piekrīt Kukuts. – Tomēr mēs turpinām runāt ar īpašniekiem un pārliecināt viņus par siltināšanas principiālo nozīmi. Mēs vēlamies, lai mūsu iedzīvotāji būtu gatavi iesaistīties jaunajā programmā, tiklīdz tā tiks atvērta.

– Vai īpašnieki ir ieinteresēti?

– Protams! Māju vecākie un aktīvisti paši meklē renovēto māju iedzīvotājus, lai izjautātu, kas un kā. Iedomājieties, ka jums kāds no renovētas ēkas iedzīvotājiem saka: „Es dzīvoju atjaunotā mājā četru istabu dzīvoklī un pēc renovācijas par apkuri maksāju tikai 20 eiro mēnesī”. Iespaidīgi? Uz mūsu aktīvistiem tas atstāj lielu iespaidu, un tad viņi par šiem sasniegumiem sāk stāstīt saviem kaimiņiem un pamazām vien pārliecina visu māju par to, cik vērtīgs ir šis pasākums.

Ventilācija nav iegriba

Svarīga nianse: līdz šim likumi nav uzlikuši dzīvokļu īpašniekiem pienākumu renovācijas gaitā uzlabot ventilācijas sistēmu. Pieredze rāda, ka tā ir liela kļūda. Pēc siltināšanas māja kļūst gandrīz hermētiska, tās iekšpusē uzkrājas daudz mitruma. Mitrums vairs neizplūst laukā pa logu, durvju, sienu spraugām. Ja īpašnieks neprot pareizi vēdināt dzīvokli, uz logu rūtīm parādās kondensāts, bet telpu kaktos pelējums.

– Šādas nepatikšanas var novērst, uzlabojot mājā ventilācijas sistēmu. Protams, tie ir papildu izdevumi, tāpēc līdz šim esam piekrituši tam, ka dzīvokļu īpašnieki ventilāciju svītro no siltināšanas darbu tāmes, – stāsta Oļegs. – Bet turpmāk mēs uzstāsim uz ventilācijas sistēmas uzlabošanas nepieciešamību.

Tā nav izlutinātu inženieru iegriba. JNĪP darbinieki pārbaudīja vairākus dzīvokļus renovētajās mājās, kur iedzīvotāji sūdzējās par smacīgu gaisu, pelējumu un... pat aukstumu. Izrādījās, ka šie dzīvokļi vispār netiek vēdināti, tāpēc arī tāds diskomforts. Ja telpas ir mitras, arī gaisa temperatūra tajās ir zema, jo sasildīt mitru gaisu ir daudz grūtāk nekā sausu.

– Cilvēki protestē: „Kā tad mēs taupīsim siltumu, ja jūs iesakāt radīt caurvēju?” Tad mēs mācām viņiem, kā pareizi vēdināt telpas. Vajag uz īsu brīdi pilnībā atvērt logus. Tiklīdz mitrums ir normas robežās, gaiss dzīvoklī sāk silt ātrāk. Bet īsts problēmas risinājums var būt vienīgi kvalitatīva ventilācija. Ticiet man, mēs negrasāmies piedāvāt dārgas sistēmas, lai tik cilvēki tērētu naudiņu, – smaida tehniskais direktors. – Nē! Mēs tikai vēlamies atrisināt problēmu, vēlamies, lai cilvēki dzīvotu komfortā.