Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Aleksandrs Pavlovskis: „Salabosim visu, ko esam plānojuši!”

Šogad pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks iecirknis Jugla būs ieguldījis dzīvojamo māju remontā un labiekārtošanā aptuveni 600 tūkstošus latu. Māju uzkrājuma fondu līdzekļi tērēti jauniem jumtiem, iekšējām komunikācijām un kosmētiskajam remontam.

Iecirkņa Jugla vadītājs Aleksandrs Pavlovskis pastāstīja, ka rajona iedzīvotāji esot ātri sapratuši trīspusējo līgumu priekšrocības:

– Šosezon mūsu klienti ir aktīvi slēguši trīspusējus līgumus visdažādāko darbu izpildei. 60–70% visu remontdarbu mēs būsim veikuši tieši saskaņā ar šādiem līgumiem.

– Kam iedzīvotāji tērē savus uzkrājumus?

Lasīt tālāk...

Taisnība ir iedzīvotājiem

Šajās dienās Rīgas rajona tiesa pieņēma pagaidu lēmumu, kas atdos piecām Salaspils mājām karsto ūdeni un ļaus laikus pieslēgt apkuri. Pēc tiesas domām, uzņēmumam Salaspils siltums nav tiesību liegt iedzīvotājiem savus pakalpojumus, kamēr viņi likumīgā kārtā nav atzīti par parādniekiem.

Konflikta sākums meklējams 2008. gadā, kad apsaimniekošanas uzņēmums Enerģētiķis 33 noslēdza ar SIA Salaspils siltums līgumu par siltuma piegādi desmit Salaspils mājām. Līgumu namu pārvalde noslēdza nevis iedzīvotāju, bet gan pati savā vārdā. Pēc kāda laika mājas no vecā pārvaldnieka pakalpojumiem atteicās, turklāt tas notika ar skandālu. Piecas daudzdzīvokļu mājas aprūpi uzticēja uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs. Jaunais pārvaldnieks gods godam noslēdza ar SIA Salaspils siltums jaunu līgumu par siltuma piegādi, ievērojot visas likuma prasības – iedzīvotāju vārdā.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldniekam – specifiska kolekcija

Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis savācis vienu no neparastākajām kolekcijām Latvijā. Tā pilnībā atbilst uzņēmuma darbības profilam: Vidžis kolekcionē rotaļlietas, suvenīrus un pat traukus tualetes poda formā. Bet labāk lai stāsta pats kolekcionārs.

„Reiz mājās atradu vecu dēla rotaļlietu – astoņdesmito gadu vidū nopirktu gumijas tualetes podu. Pēc tam pa rokai trāpījās suņa spēļmanta poda formā. Tas arī bija sākums kolekcijai. Vākt neparastas mantas tualetes pudu, pisuāru un citas santehnikas formā ir interesanti, jo tādu nav daudz. Piemēram, vienīgo rotaļu pisuāru es atvedu no Vīnes, kurp biju aizbraucis uz pasaules čempionātu hokejā”.

„Tagad kolekcijā ir gandrīz 100 priekšmetu. Draugi zina manu aizraušanos un ved dāvanas no visas pasaules. Šīs divas tējkannas klozetpoda formā, piemēram, pirktas Londonā, Šerloka Holmsa muzejā. Ilgi stāvēju pie tām, prātodams, vai ir vērts pirkt, jo suvenīru pāris maksāja gandrīz 100 eiro. Tomēr nopirku! Tagad, ja komandējuma vai atvaļinājuma laikā izdodas nopirkt kolekcijai tualetes podu, es saku: uzdevums izpildīts, var braukt mājās”.

Lasīt tālāk...

Pārliecinieties, ka jūsu rēķins ir pareizs

Kā pārbaudīt, vai pārvaldnieks pareizi izrakstījis rēķinu? Kā izvairīties no nepamatota maksas paaugstinājuma? Komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

– Pamatojoties uz Ludmilas gadījumu, pastāstīšu, kādām dzīvokļa rēķina pozīcijām iedzīvotājiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību un kā atklāt slēptus pierakstījumus. Sāksim ar pievienotās vērtības nodokli. Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” Latvijā ar PVN neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem un dzīvojamo telpu īri. Ar PVN var aplikt tikai maksu par komercplatību apsaimniekošanu un telpu īri, ko nomā juridiskas personas. Ja pārvaldnieks parastas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksai piemērojis PVN, iedzīvotāji var pieprasīt pārrēķinu un naudas atmaksāšanu.

– Vai pārvaldniekam ar PVN jāapliek maksa par siltumapgādes un ūdensvada sistēmu apkopes pakalpojumu?

– Maksa par šiem pakalpojumiem ir iekļauta apsaimniekošanas maksā. Rēķinā sistēmu apkopi ērtības labad var norādīt atsevišķās rindiņās, taču ar nodokli šis pakalpojums netiek aplikts pēc tāda paša principa kā maksa par mājokļu apsaimniekošanu vai telpu īri.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks iziet internetā

Dzīvot un strādāt bez interneta mūsu laikos ir grūti. Arī namu pārvaldniekiem. Dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai pārvaldnieks būtu pieejams un mobils, pieprasa no viņa jaunus pakalpojumus.

Pārkārtoties namu pārvaldēm nav viegli, īpaši jau mazajām. Vēl nesen, lai ieietu tīmeklī, vajadzēja maksāt par mājas lapas izveidi, elektronisko pakalpojumu paketes izstrādi, pieņemt darbā informācijas tehnoloģiju speciālistu.

Daudzi pārvaldnieki šādus tēriņus atļāvās, jo saprata, ka citādi viņi bezcerīgi atpaliks no dzīves. Pēc jaunāko pētījumu datiem, Latvijas iedzīvotāji ļoti labprāt izmanto internetu. Pirmkārt, Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem uz mūsu planētas, šajā rādītājā mēs esam ceturtajā vietā pasaulē. Otrkārt, mūsu cilvēki tā saradojušies ar tīmekli, ka acīmredzot jau 2017. gadā pat vēlēt varēsim elektroniski.

Lasīt tālāk...

Strīds par dzīvokļa rēķinu

Rīdziniecei Ludmilai radās aizdomas, ka pārvaldnieks veic prāvus finansiālus pierakstījumus: pēc viņas aprēķiniem, par komunālajiem pakalpojumiem mājai Prūšu ielā 78 būtu jāmaksā daudz mazāk, nekā ierakstīts apsaimniekotāja izrakstītajos rēķinos. Cīņa par taisnību pārcēlās uz tiesu, pārvaldnieks aktīvajai Ludmilai atbildēja ar pretprasību.

Ūdens 50% korekcija un jauns nodoklis

Ludmila pastāstīja, ka uz trīsstāvu māju Prūšu ielā viņa pārcēlās 2009. gadā. Būdama zinošs un akurāts cilvēks, viņa uzreiz pievērsa uzmanību dīvainībām dzīvokļa rēķinos.

– Mani nepatīkami pārsteidza tāda pozīcija kā „Ūdens koplietošanas telpās”. Par šo neizprotamo ūdeni man nācās maksāt līdz 50% no pašas reālā patēriņa. Pārvaldnieks skaidroja, ka ar to esot domāta maksa par ūdens korekciju: kāds no iedzīvotājiem šomēnes ir aizmirsis nodot rādījumus, tāpēc pārējiem pagaidām nākas segt skaitītāju rādījumu starpību. Labi, vienreiz samaksājām, bet pēc tam šī pozīcija rēķinos parādījās atkal un atkal, – stāsta Ludmila.

Lasīt tālāk...

Brīdina no komunālo uzņēmumu privatizētājiem

Krīzes pilnbriedā dzimusī vēlme noprivatizēt visus pašvaldībām piederošos komunālos uzņēmumus nav zudusi arī pašlaik – tā paslēpta zem idejas par valsts un pašvaldības uzņēmumu efektīvāku pārvaldīšanu.

Par to, ka šāds risinājums neko labu nesola komunālo pakalpojumu lietotājiem, Latvijas Pašvaldību savienības kongresā savā ziņojumā brīdināja priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tā būtu valsts nozīmes kļūda no Parex, Krājbankas, Metalurga un Hipotēku bankas sērijas.

Shēmotāju mērķis esot vispirms komunālos uzņēmumus padarīt neefektīvus, lai pēc tam būtu iemesls teikt, ka pašvaldības nespēj tos pārvaldīt, un par mazu naudu privatizētu: «Bet tikt pie tādas monopolsituācijas ir fantastisks bizness!» Kopumā Latvijā ir ap 80 siltumuzņēmumu. Puse no tiem uzskatāmi par lieliem. Un tikai 10% siltuma tiek saražots privātās katlumājās. Šajos desmit procentos atrodami gan labie piemēri – tādi kā Valmiera un Jelgava, kur privātā investora ienākšana iedzīvotājiem nesusi labumu. Gan arī neveiksmīgi privatizācijas gadījumi, kuros privātais uzņēmējs par postu saviem klientiem orientēts tikai un vienīgi uz ātras peļņas gūšanu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!