Par pāridarījumu jāmaksā

Tāds cilvēks kā Vladimirs Galočkins Latvijā ir tikai viens: pēdējo gadu laikā šis rīdzinieks iesniedzis tiesā vairāk nekā 100 prasību pret dzīvojamo māju pārvaldniekiem un aptuveni 60 prāvās ir uzvarējis. Pēdējā laikā enerģiskais dzīvokļa īpašnieks no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām (DzĪKS) prasa ne tikai savu tiesību ievērošanu, bet arī naudas kompensāciju par katru izdarīto pārkāpumu.

Galočkins un taisnība

– Es visur un visiem stāstu, ka dzīvokļu kooperatīvi Latvijā pārvērtušies par puskriminālām, ja ne pilnībā kriminālām struktūrām, – prāto Vladimirs Galočkins, cilvēks un dzīvokļa īpašnieks, jurists autodidakts un vienkārši neparasti neatlaidīga personība. – Par pašvaldības namu pārvaldēm vismaz var pasūdzēties pilsētas mēram, bet kooperatīvās sabiedrības ir pilnībā autonomas – ko grib, to dara. Reālā vara dažās DzĪKS pieder jau labi noformētai dzīvokļu mafijai.

Tā īsti cīnīties par savām dzīvokļa īpašnieka tiesībām Vladimirs Galočkins sāka samērā nesen, bet ātri vien tā sasparojās, ka pērn jau iesniedza tiesā 22 prasības pret divām kooperatīvajām sabiedrībām – „Jubilejas” un „Purvciems”. Pēdējā laikā viņš stabili ievēro grafiku – vidēji divi iesniegumi mēnesī. Vairāk pagaidām nevar, nepietiek ne spēka, ne naudas.

Varētu domāt, ka Galočkinam patīk tiesāties. Daļēji jau taisnība vien ir – viņš tiesājas ar patiku un vērienu, bet pats sevi pieticīgi dēvē par juristu amatieri. Bet arī tā ir balta patiesība, ka Galočkins nepamatotus prasību pieteikumus neraksta, dzīvokļu kooperatīvi pastāvīgi gādā ieganstu dzīvokļa īpašniekam skriet uz tiesu.

Galočkins un likumi

Mediji ir plaši atainojuši pārestības, ko Vladimiram Galočkinam nodarījušas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības iepriekšējos gados. Parasti pārvaldnieki sev par nelaimi ir pārkāpuši dzīvokļa īpašnieka tiesības iegūt informāciju. V. Galočkins ir ārkārtīgi akurāts cilvēks. Ja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka jebkuram pārvaldniekam katru gadu jāsniedz īpašniekiem rakstisks pārskats par līdzekļu izlietojumu, tad esi tik laipns un liec Galočkinam galdā tādu rakstisku pārskatu. Ja Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka pēc pirmā pieprasījuma dzīvokļa saimniekam jāparāda dokumenti, kas apstiprina pat visniecīgāko mājas naudas izlietojumu, Galočkins neliksies mierā, kamēr viņam neparādīs aktus.

No vienas puses, var jau saprast kooperatīvo sabiedrību bažas: ja starp klientiem ir tāds Vladimirs Galočkins, tad ar viņu vien iznāk strādāt. No otras puses, kaut kas nav kārtībā ar mūsu pārvaldes sistēmu, ja pārvaldniekam ir tik grūti sameklēt vajadzīgo uzziņu un 2013. gada darba plānu viņš klientam var izsniegt tikai ar tiesas spriedumu 2014. gada sākumā. Ar vārdu sakot, Galočkins uzņēmies tādu kā komunālās saimniecības sanitāra funkciju un pēdējā laikā šajā jomā vareni audzis. Kopš 2013. gada viņš vēršas tiesā ne tikai ar prasību, lai DzĪKS izsniegtu dokumentus vai atskaitītos, bet arī pieticīgi lūdz tiesu likt dzīvokļu kooperatīvam izmaksāt viņam naudas kompensāciju par viņa īpašumtiesību neievērošanu.

Galočkins un pāraudzināšana

Šai ziņā unikāla prasība izskatīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2013. gada 27. decembrī. V. Galočkina prasības lietā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Purvciems” pirmās instances tiesā tika pieņemts dzīvokļa īpašniekam labvēlīgs spriedums. Pārvaldniekam, kurš neizsniedza Galočkinam 2013. gadā paredzēto darbu tāmi, attiecīgais dokuments jāizsniedz un vēl jāsamaksā klientam gandrīz 300 eiro par viņa tiesību neievērošanu.

– Lūdzu, uzrakstiet, ka esmu sajūsmā par tiesnesi Doloresu Bamberi, – līksmo Galočkins. – Tiesājoties ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, esmu redzējis gandrīz visus 60 Rīgas pilsētas Latgales un Vidzemes priekšpilsētu tiesu tiesnešus, vēl 30 tiesnešus esmu saticis Rīgas apgabaltiesā. Viņiem visiem paldies, bet Bamberes kundzei īpaši. Viņa parādīja pilsonisku drosmi, pirmā Latvijā pieņemot lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu cilvēkam, kurš cietis no namu pārvaldes patvaļas. Agrāk naudas kompensācijas maksāja mediķi, maksāja policisti, pat valsts maksāja – pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma. Bet labvēlīgs lēmums lietā pret namu pārvaldnieku pieņemts pirmo reizi.

Kā neatlaidīgajam dzīvokļa īpašniekam ienāca prātā prasīt morālu kompensāciju par laikus nesaņemtu darbu tāmi?

– Nācu pie slēdziena, ka pārvaldniekus iespējams pāraudzināt tikai ar latu. Pirmo reizi ar mantisku prasību vērsos pret juridisku personu – sabiedrību „Purvciems”, bet esmu noskaņots turpmāk morālā kaitējuma kompensāciju piedzīt personīgi no kooperatīvu vadītājiem, – saka daudzo prasību pieteicējs.

Galočkins un „Purvciems”

Galočkina uzvarētās lietas būtība ir šāda: 2012. gadā viņš pirmo reizi vērsās dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā „Purvciems” ar prasību izsniegt viņam nākamajā gadā mājā plānoto darbu tāmi. Viņa likumīgo prasību kooperatīvs apmierināja tikai pēc ilgas tiesāšanās 2013. gada sākumā.

Paši saprotat, ka tai laikā Galočkinam kā dzīvokļa īpašniekam šī tāme vairs nebija aktuāla. Dzīvokļa īpašuma likumā skaidri un gaiši teikts, ka pārvaldniekam tāmes jānosūta laikus (līdz iepriekšējā gada 15. oktobrim, ja līgumā nav ierakstīts citādi), lai dzīvokļu īpašnieki varētu plānu apspriest un iesniegt savus priekšlikumus. Bet kāda runa par priekšlikumiem var būt, ja gads jau beidzies?

2013. gadā Galočkins rīkojās līdzīgi – februārī nosūtīja sabiedrībai oficiālu iesniegumu: „Lūdzu iepazīstināt mani ar 2013. gada darbu tāmi”. Skaidru atbildi no sabiedrības „Purvciems” nesaņēmis, viņš ar lielu prieku devās uz tiesu.

– Tikai šoreiz biju nolēmis: ja valdes priekšsēdētājam tāda spēle patīk, lai ne tikai dokumentus man izsniedz, bet arī samaksā „sodu” – vienu minimālo algu par to, ka pārkāpj manas tiesības uz informāciju. Nākamajā reizē varētu pieprasīt divas minimālās algas, – prāto nemierīgais dzīvokļa īpašnieks.

Minimālo algu Galočkins no sabiedrības pieprasīja tīri audzināšanas nolūkā. Lai nu kā, bet apgabaltiesa prasību apmierināja. Lūk, kas bija rakstīts tiesas spriedumā: „Civillikuma 2352. pants nosaka: ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Tiesa uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Purvciems” nav izskatījusi V. Galočkina iesniegumu pēc būtības un nav iepazīstinājusi viņu ar dzīvojamās mājas Dzelzavas ielā 37 apsaimniekošanas plānu. Tādējādi sabiedrība rīkojusies pretlikumīgi un pārkāpusi V. Galočkina tiesības. Sabiedrības rīcība, ilgstoši neizskatot V. Galočkina iesniegumu pēc būtības un nesniedzot atbildi, ir atzīstama par V. Galočkina goda un cieņas aizskārumu...

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam ir jāizmaksā prasītājam atlīdzība jeb mantiska kompensācija.

Nosakot kompensācijas lielumu, tiesa ņem vērā to, ka kompensācijai jābūt pietiekamai preventīvās funkcijas izpildei, tas ir, lai piedzītā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tāpat arī tiesa izskatīja atbildētāja iespējas samaksāt atlīdzību un aizskāruma smagumu.

Tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu par konkrētām sekām, kas prasītājam radušās atbildētāja darbību rezultātā, taču reizē nav šaubu, ka tās negatīvi ietekmējušas prasītāja reputāciju un prasītājs ir juties personīgi aizskarts. Bez tam tiesa ņem vērā faktu, ka atbildētājs ilgstoši pārkāpis prasītāja tiesības, tādējādi ilgstoši aizskarot prasītāja godu un cieņu”.

Katram šā sprieduma vārdam ir zelta vērtība, jo tas var tikt izmantots kā piemērs, izskatot līdzīgas prasības. Kompensāciju Galočkinam sabiedrība „Purvciems” jau ir samaksājusi.

Galočkins un precedents

Tiesas spriedums par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Purvciems” sodīšanu ir stājies spēkā, un tas ir daudz ko mainījis visiem Latvijas cilvēkiem. Līdz šim neizdarīgi namu pārvaldnieki īpaši nebaidījās pārkāpt iedzīvotāju tiesības uz informāciju, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā sods par to nav paredzēts. Likumā, protams, ir teikts, ka dzīvokļa īpašnieks pēc pirmā pieprasījuma var iepazīties ar mājas lietas dokumentiem, bet, ja pārvaldnieks plāta rokas, sacīdams, ka viņam nav papīru, kas apliecinātu 1000, 2000 vai 5000 eiro lielus tēriņus no mājas konta, iedzīvotājiem atlika tikai samierināties, jo nebija skaidrs, kā blēdi varētu sodīt.

Tagad biezajā sienā ir izsists caurums, iezīmēta izeja: ja neesi saņēmis prasīto informāciju, dodies uz tiesu un pieprasi atlīdzību par morālo kaitējumu.