Juris Vidžis: „Pie mums katrs eirocents tiek likts lietā”

Uzņēmumam Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde arī šogad, kā jau ierasts, ir daudz ambiciozu plānu. Kādi tie ir un kādus jaunumus var gaidīt jelgavnieki, par to stāsta SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vadītājs Juris Vidžis.

Ar ko nodarbojas JNĪP?

Ciemoties pie Jura Vidža vienmēr ir interesanti – Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) allaž atradīs, ar ko pārsteigt. Te strādā ar aizrautību, tāpēc daudzos jautājumos ir apsteigts lielais kaimiņš – Rīga. Piemēram, tieši Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde pirmā enerģiski apguva internetu, atverot elektronisko resursu klientiem (www.jnip.lv). Ar šīs informatīvās sistēmas starpniecību iedzīvotāji saņem pašu svarīgāko un pilnīgāko informāciju par saviem mājokļiem.

Tagad dzīvokļu īpašniekiem vairs nav jāiet uz namu pārvaldi un jāstāv rindā, lai iegūtu ziņas par gaidāmajiem remontdarbiem, parādniekiem vai pašu maksājumiem. Internetā viņi var nodot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus un saņemt dzīvokļa rēķinus. Drīz vien JNĪP informatīvās sistēmas lietotāji pat kopsapulcēs varēs piedalīties, neizejot no mājām! Citu pilsētu iedzīvotājiem tāda atvērtība un tādas ērtības var tikai sapņos rādīties, bet Jelgavā sistēma darbojas jau sesto gadu.

Jelgavā paveikts daudz tāda, par ko turieniešus var apskaust. Piemēram, ar JNĪP atbalstu pilsētā jau renovētas 13 mājas, 2015. gada plānā ir vēl seši siltināšanas projekti, Tas ir vairāk, nekā nosiltinājusi Rīgas pašvaldības namu pārvalde, kura tikai 2014. gadā pabeidza pirmos renovācijas projektus.

JNĪP ir arī pirmais uzņēmums, kas tik aktīvi apmāca pats savus darbiniekus. Visiem pilsētas nekustamā īpašuma pārvaldniekiem ir atbilstoša līmeņa speciālā izglītība. Sadarbībā ar Jelgavas tehnikumu JNĪP gatavo sešus jaunus speciālistus – namu pārziņus, kuri darbu sāks pēc gada. Iecerēts sākt mājas meistaru – universālu darbinieku, kuri spēs paveikt svarīgus remonta darbus un apkalpot tehniku – profesionālo apmācību.

Ar vādu sakot, JNĪP arī šogad turpina strādāt ar ierasto enerģiju, bet uzņēmuma speciālisti labprāt iepazīstināja ar saviem plāniem, Par pašu svarīgāko, protams, stāsta pats ilggadējais uzņēmuma vadītājs Juris Vidžis.

Balsošana internetā – jau drīz

– Laba māju pārvaldība balstās uz trim pamatakmeņiem, un tie ir zinošs pārvaldnieks, labi informēti dzīvokļu īpašnieki un šo abu pušu savstarpēja uzticēšanās. Tikai tad, ja valda savstarpēja uzticēšanās, pārvaldnieks un īpašnieki var pieņemt lēmumus par mājas ilgtspējīgu apsaimniekošanu un labiekārtošanu.

– Vai Jelgava šiem kritērijiem atbilst?

– Spriediet paši. Vai mūsu darbinieki ir zinoši? Jā! Viņi ir augsta līmeņa profesionāļi. Visiem mūsu namu pārvaldniekiem ir likuma prasībām atbilstoša speciālā izglītība, turklāt par labu JNĪP runā arī pieredze – uzņēmums darbojas jau 17 gadus. Vai Jelgavas dzīvokļu īpašnieki ir informēti par to, kas notiek viņu mājās? Jā, speciāli viņu apziņošanai mēs esam izveidojuši informatīvo sistēmu internetā. Jebkurš resursa www.jnip.lv reģistrētais lietotājs informatīvajā sistēmā var atrast visus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzētos mājas dokumentus un pat vairāk. Internetā klienti saņem informāciju uzreiz un jebkurā viņiem ērtā laikā. Drīzā nākotnē mēs sāksim online režīmā translēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces.

– Kāpēc tas vajadzīgs?

– Dzīvokļu īpašnieki, kuri nevar ierasties uz sapulci personīgi, online translācijas gaitā varēs sekot ar viņu māju saistītu svarīgu jautājumu apspriešanai. Klāt neesošie nākotnē varēs pat piedalīties balsošanā.

– Vai tiešām arī attālināti?

– Jā, mēs ceram šai nolūkā nodrošināt viņiem precīzu identifikāciju mājas lapā. Balsot varēs tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri savu identitāti būs apstiprinājuši.

6629 jelgavnieku jau lieto

– Vai daudzi īpašnieki varēs izmantot šīs augstās tehnoloģijas?

– Jau šobrīd sistēmu var lietot visi JNĪP klienti. Šai nolūkā nepieciešams reģistrēties sistēmā, izmantojot individuālo dzīvokļa rēķina numuru. Cilvēks pēc reģistrēšanās gūst pieeju daudziem JNĪP elektroniskajiem pakalpojumiem. Piemēram, viņš var no mums pa elektronisko pastu saņemt rēķinus, var attālināti nodot skaitītāju rādījumus utt. Sistēmā jau reģistrājušies 6629 mūsu klientu.

– Vai tas nozīmē, ka nereģistrētie klienti nesaņem daļu informatīvo pakalpojumu?

– Nē, arī viņiem ir nodrošināts pilns JNĪP pakalpojumu klāsts, bet tas nav tik ērti. Piemēram, pirms kopsapulcēm sistēmas lietotāji elektroniskajā pastā saņem pārvaldes pārskatus un informāciju par sapulces darba kārtību. Pārējiem dzīvokļu īpašniekiem šos dokumentus ieliek parastajā pastkastē.

Bez personiskas sazināšanās neiztikt

– Tad jau ar laiku cilvēki pārstās tikties kopsapulcēs. Pietiks ielūkoties internetā, palasīt dokumentus un attālināti nobalsot par vieniem vai otriem remontdarbiem mājā...

– Mums nebūtu iebildumu, ja tāda diena pienāktu. Jau tagad daudzus svarīgus lēmumus mājās pieņem rakstisku aptauju veidā. Bet ir divi īpaši svarīgi jautājumi, par kuriem iesakām rīkot dzīvokļu īpašnieku sapulces.

– Kas tie par īpaši svarīgiem jautājumiem?

– Mājā obligāti jārīko kopsapulce, ja iedzīvotāji spriež par dalību renovācijas projektā vai bankas aizdevuma ņemšanu (tai pašai siltināšanai vai citiem remontdarbiem – red.). Ja šos jautājumus lemtu dzīvokļu īpašnieku rakstiskas aptaujas veidā, viens otrs varētu kaut ko nepareizi saprast, pēc tam atteikties no sava balsojuma utt. Cita lieta, ja cilvēkam ir iespēja ar renovāciju vai bankas kredītu saistītus jautājumus apspriest kopsapulcē. Tad viņš var uzdot jautājumus, dzirdēt atbildes arī uz savu kaimiņu jautājumiem un beigu beigās pieņemt pamatotu lēmumu.

Remonts: pats sarežģītākais – saņemties

– Manuprāt, tādus jautājumus nav iespējams atrisināt, ja starp īpašiniekiem un pārvaldnieku nevalda savstarpēja uzticēšanās.

– Te mēs atgriežamies pie mūsu sarunas sākuma. Uzticēšanās ir ļoti svarīga. JNĪP cenšas nodrošināt sava darba pilnīgu caurredzamību. Iedzīvotāji var iepazīties ar visām tāmēm, izdevumiem un pārskatiem.

– Kā Jelgavā pieņem lēmumus par remontdarbiem?

– Vispirms paskaidrošu, ka mēs pārvaldām divu tipu mājas. Pirmais tips – iedzīvotāju pārņemtās mājas, kuru īpašnieki ir izpildījuši likuma prasības un noslēguši ar JNĪP pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Tādu māju iedzīvotāji paši izvēlas spēles noteikumus. Viņi nosaka, kādus darbus pārvaldnieks var pildīt bez saskaņošanas ar īpašniekiem. Parasti tie ir nelieli remontdarbi, kuru vērtība nepārsniedz dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto latiņu. Ja mājai vajadzīgs nopietnāks remonts, pārvaldniekam jautājums jāsaskaņo ar iedzīvotāju pilnvaroto personu – mājas vecāko. Lēmumus par renovāciju pieņem tikai īpašnieku kopsapulcē.

– Kā pieņem lēmumus iedzīvotāju nepārņemtajās mājās?

– Ja īpašnieku kopība nav noslēgusi ar JNĪP pilnvarojuma līgumu, mēs pārvaldām māju, vadoties pēc Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 un Nr. 1014. Reizi gadā pārvaldnieks piedāvā iedzīvotājiem remontdarbu plānu. Ja dzīvokļu īpašnieki nesapulcējas uz balsošanu, plāns stājas spēkā automātiski. Savukārt, ja mājas saimnieki balso pret mūsu plānu, remonts netiek veikts, bet atbildība par sekām gulstas uz pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Kam izdevīgs jaunais līgums?

– Cik Jelgavas māju jau noslēgušas ar jums pilnvarojuma līgumu?

– Pavisam mūsu aprūpē ir 415 mājas, no tām 292 noslēgušas pilnvarojuma līgumu. Šajās mājās dzīvo 86% mūsu klientu.

– Ir dzirdēts, ka JNĪP pēdējos gados piedāvā klientiem pārslēgt pilnvarojuma līgumus. Kāpēc tas vajadzīgs?

– Tas ir vēl viens liels un vajadzīgs darbs, ar kuru mēs lepojamies. Pirmos pilnvarojuma līgumus mēs noslēdzām 2002. gadā. Tolaik Latvijā vēl nebija speciālu likumu, kuros būtu paskaidrots, kādi nosacījumi jāparedz iedzīvotāju un pārvaldnieka līgumā.

– Tagad tādi likumi ir, nu kaut vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

– Tieši šis likums uzliek pārvaldniekiem pienākumu noslēgt ar klientiem jaunus līgumus, kuros konkrēti un precīzi noteikti abu pušu pienākumi. Mēs tādus līgumus esam parakstījuši ar Jelgavas 196 māju īpašniekiem, tagad dokumenti atbilst likuma prasībām.

– Tas nozīmē, ka līgumos parādījušās jaunas sadaļas. Kas tad mainījies iedzīvotājiem?

– Dzīvokļu īpašnieki nejutīs nekādas pārmaiņas, bet dažās situācijās jaunās līgumu sadaļas var izrādīties ļoti svarīgas. Piemēram, tagad līgumos paredzēti nosacījumi attiecību pārtraukšanai starp iedzūvotājiem un JNĪP. Agrāk neviens likums neparedzēja pārvaldniekam tiesības atteikties no mājas, nekas tāds nevienam pat prātā nevarēja ienākt! Bet tagad tāda prasība atbilst tirgus nosacījumiem.

Cilvēki, esiet... ziņkārīgāki!

– Tātad JNĪP ir ieguvusi tiesības atteikties no mājas?

– Pārvaldniekam ir nepieciešamas tādas tiesības. Iedomājieties, ka mājai ir vajadzīgs remonts, pārvaldnieks vēršas pie iedzīvotājiem ar priekšlikumiem un tāmēm, bet īpašnieki nevēlas pieņemt lēmumu un veidot remonta uzkrājumus. Ko darīt? Ja māja sabruks, vainīgs būs pārvaldnieks, lai arī viņš ir spēris visus vajadzīgos soļus. Iedzīvotājiem ir jāsaprot: ja viņi paši nevērīgi izturas pret savu īpašumu, pārvaldnieks vienkārši saraus ar viņiem attiecības.

– Viņi teiks, ka labprāt būtu piedalījušies mājas pārvaldīšanā, bet nevar, jo viņiem trūkst elementāras informācijas.

– Agrāk tādam argumentam vēl varēja piekrist, bet tagad, kad JNĪP aktīvi izglīto un apziņo iedzīvotājus, kad darbojas mūsu informatīvā sistēma, tādiem aizbildinājumiem es neticu. 2014. gadā mēs rīkojām likumu grozījumu prezentācijas, semināros skaidrojām iedzīvotājiem viņu jaunās tiesības un pienākumus. Tikai par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem vien sarīkojām sešus seminārus. Bijām gatavi stāstīt vēl, bet iedzīvotāju interese izsīka.

– Jāteic, ka seši semināri uz 15 tūkstošiem klientu nav daudz.

– Piekrītu un atkārtoju, ka īpašniekiem vairāk jāinteresējas par mājokļu apsaimniekošanu, savām tiesībām un pienākumiem. Īpašnieks, kurš atsakās piedalīties mājokļa uzturēšanā, tagad var saņemt administratīvo sodu.

Jelgava dalās pieredzē

– Kādi ir JNĪP plāni 2015. gadam?

– Mēs turpināsim piedalīties mājokļu siltināšanas valsts programmā 2014.–2020. gadam.

Manuprāt, Ekonomikas ministrijas piedāvātie priekšlikumi ir pieņemami. Tiek piedāvāti divi finansēšanas varianti: aizņemoties no finanšu struktūrām, maksimālais atbalsts tiktu noteikts 50% apmērā, bet, aizņemoties ar valsts finanšu instrumenta ALTUM starpniecību, – līdz 35%. Apsveicami, ka atbalsta lielums būs atkarīgs no sasniegtajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem. Pašreiz tiek precizēti atsevišķi nosacījumi.

Diemžēl programma tiks apstiprināta tikai šā gada vasarā…

– Vai jūs piekrītat ekspertiem, kas saka, ka ar mājokļiem saistītie likumi Latvijā ir tāli no pilnības?

– Mūsu darbības sfēra vēl ir ļoti jauna, pirmie likumi te stājās spēkā tikai 2010. gadā. Vēl būs vajadzīgi gadu desmiti, lai normatīvo bāzi pilnībā sakārtotu atbilstoši reālajai dzīvei.

Tiešie norēķini nav nekas jauns

– Šā gada oktobrī Latvijas iedzīvotāji varēs pāriet uz tiešiem norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Vai jelgavnieki, jūsuprāt, izmantos šo iespēju?

– Jelgavas iedzīvotāji par siltumu jau sen maksā tieši siltumapgādes uzņēmumam, tāpēc būtiskas pārmaiņas mēs negaidām.

– Tātad Fortum Jelgava klienti joprojām ir nevis iedzīvotāji, bet mājas, un tas nozīmē, ka viena divu dzīvokļu parādu dēļ siltumu var atslēgt visiem...

– Dzīvokļu īpašniekiem skaidri jāsaprot, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzētā tiešo maksājumu sistēma neparedz dzīvokļu īpašnieku individuālus līgumus ar pakalpojuma sniedzēju. Jā, SIA Fortum Jelgava klients ir konkrētā māja, un katrs gadījums par siltumenerģijas rēķinu nemaksāšanu ir jāizskata atsevišķi.

– Tad kāds labums iedzīvotājiem no tiešo norēķinu sistēmas?

– Šī sistēma dod iedzīvotājiem tiesības izlemt, kā maksāt par pakalpojumu – ar pārvaldnieka starpniecību vai tieši pašam pakalpojuma sniedzējam. Jelgavnieki nesen piedalījās balsošanā šajā jautājumā. Praktiski visas mājas vēlējās saņemt rēķinus no siltumenerģijas piegādātāja (rēķinus no namu pārvaldes pieprasīja tikai trīs pašvaldībai piederošās mājas).

– Cik būs jāmaksā par siltumapgādes rēķinu?

– Jelgavas siltumapgādes uzņēmums noteicis savu maksu par rēķinu sagatavošanu – 1,27 eiro (+PVN) mēnesī katram dzīvoklim. Taču iedzīvotāji par šo pakalpojumu ir maksājuši arī līdz šim.

Viens nav karotājs

– Vai es kā atsevišķa dzīvokļa īpašniece nevaru atteikties no Fortum Jelgava rēķiniem un bez papildu maksas kārtot rēķinus ar pārvaldnieka starpniecību?

– Jūsu jautājums rāda, cik dziļi dzīvokļu īpašnieki maldās attiecībā uz savām īpašumtiesībām. Mums jāsaprot, ka jebkura komunālā pakalpojuma saņēmējs ir nevis atsevišķs dzīvoklis, bet gan visa dzīvojamā māja. Jebkura dzīvokļa īpašnieks ir tikai kopīpašuma līdzīpašnieks. Pieņemsim, ka diviem cilvēkiem pieder viena mašīna. Vai tad viņi savstarpēji nevienosies par automobiļa remonta un lietošanas kārtību? Tāpat ir ar 20–100 dzīvokļu māju. Īpašniekiem jāvienojas par kopīgiem lēmumiem.

– Tātad pāriet uz tiešajiem maksājumiem vai norēķiniem ar pārvaldnieka starpniecību mēs varam tikai visi kopā?

– Tikai ar nosacījumu, ka par to ir nobalsojis dzīvokļu īpašnieku vairākums. Tāda pati kārtība ir spēkā attiecībā uz jebkuru svarīgu ar māju saistītu lēmumu. JNĪP ņem vērā katra atsevišķa dzīvokļa īpašnieka viedokli, taču izpildīt mēs varam tikai konkrētās mājas īpašnieku vairākuma pieņemtos lēmumus.

„Mēs desmitiem gadu to darījām...”

– Pagājušajā rudenī pakalpojumu sniedzēji publiskoja savus tiešo maksājumu administrēšanas tarifus. Par viena rēķina sagatavošanu viņi vēlas saņemt divus, trīs un pat piecus eiro. Lai nepārmaksātu, Jelgavas iedzīvotāji atteicās no tiešajiem norēķiniem par atkritumu izvešanu un ūdensapgādi. Vai JNĪP turpinās sagatavot rēķinus par šiem pakalpojumiem?

– Mēs esam ļoti pateicīgi pakalpojumu sniedzējiem, ka viņi beidzot novērtējuši mūsu darbu maksājumu administrēšanā.

– Tad jau labāk iedzīvotājiem slēgt ar pakalpojumu sniedzējiem līgumus par tiešajiem maksājumiem...

– Nesakiet vis, vienots namu pārvaldes rēķins vienmēr maksās lētāk nekā trīs četri atsevišķi rēķini no pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt mūsu klienti var būt droši, ka JNĪP izraksta pareizus rēķinus. Visiem zināms, ka mūsu uzņēmums nekad nav iztērējis ne santīma citiem mērķiem. Ja cilvēks ir samaksājis par elektrību, šī nauda tiek pārskaitīta Latvenergo, ja samaksājis par ūdeni, naudu pārskaitām ūdensapgādes uzņēmumam un tā tālāk.

Problēma numur viens – liftu stāvoklis

– JNĪP jau ilgus gadus ir paraugs daudziem Latvijas namu pārvaldītājiem. Bet vai ir problēmas, pret kurām pat jūsu uzņēmums ir uzdauzījis punus pierē?

– Ir tehniskas problēmas, ko varam atrisināt tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem, bet pēdējie pagaidām nav gatavi par tām domāt.

– Piemēram?

– Lifti daudzstāvu namos ir nostrādājuši savu resursu. Cilvēki pagaidām neapzinās, uz kādas katastrofas sliekšņa mēs atrodamies. Kādā mājā sabojājās lifts, un mājas iemītnieki trīs mēnešus kāpa augšā kājām, jo nespēja pieņemt lēmumu par remontu. Mēs sagatavojām tāmi, pavēstījām, kādi remontdarbi nepieciešami, cilvēkiem atlika tikai nobalsot par finansējumu, bet viņi nespēja to izdarīt. Lieta apstājās, un cilvēki sāka rakstīt sūdzības avīzēm, it kā avīzes varētu viņiem iedot naudu lifta remontam...

– Vai tad avārijas gadījumā JNĪP nav jārīkojas uzreiz, bez jautājuma saskaņošanas ar iedzīvotājiem?

– Formāli pēc likuma mums ir tiesības veikt avārijas darbus, negaidot īpašnieku lēmumu. Taču mēs vadāmies pēc cita principa un cenšamies visus lielos darbus saskaņot ar dzīvokļu īpašniekiem.

– Pieņemsim, ka iedzīvotāji lemj par labu remontam, bet naudas mājas kontā nav. Ko tādā gadījumā dara JNĪP?

– Mēs nogaidām, līdz māja savāc vismaz 50% no darbu izmaksām, un sākam remontu. Tātad iedzīvotāji saņem remontu avansā.

– Kas gaida daudzstāvu mājas, kurās lifti tik tikko velk dzīvību?

– Lifti patiešām ir stipri nolietoti, ar dažu mezglu nomaiņu vien vairs nevar līdzēt. Tie ir gatavi apstāties, bet jauna iekārta maksā no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro. Tagad parēķināsim: vienās kāpnēs ir 36 dzīvokļi, tātad lifta nopietnas avārijas gadījumā katram īpašniekam nāksies maksāt 500–800 eiro.

– Milzīgi izdevumi!

– Iedzīvotājiem globāli var palīdzēt tikai valsts programma. Bet tādas programmas nav, un dzīvokļu saimniekiem šobrīd jārīkojas patstāvīgi. Pavisam Jelgavas dzīvojamajos namos ir 64 lifti, no tiem nomainīti tikai pieci, turklāt nomaiņa veikta tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, kad lifts ticis apzināti bojāts.

– Kādu risinājumu jūs piedāvājat šādām mājām?

– Galvenais – laikus sākt krāt naudu lifta remontam. Dažu gadu laikā iedzīvotāji var sakrāt nepieciešamo summu un būt gatavi remontam, ja lifts piepeši sabojāsies. Dienā, kad lifts apstāsies, būs par vēlu domāt par naudas krāšanu. Cilvēkiem nāksies vai nu kāpt kājām, vai arī ņemt kredītu jauna lifta iegādei.

Problēma numur divi – ugunsgrēki

Vēl viena problēma ir mājas ar krāsns apkuri, – turpina Juris Vidžis. – Pēc kārtējā ugunsgrēka kādā mājā nolēmām pārbaudīt visas šīs mājas krāsnis un bijām šokā – puse krāšņu dzīvokļos bija nederīgas lietošanai.

– Par krāsni jārūpējas pašam dzīvokļa saimniekam, ko tur var palīdzēt pārvaldnieks?

– Apkures sezonas beigās pārvaldniekam jāpārbauda mājas kopējo dūmvadu stāvoklis. Šopavasar centīsimies vienlaikus pārbaudīt arī apkures ierīces dzīvokļos. Jau esam vērsušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, lai nodrošinātu speciālistu atbalstu. Jāteic paldies pašvaldībai, kas izrādījusi mums pretimnākšanu un atbalstījusi ideju par pārbaudēm municipālajos dzīvokļos. Katru aktu par bojātu krāsni izskatīsim individuāli.

– Bieži vien pašvaldības dzīvokļu īrnieki uzskata, ka krāsnis jālabo domei. Vai tā ir?

– Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nepārprotami nosaka, ka īrnieka pienākums ir uzturēt dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā. Tas attiecas arī uz apkures ierīcēm. Protams, pašvaldībai ir tiesības piešķirt iedzīvotājiem līdzfinansējumu krāšņu labošanai, bet šāds lēmums jāpieņem pilsētai.

– Kāds ir galvenais ugunsnelaimju iemesls? Kāpēc krāsnis Jelgavā (un Rīgā, un daudzās citās pilsētās) ir tik bēdīgā stāvoklī?

– Domāju, ka cilvēki neprot apieties ar krāsnīm. Mēs jautājam, cik sen viņi ir pēdējo reizi mainījuši krāsns apdari, bet viņi atbild, ka vispār nekad nav to darījuši! Labākajā gadījumā krāsns ir remontēta pirms divdesmit gadiem.

– Bet tas taču ir briesmīgi!

– Atceros savu bērnību: mēs dzīvojām mājā ar krāsns apkuri un ik pēc diviem trim gadiem visu krāsni pārmūrējām no jauna. Piedevām katra krāsns ir paredzēta konkrētam kurināmajam – malkai, briketēm utt. Tagad cilvēki vai nu nezināšanas, vai līdzekļu trūkuma dēļ kā kurināmo lieto visu, kas pagadās.

– Ko darīt?

– Jāsāk ar informācijas kampaņu ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka apkures krāsns ir bīstama ierīce, turklāt bīstama ne tikai īpašniekam. Iedomājieties uz brīdi, ka visi mājas iemītnieki savas krāsnis saveduši kārtībā, tikai viens to nav izdarījis. Tā var nodegt visa ēka. Nākamais posms – kontrole. Vasarā varēšu pastāstīt, kā norisēja pārbaude Jelgavā, un jūs pati izdarīsiet secinājumus, vai namu pārvaldniekiem un ugunsdzēsējiem jāseko krāšņu stāvoklim dzīvokļos.

Redziet, cik interesantā laikā mēs dzīvojam. Jelgavā dzīvokļu īpašnieki apgūst jaunākās tehnoloģijas, drīz vien JNĪP rīkotajās online sapulcēs varēs piedalīties kaut no Amerikas, kaut no paša kosmosa, bet krāsnis lietot joprojām neesam iemācījušies! Tā kā vajadzētu laboties.