Bijušais grausts kļuvis par Rīgas rotu

Tikai nepilna puse Rīgas mazdzīvokļu māju ir labā tehniskā stāvoklī, lielākajai daļai koka namiņu ir vajadzīgs pamatīgs remonts. Iedzīvotāji sūdzas, ka viņu vecajām mājām tek jumts, liecas grīdas, simt gadu kāpņu telpās nav veikts kosmētiskais remonts, bet pārvaldnieki lielākoties plāta rokas: „Naudas remontam nav”. Šodien stāstām, kā ar savām nelaimēm tika galā deviņu dzīvokļu māja Slokas ielā 24.

Cilvēkus nenobiedēja izdevumi

Agrāk šī māja nepavisam nepriecēja acis: sienas laika gaitā nomelnējušas, kāpnēs savas dabiskās vajadzības kārto vietējie bezpajumtnieki. Bet tad dzīvokļu īpašnieki saņēmās, un tagad māja Slokas ielā 24 ir rajona lepnums un rota.

– Viss sākās 2008. gadā, kad mājā vajadzēja savest kārtībā pagraba pārsegumu, – stāsta AS Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Mēs izrādījām iedzīvotājiem pretimnākšanu un piešķīrām kredītu (ar likmi 6% gadā), tātad ļāvām nesamaksāt uzreiz, bet gan vairāku gadu gaitā. Pagraba remonts dzīvokļu īpašniekiem izmaksāja aptuveni 6000 latu. Izdevumi cilvēkus nenobiedēja, viņi laikus atmaksāja aizdevumu un stājās pie citiem vajadzīgiem darbiem.

Kopsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt mājas kopējo elektroinstalāciju. Mazdzīvokļu mājās mītošie zina, kāda tā ir nelaime, ja pie sienām karājas nomelnējušu vadu saišķi, spuldzes kāpņu telpā nedeg, bet no slēdžiem lido dzirksteles. Tagad mājā Slokas ielā 24 šī problēma ir pilnībā atrisināta, instalācija tur ir tikpat labā kārtībā kā pie kaimiņiem – Latvijas Bankas jaunajā ēkā.

Beidzot 2013. gadā iedzīvotāji nobalsoja par fasādes remontu. Tas bija pats svarīgākais un pats atbildīgākais no visiem iespējamiem darbiem.

– Remonts bija ļoti vajadzīgs, jo cilvēki sūdzējās par aukstumu, – saka namu pārvaldes galvenā inženiere. – Vecajās sienās bija caurumi, mēģinot nomainīt rāmi, laukā bira sapuvušu konstrukciju gabali.

Vairākums dzīvokļu īpašnieku, nepavisam nebūdami bagāti ļaudis, kopsapulcē nolēma: pietiek gaidīt, kamēr māja sabruks! Jāremontē.

Gandrīz jauna māja

Fasādes darbus mājā veica kompānija Panda AV, bet AS Rīgas namu apsaimniekotājs atvēra iedzīvotājiem jaunu kredītlīniju 51 000 eiro apmērā.

– Vilcināties ar remontu vairs nedrīkstēja! – saka būvnieks Viktors Isajevs. – Vēl pāris gadu, un mājai sāktu nosēsties jumts. Sienas zem vagondēļiem bija tik satrunējušas, ka ar pirkstu varēja cauri izdurt.

Būvnieki ņēma laukā laika gaitā satrunējušās sijas un to vietā lika jaunas. Beigu beigās iedzīvotāji saņēma tikpat kā jaunu māju. Ja turpmāk apsaimniekotājs pienācīgi uzturēs koka namiņu, tas nostāvēs vēl simt gadu.

– Cilvēki uzreiz pamanīja, ka dzīvokļos kļuvis siltāk, – stāsta Viktorija Kurajeva. – Tas nozīmē, ka pēc remonta māja kļuvusi ne tikai komfortabla, bet arī ekonomiska.

Jo ātrāk sāk, jo lētāk maksā

Pēc Viktora Isajeva domām, glābšanas darbi nepieciešami ļoti daudzām Rīgas koka mājām. Un domu, ka lētāk iznāk nopirkt dzīvokli jaunā mājā, nekā izremontēt veco, kompānijā Panda AV uzskata par aplamu:

– Cilvēki sūdzas, ka koka mājai vajadzīgs remonts? Risinājums te tikai viens: iespējami ātrāk sākt darbus. Tad mājas atjaunošana norisēs vieglāk un izmaksās lētāk. Protams, vecas mājas glābšana prasa naudu, bet jāsaprot, ka tādām mājām ir savas priekšrocības: lielisks plānojums, augsti griesti, brīnišķīga gaisotne, piegulošā teritorija. Ieguldīt naudu remontā ir izdevīgi.

Par izdevīgumu: dzīvokļu cenas mājā Slokas ielā 24 pēc fasādes remonta ir ievērojami pieaugušas. Tas nozīmē, ka īpašnieki nav kļūdījušies.

– Tomēr nevar teikt, ka visas problēmas būtu atrisinātas. Kā celtnieks iesaku iedzīvotājiem vēl nosiltināt bēniņus, – saka Viktors Isajevs. – Pretējā gadījumā viņi turpinās pārmaksāt par apkuri un sildīt ielu, bet pie jumta ziemā veidosies lāstekas.

Mazajiem vieglāk organizēt darbus

Igors Trubko, AS Rīgas namu apsaimniekotājs vadītājs, uzskata, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem ir pa spēkam savest kārtībā savas nelielās mājas. Tas, ka nav iekrājumu, nav iemesls, lai darbus atliktu.

– Cilvēkiem ir grūti sākt remontu pavisam citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņi neuzticas saviem pārvaldniekiem un baidās, ka remonta cena tiks „uzskrūvēta” un nauda ies zudumā. Otrkārt, darbi sanāk dārgāki, rēķinot pēc dzīvokļu īpašnieku skaita. Treškārt, cilvēki gluži vienkārši nesaprot, kā sakrāt vai kur aizņemties nepieciešamo naudu.

Visi trīs jautājumi ir atrisināmi, saka Igors Trubko. Mājas Slokas ielā 24 piemērs skaidri parāda, ka iedzīvotāji sadarbībā ar AS Rīgas namu apsaimniekotājs varēja pilnībā kontrolēt remonta izmaksas. Viņi paši lēma, kad un kā sākt darbus, paši apstiprināja tāmes un maksājumu grafikus, paši uzraudzīja būvnieku darba kvalitāti.

Dārdzības problēmu ir grūtāk atrisināt. Mazām mājām vajadzīgi tādi paši remontdarbi kā lielām, bet darbu izmaksas tur tiek dalītas nevis uz simt, bet uz pieciem līdz desmit dzīvokļiem. Vai iedzīvotāji var pavilkt tādus izdevumus?

– Var! – ir pārliecināts pārvaldnieks. – Mēs esam izraudzījušies īpašu principu sadarbībai ar visām mūsu mājām. Nobalsojuši par svarīgiem remonta darbiem, iedzīvotāji var tos sākt bez remonta uzkrājumiem, jo mēs šai nolūkā piešķiram mājai aizdevumu un naudas atdošanai dodam laiku līdz trim gadiem. Tādējādi cilvēki neko nepārmaksā, bet komfortu, siltumu un glītas kāpņu telpas saņem avansā.

Igors Trubko atgādina, ka veco māju stāvoklis ir liela problēma visai Rīgai.

– Mājas ir ļoti nolaistas, ar kosmētisko remontu vien problēmas nevar atrisināt. Iedzīvotājiem iespējami ātrāk jāsāk domāt par sava nekustamā īpašuma glābšanu. Starp citu, mazdzīvokļu māju īpašniekiem ir daudz vienkāršāk organizēt remontu nekā viņu kaimiņiem daudzdzīvokļu mājās. Šie cilvēki pazīst cits citu, var ātri sapulcēties un pieņemt lēmumu. Tā ir liela priekšrocība!

No bomžu midzeņa – ekskluzīva māja

Mēs apmeklējām māju Slokas ielā 24, lai savām acīm pārliecinātos par remonta rezultātiem. Māja tiešām kļuvusi par ielas rotu. Iedzīvotājiem tā lieta iepatikusies, un viņi ne tikai atjaunojuši mājas fasādi, bet arī uzlikuši glītu žogu un pagalmā ierīkojuši lapeni ar skatu uz Valsts arhīva un Latvijas Bankas ēkām.

– Dzīvoju šajā mājā kopš bērnības, – stāsta mājas vecākā Jevgeņija Vondruško, – un atceros, ka vēl pirms gadiem desmit te izskatījās kā bomžu midzenī. Labi, ka cilvēki saprata galveno: laiks rit, māja noveco, to vajag glābt. Viss sākās ar bankas ēkas būvniecību iepretī: no vibrācijas mums sāka plaisāt sienas. Mēs nostiprinājām tās un pēc tam ķērāmies pie citiem svarīgiem darbiem.

Cilvēki atceras, ka pirms remonta mājā bija nepanesami auksti, pa visiem kaktiem staigāja caurvējš. Tagad dzīvokļi kļuvuši daudz mājīgāki, un iedzīvotāji par 90 procentiem ir apmierināti ar darba rezultātiem.

– Kāpēc tikai par 90 procentiem?

– Taupības nolūkā nolēmām nerestaurēt dekoratīvos kokriezumus sētas pusē, tie vienkārši tika noņemti, – stāsta mājas iedzīvotāja Monta. – Tagad nožēlojam, jo māja zaudējusi daļu savas burvības. Otra problēma ir maksa par remontu. Man, piemēram, trīs gadus jāatmaksā namu pārvaldei pa 150 eiro mēnesī.

Labiekārtošana turpināsies

– Dārgi! Vai bija vērts remontēt?

Protams, bija vērts! – nešaubās Monta. – Pati uz Rīgu pārcēlos no Liepājas un pat nedomāju apmesties sērijveida mājā – tām nav ne vēstures, ne dvēseles. Meklējot dzīvokli, atkļuvu līdz Slokas ielai 24. Man parādīja nolaistas istabas, bet stūrī es pamanīju brīnišķīgu krāsni ar bareljefu – sievietes figūru. Šķita, ka sieviete man piemiedz ar aci, dodot mājienu, ka jāpērk! Tā arī sadūšojos pārcelties. Visu dzīvoklī esmu pārveidojusi pati ar savām rokām un draugu palīdzību. Kad biju savedusi kārtībā dzīvokli, sagribējās, lai arī fasāde būtu skaista.

Salīdzinoši nelieli ieguldījumi veco graustu pārvērtuši par ekskluzīvu objektu.

– Tiesa gan, – māj Jevgeņija. – Paskatieties apkārt! Mēs dzīvojam gandrīz vai pilsētas centrā, bet mums ir savs pagalms, pašiem sava autostāvvieta un pat neliels dārziņš. Mēs nemūžam nemainītu savu māju pret sērijveida dzīvokļiem. Gluži pretēji, gribam turpināt labiekārtošanu – pagalmā nomainīt celiņa segumu un pēc tam izremontēt gaiteņus.