Kā nomainīt pārvaldnieku?

Jūlijā pie mums vērsās lasītājs ar pavisam vienkāršu lūgumu – pastāstīt, kā pareizi nomainīt mājas pārvaldnieku. Tiesības jebkurā brīdī mainīt pārvaldnieku ir vienas no mājas īpašnieku pamattiesībām. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām nezina, kā šīs tiesības realizēt. Uz jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

Pieņemt kopīgu lēmumu

Lēmumu pāriet no viena pārvaldnieka pie cita mājas īpašnieki var pieņemt tikai kopīgi, ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, 80 dzīvokļu mājā par pārvaldnieka nomaiņu jānobalso īpašniekiem, kas pārstāv vismaz 41 dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma laušanu un jauna noslēgšanu var pieņemt, gan balsojot kopsapulcē, gan rakstiskas aptaujas veidā.

Lasīt tālāk...

Kā izdzīvot mazajam?

Dzīvot mazdzīvokļu mājā ir sarežģīti. Nereti tādu māju līdzīpašnieki ar grūtībām samaksā tikai par sētnieka pakalpojumiem, sakrāt naudu jaunam jumtam vai elektroinstalācijas nomaiņai viņu uztverē ir kaut kas fantastisks, nu gluži kā nopirkt ziloni. Tostarp Rīgas mazajos koka namiņos dzīvo daudzi tūkstoši ģimeņu. Kam un kā ir jāglābj šīs pussabrukušās mājas no pilnīga sabrukuma?

Glābiet, iebrūk grīda!

Redakcijā vērsās astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki no Ezera ielas 13a. Pēc Ināras Kovaļovas teiktā, mājas sienas un konstrukcijas ir tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēki teju var iebrukt pagrabā. Ēka būvēta 1903. gadā un līdz šim ir kaut cik turējusies. „Bet pirms kāda laika uzņēmums Latvenergo kāpņu telpā uzstādīja savu elektrosadales skapi, un pāri visai sienai parādījās briesmīga triju centimetru plata plaisa,” stāsta mājas iedzīvotāji.

Apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks sienu no iekšpuses sastiprināja ar skavām. Konstrukcijas nostiprināšana no ārpuses netika veikta, tāpēc plaisas plešas platumā. „Pamati nosēžas, logs kāpņu telpā vairs lāgā neturas pie stenderes,” ceļ trauksmi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Mājām sadalīs 170 miljonus

Šomēnes Ministru kabinets ir pieņēmis faktiski jaunus noteikumus, pēc kuriem iedzīvotāji varēs saņemt ES naudu māju siltināšanai. Eiropa atkal ir gatava dalīt miljonus, bet tagad mājas varēs atgūt tikai 35% no darbu kopējām izmaksām līdz 2013. gadam atmaksāto 50% vietā. Starp citu, programmā izdarīti arī citi grozījumi, bet mazāk izdevīga tā noteikti nav kļuvusi.

Pavisam līdz 2014. gada 1. jūlijam Latvijā renovētas aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājas, un visos gadījumos piesaistīti ES līdzekļi. Pēc programmas, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, vēl renovēs 470 daudzstāvu namus. Latvijai tas nav maz, tie ir 2,3% no kopējā dzīvojamā fonda, kurā ir 25 tūkstoši dzīvojamo māju. Aktīvākais reģions ir bijusi Kurzeme – 266 nosiltinātas mājas, lielākā atpalicēja ir Latgale – tikai 35 projekti.

Saskaņā ar programmu, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, renovētās mājas iedzīvotāji atpakaļ saņēma pusi no darbu izmaksām. Taču jau 2009. gadā, kad renovācija sākās, politiķi brīdināja: „Tik izdevīgu nosacījumu Latvijā vairs nebūs! Godājamie iedzīvotāji, pasteidzieties piedalīties!”

Lasīt tālāk...

Ceļš jāuztur mājas iedzīvotājiem

Labdien! Esmu Naudītes pagasta Dobeles novada iedzīvotāja. Dzīvoju daudzdzīvokļu māju kvartālā. Daudzdzīvokļu māju kvartālu apsaimniekošanu līdz šim veica Dobeles novada kapitālsabiedrība SIA "Dobeles namsaimnieks". Ar 2014.gadu mana māja (Ziedugravas 2) ir nolēmusi mainīt mājas apsaimniekotāju. Pie apsaimniekotāju maiņas radās problēma, ceļa servitūta uzturēšanas izdevumi. Teritorijas plānojumā norādīts ceļa servitūts - 1/2 no piebraucamā ceļa uz manu māju, uz kaimiņu mājām. Kam šis piebraucamais ceļš ir jāuztur kārtībā un jāsedz sniega tīrīšanas izdevumi?

Sniega tīrīšanas izdevumus saistīt ar ceļa servitūtu nav pareizi. Katrai mājai ir piesaistīts funkcionālais zemesgabals, kas ir jāuztur kārtībā. Tikai šī ir situācija, ka uz funkcionālā zemesgabala, kā noprotams, atrodas koplietošanas ceļš, kam piešķirts ceļa servitūta statuss, lai šo teritorijas daļu likumīgi var lietot arī blakus māju iedzīvotāji.

Lasīt tālāk...

Tiešo norēķinu līkloči un viltības

No 2015. gada 1. oktobra Latvijā paredzēts ieviest tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: iedzīvotāji varēs naudu par siltumu, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu pārskaitīt uzreiz pašiem pakalpojumu sniedzējiem, apejot namu pārvaldniekus. Tas darīts tālab, lai dzīvokļu īpašniekus pasargātu no pārvaldnieku rindās iekļuvušiem blēžiem. Taču pakalpojumu sniedzēji dumpojas pret Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un dara visu iespējamo, lai tiešo norēķinu sistēma kļūtu iedzīvotājiem nepieejama.

Kas notiek pēc likuma pieņemšanas?

Kas dzīvokļu īpašniekiem mainīsies līdz ar tiešo norēķinu ieviešanu? Viņi saņems atsevišķu rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja un varēs būt pārliecināti, ka par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu samaksātā nauda nav pielipusi negodīga starpnieka pirkstiem. Tiesa, uz tiešajiem norēķiniem varēs pāriet tikai mājas, kuru īpašnieki kopsapulcē pieņems attiecīgu lēmumu. Pārējām mājām saglabāsies līdzšinējā sistēma – norēķini par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību.

Lasīt tālāk...

Vai Rīgā ir legālais rekets?

Vides reklāma ir viens no efektīvajiem mārketinga instrumentiem. To izmanto uzņēmumi, lai popularizētu savas preces un pakalpojumus, izmanto sabiedriskās organizācijas, lai paustu vēstījumu sabiedrībai, nesmādē arī politiķi pirms vēlēšanām. Daļa no vides reklāmām ir attēli un māju sienām, kas mēdz būt visai iespaidīga izmēra.

Tādējādi starp mājas īpašnieku un reklāmdevēju varētu izveidoties abpusēji izdevīgs darījums. Pirmais maksā par popularizēšanas iespēju, bet otrais saņem naudu, kuru var ieguldīt ēkas uzturēšanā, remontdarbos vai pat rekonstrukcijā. Liela daļa ēku Rīgā pieder dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar dzīvokļa īpašnieku atļauju uz ēkas sienas var tikt izvietota vides reklāma, bet par saņemtajiem līdzekļiem, var tikt remontēts jumts, atjaunotas durvis, uzlabota kanalizācija vai veikti citi mājai svarīgi darbi.

Viss būtu labi, ja ļoti bieži pa vidu šim darījumam neatrastos apsaimniekotājs – «Rīgas Namu pārvaldnieks» (RNP). Šim apsaimniekotājam ir varena apetīte un vēlme iedzīvoties, jo no reklāmdevēja saņemtās naudas pusi tas patur sev, un ēkas vajadzībām tiek novirzīti tikai 50%. Kāpēc dzīvokļa īpašnieki nesaņemt visu maksājumu? RNP kā vienmēr aizbildinās ar lielo darbu kas viņam jāveic, lai apkalpotu minēto darījumu. Tomēr, ja iedziļināmies, tad RNP nedara gandrīz neko, tikai izmanto savas administratīvās iespējas, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu legālam reketam.

Lasīt tālāk...