Problēmas ir jārisina laikus

Uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) Juridiskajā daļā dzīvokļu īpašnieki, kuri nokļuvuši grūtā situācijā, var saņemt konsultācijas. Galvenais, lai dzīvokļa īpašnieks vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma īrnieks būtu gatavs risināt parāda jautājumus. Daļas vadītāja Jana Antsone apgalvo: jebkurš klients, vēršoties JNĪP, var saņemt ieteikumus problēmas risinājumam.

Saņemt lietišķu padomu

Vispirmām kārtām dzīvokļu īpašnieki pie juristiem vēršas tad, ja iekrājies parāds par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem.

– Ja cilvēks ir palicis parādā, viņam ir svarīgi pašam vērsties JNĪP, lai kopā ar speciālistiem izvērtētu situāciju un vienotos par parāda pakāpenisku samaksu. Ja mums nav informācijas par cilvēku vai dzīvokļa īpašnieks izvairās no sarunām, agrāk vai vēlāk mums nāksies vērsties tiesā, – saka Jana Antsone. – Savukārt cilvēks, kurš labprātīgi atnācis uz JNĪP, saņems lietišķu padomu situācijas risināšanai.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi: kā pieņemt kopīgus lēmumus?

Šodien par to, kā pieņemt kopīgus lēmumus daudzdzīvokļu mājā. Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, kādam daudzumam dzīvokļu īpašnieku jānobalso kopsapulcē, lai varētu veikt kaut pašus vienkāršākos mājas labiekārtošanas darbus. Tāpat arī apspriežam iedzīvotāju tiesības un pārvaldnieka pienākumus. Jums jāzina, kurš mājā ir saimnieks!

■ Pārvaldnieks piedāvā centralizētās apkures sistēmas pārbūvi vai rekonstrukciju. Vai viņam vajadzīga mājas iedzīvotāju piekrišana?

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu katram dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai viņa atsevišķais dzīvoklis, bet arī kopīpašuma domājamā daļa.

Lasīt tālāk...

Bijušais grausts kļuvis par Rīgas rotu

Tikai nepilna puse Rīgas mazdzīvokļu māju ir labā tehniskā stāvoklī, lielākajai daļai koka namiņu ir vajadzīgs pamatīgs remonts. Iedzīvotāji sūdzas, ka viņu vecajām mājām tek jumts, liecas grīdas, simt gadu kāpņu telpās nav veikts kosmētiskais remonts, bet pārvaldnieki lielākoties plāta rokas: „Naudas remontam nav”. Šodien stāstām, kā ar savām nelaimēm tika galā deviņu dzīvokļu māja Slokas ielā 24.

Cilvēkus nenobiedēja izdevumi

Agrāk šī māja nepavisam nepriecēja acis: sienas laika gaitā nomelnējušas, kāpnēs savas dabiskās vajadzības kārto vietējie bezpajumtnieki. Bet tad dzīvokļu īpašnieki saņēmās, un tagad māja Slokas ielā 24 ir rajona lepnums un rota.

– Viss sākās 2008. gadā, kad mājā vajadzēja savest kārtībā pagraba pārsegumu, – stāsta AS Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Mēs izrādījām iedzīvotājiem pretimnākšanu un piešķīrām kredītu (ar likmi 6% gadā), tātad ļāvām nesamaksāt uzreiz, bet gan vairāku gadu gaitā. Pagraba remonts dzīvokļu īpašniekiem izmaksāja aptuveni 6000 latu. Izdevumi cilvēkus nenobiedēja, viņi laikus atmaksāja aizdevumu un stājās pie citiem vajadzīgiem darbiem.

Lasīt tālāk...

Ja pārvaldnieka darbs neapmierina

„Ko darīt, ja pārvaldnieks neievēro normatīvo aktu prasības par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, piemēram, nesniedz iedzīvotājiem ziņas par plānotajiem remonta darbiem un mājas uzkrājumiem?”

Vispirmām kārtām dzīvokļu īpašniekiem jāiegaumē, ka īpašuma tiesības ne tikai nozīmē tiesības rīkoties ar īpašumu, bet arī uzliek noteiktus pienākumus. Kādi ir šie pienākumi? Uz jautājumu atbildi sniedz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants, kur teikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir „nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu”.

Skan vienkārši, bet teiktajā ir dziļa jēga. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pieņemt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus lēmumus un slēgt darījumus. Tāpat viņu pienākums ir gādāt, lai pārvaldnieks labi pildītu savus uzdevumus (tai skaitā ievērotu normatīvo aktu prasības un laikus sagatavotu pārskatus iedzīvotājiem, sniegtu viņiem informāciju par māju utt.). Ja pārvaldnieks to nedara, ir jārīkojas.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji: „Mēs nevarējām ilgāk ciest!”

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji zina, cik grūti ir sakrāt naudu remontam. Dažkārt viņi tikai noraugās, kā mājoklis iet bojā, jo nevar sakrāt naudu visvienkāršākajiem darbiem. Bet salaspilieši ir pierādījuši, ka nav nemaz obligāti jānīkuļo: sešu dzīvokļu mājai Miera ielā 21 ir gan logi nomainīti, gan sienas un bēniņi nosiltināti, gan jauns bruģējums pie pamatiem ielikts, gan kosmētiskais remonts vaikts.

Pensionāri nenobijās

Miera ielas 21. nama iedzīvotāji nav nekādi miljonāri. Būtu miljonāri, sen jau būtu izvākušies no vecās mājas un dzīvotu paši savos savrupnamos, viņi smej. Bet pieticīgā iztikšana un ieradums nav ļāvis meklēt citu mājokli. Gadiem viņi ir saluši, jo māja būvēta no silikātķieģeļiem, kas neaiztur siltumu, gadiem ir piecietuši drēgnumu (silikātķieģeļi uzsūc mitrumu), gadiem ir skatījušies uz brūkošajiem skursteņiem uz jumta...

Lasīt tālāk...

Par pāridarījumu jāmaksā

Tāds cilvēks kā Vladimirs Galočkins Latvijā ir tikai viens: pēdējo gadu laikā šis rīdzinieks iesniedzis tiesā vairāk nekā 100 prasību pret dzīvojamo māju pārvaldniekiem un aptuveni 60 prāvās ir uzvarējis. Pēdējā laikā enerģiskais dzīvokļa īpašnieks no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām (DzĪKS) prasa ne tikai savu tiesību ievērošanu, bet arī naudas kompensāciju par katru izdarīto pārkāpumu.

Galočkins un taisnība

– Es visur un visiem stāstu, ka dzīvokļu kooperatīvi Latvijā pārvērtušies par puskriminālām, ja ne pilnībā kriminālām struktūrām, – prāto Vladimirs Galočkins, cilvēks un dzīvokļa īpašnieks, jurists autodidakts un vienkārši neparasti neatlaidīga personība. – Par pašvaldības namu pārvaldēm vismaz var pasūdzēties pilsētas mēram, bet kooperatīvās sabiedrības ir pilnībā autonomas – ko grib, to dara. Reālā vara dažās DzĪKS pieder jau labi noformētai dzīvokļu mafijai.

Lasīt tālāk...