Dzīvojat ārzemēs? Gatavojieties zaudēt dzīvokli!

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, atstājot dzimtenē dzīvokļus un mantas. Bet vai viņi visi var būt droši par saviem īpašumiem? Nē, apgalvo mūsu lasītāja Marianna Karnauha. Ja jūs īrējat dzīvokli Latvijā, bet paši pagaidām mājojat citā valstī, var gadīties, ka pēc atgriešanās savu mantību atrodat izgāztuvē un dzīvokļa durvis rotā jaunas slēdzenes.

Īres tiesības vai tiesības uz mokām?

Mūsu lasītāja ir māksliniece un šobrīd strādā Kanādā. Viņa ir dzimusi rīdziniece un domā pēc kāda laika atgriezties dzimtajā pilsētā. Taču pēc mājas īpašnieka gribas un varas iestāžu bezdarbības pēc Marianna teju zaudēs dzīvokli, tātad viņai vairs nebūs kur atgriezties.

1998. gadā mājas īpašnieks pārdeva Karnauhu ģimenei tiesības īrēt dzīvokli namā Ģertrūdes ielā 121. Īres tiesības tika pārdotas uz 99 gadiem, un mājas saimnieks par to saņēma prāvu naudas žūksni. Tagad pārvaldnieks draud pirms termiņa anulēt līgumu, jo... Marianna nedzīvo Latvijā. Faktiski tiek darīts viss, lai sieviete neizturētu psiholoģisko spiedienu un pati izvāktos no strīdīgā dzīvokļa.

Kas dos pajumti māksliniekam?

Lūk, kā Marianna apraksta savas ģimenes nedienas:

„Kad notika denacionalizācija, mana ģimene zaudēja dzīvokli un mākslinieka darbnīcu pilsētas centrā. Mans tēvs Viktors Karnauhs, savulaik pazīstams mākslinieks, bija izbūvējis darbnīcu mūsu iepriekšējās mājas bēniņos. Par dzīvokli saimnieks samaksāja nelielu kompensāciju, bet darbnīcu pievāca tāpat, par velti.

Saņemto kompensāciju mana ģimene izmantoja, noslēdzot dzīvokļa īres līgumu Ģertrūdes ielas 121. namā. Par tā dēvētajām īres tiesībām uz 99 gadiem mēs samaksājām tam laikam visai prāvu summu. Izvēlējāmies divistabu dzīvokli ar krāsns apkuri gandrīz pilsētas centrā. Istabas bija lielas, vienā no tām varēja iekārtot mākslinieka darbnīcu”.

Vairāk nekā 200 eiro mēnesī remontam

„Gāja laiks, mainījās mājas īpašnieki,” turpina Marianna. „Namu pārvalde, pārkāpjot 1998. gadā noslēgtā īres līguma nosacījumus, ne reizi vien centās vienpusējā kārtā paaugstināt īres maksu. Sākumā māju apkalpoja namu pārvalde Niagars, pēc tam Ģertrūdes māja, bet tagad SIA Rentējas.

Mājas iedzīvotāji, kas tur bija iemitinājušies dažādos laikos, uz mēģinājumiem celt īres maksu reaģēja atšķirīgi. Daži bija ar mieru maksāt vairāk, jo tika solīts remonts. Visos rēķinos, ko saimnieks sūtīja īrniekiem, bija iekļauti paredzētā kapitālā remonta izdevumi. Papildus īres maksai remonta izdevumu segšanai tika pierēķināti 150 lati mēnesī. Laiks ritēja, bet no remonta darbiem nebija ne miņas”.

„Netīrumi tecēja pa sienām”

Drīz vien māja bija pamesta likteņa varā. Stāsta Marianna:

„Mums pastāvīgi atslēdza ūdeni, gāzi un elektrību. Dūmvadi netika tīrīti, kurināt krāsnis kļuva bīstami. Un nebija arī kur glabāt malku, pirms kāda laika šķūnīši bija nojaukti.

2011. gadā mājā notika avārija. Tā kā daudzi īrnieki, nespēdami izturēt grūtības, no mājas bija izvākušies, daļa dzīvokļu netika apkurināta. Stipra sala laikā pagrabā un augšējos stāvos plīsa kanalizācijas caurules. Dažus dzīvokļus applūdināja kanalizācijas „labumi”. Tos nācās vākt ar rokām un nest laukā ar spaiņiem. Namu pārvalde nereaģēja uz sūdzībām, pat neatbildēja uz zvaniem. Daļa vēl atlikušo iemītnieku pameta dzīvokļus, tur mēsli krājās vannās, tualetes podos, izlietnēs. Dažos dzīvokļos netīrumi gāzās no griestiem.

Mums gandrīz visās teplās parādījās dzelteni plankumi uz sienām, netīrumi tecēja pa sienam. Vairākkārt izsaucām visdažādākos dienestus, bet beigu beigās avārija tika likvidēta pašu iedzīvotāju spēkiem”.

Ērts iegansts izlikšanai

„Pēc kāda laika māju nopirka kompānija Millers & Gabrilovičs, mainījās arī namu pārvalde. Jaunais pārvaldnieks, SIA Rentējas pārstāvis, pārlūkoja mūsu dokumentus un anulēja man fiktīvo parādu par dzīvokli, ko bija sarēķinājusi iepriekšējā namu pārvalde. Tas bija labi!” stāsta Marianna.

Taču reizē jaunais pārvaldnieks pārstāja pieņemt Karnauhu maksājumus – sūtīja naudu atpakaļ. Izrādās, mājas īpašnieks bija uzzinājis, ka Marianna dzīvo ārzemēs. Viņš paziņoja, ka viņai nebija tiesību pamest valsti un šā iemesla dēļ viņa... ir zaudējusi īres tiesības.

Policisti tikai plātīja rokas

„Šā gada septembrī vērsos Rīgas pilsētas Īres valdē,” turpina māksliniece. „Pašvaldības speciālisti izvērtēja situāciju un atzina, ka namu pārvalde pašas vainas dēļ nav saņēmusi naudu par īri, tāpēc man nav jāatlīdzina šķietamais parāds par pēdējiem mēnešiem. Tāpat arī Īres valde uzlika pārvaldniekam par pienākumu turpmāk pieņemt manus maksājumus.

Vēl gan jāpasaka, ka SIA Rentējas piedāvāja man 5000 eiro kompensāciju par īres līguma laušanu, taču es atteicos, jo par tādu naudu šobrīd nav iespējams Rīgā nopirkt kaut cik pieņemamu mājokli.

Tad pārvaldnieks sāka izdarīt uz iedzīvotājiem psiholoģisku spiedienu. Tā pārstāvji iedzīvotāju prombūtnes laikā uzlauza dažus dzīvokļus, savu rīcību pamatojot ar to, ka esot jāpārliecinās, vai dzīvoklis nav pamests. Iedzīvotāji uz karstām pēdām izsauca policiju, bet policisti tikai rokas vien noplātīja: „Tas nav mūsu kompetencē”.

Mantas izgāztuvē, dzīvoklis bez logiem

„Šā gada oktobra sākumā mēs kārtējo reizi izsaucām Īres valdes komisiju, lai tā apsekotu māju un dzīvokli un sastādītu aktu par to, ka netiek nodrošināti līgumā paredzētie pakalpojumi. Kad komisija ieradās, izrādījās, ka jaunais īpašnieks patvaļīgi uzlauzis mana dzīvokļa durvis, izņēmis logus, manu iedzīvi izmetis atkritumos un sācis remontu.

Pārvaldnieks skaidroja, ka gatavojas izremontēt visu māju, pēc tam es atkal varēšot tajā atgriezties, bet īres maksu viņš noteikšot pēc saviem ieskatiem. Visa šī situācija ir skaidrs pierādījums tam, ka mājas īpašnieks pilnībā ignorē likumus.

Nezinu, ko man tagad darīt. Esmu izmisusi. Aizbraukt no Kanādas, lai apsargātu šeit dzīvokli, nevaru. Agrāk visas ar dzīvokli saistītās lietas palīdzēja kārtot tēvs, bet viņš pirms diviem gadiem nomira. Kad viņš vēl bija dzīvs, namu pārvalde izturējās nedaudz cilvēcīgāk, bet tagad, šķiet, esmu nokļuvusi bezizejas situācijā...”

Komentē jurists Deniss Gorba:

– Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” īrnieku no dzīvokļa var izlikt tikai ar tiesas spriedumu. Kamēr tāds spriedums nav stājies spēkā, mājas vai dzīvokļa īpašniekam nav tiesību ieiet izīrētajās telpās, izmest īrnieka iedzīvi, sākt kapitālo remontu utt. Tāpat arī dzīvokļa īpašniekam nav tiesību bez tiesas sprieduma paaugstināt īres maksu.

– Ko darīt, ja pārvaldnieks jau pārkāpis Mariannas tiesības, izmetot viņas mantību izgāztuvē?

– Viņa var vērsties tiesā ar prasību, lai namu pārvalde kompensē nodarītos zaudējumus.

– Pārvaldnieks apgalvo, ka īres līgums ar Karnauhu ģimeni var tikt lauzts, jo gan māte, gan meita uzturas ārzemēs. Vai tā ir taisnība?

– Tas ir ļoti strīdīgs apgalvojums. Likumā „Par dzīvojamo telpu īri” teikts: „Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā”. Ir pilnīgi skaidrs, ka Mariannai kā Latvijas pilsonei ir tiesības pastāvīgi dzīvot Latvijā un uz ārzemēs viņa devusies tikai uz laiku. Turklāt īres līguma slēgšanas brīdī Marianna un viņas māte reāli dzīvoja Latvijā, tātad līgums atbilst likuma prasībām.

– Pārvaldnieks sola atjaunot īres līgumu ar Karnauhām, tiklīdz mājā būs beidzies remonts. Taču viņš draud paaugstināt īres maksu...

– Ļoti dīvains paziņojums. Ja pārvaldnieks uzskata, ka sakarā ar lielajiem ieguldījumiem mājas remontā ir nepieciešams celt īres maksu, viņam saskaņā ar Īres likumu par to jāvienojas ar īrniekiem. Ja Marianna maksas palielināšanai nepiekritīs, mājas īpašniekam vai viņa pārstāvim jāvēršas tiesā un jāpierāda tiesības uz papildu maksu. Ja viņi spēs pamatot savu prasību, tiesa ļaus izrakstīt īrniekiem lielākus rēķinus. Bet paaugstināt īres maksu vienpusējā kārtā nedrīkst.

– Kā valsts var aizsargāt Mariannu?

– Sūdzību par to, ka māja nesaņem komunālos pamatpakalpojumus, izskatīs pašvaldības administratīvā komisija. Ja pārvaldnieks vainīgs, viņam būs jāmaksā nopietns naudas sods. Pārējās domstarpības var atrisināt tikai tiesa.