Grūs vai negrūs – tāds ir jautājums

Būve ir sarežģīts organisms, kas, gluži kā cilvēks, jūtas slikti, slimo un ātrāk vai vēlāk noveco. Tieši tāpēc, lai iespējami pagarinātu ēkas mūžu, tai laikus ir nepieciešama profilakse un „ārstēšana”. Lielākā daļa rīdzinieku mīt laikā no 1961. līdz 1990.gadam būvētos mājokļos, kad plaši tika izvērsta dzīvojamo ēku būvniecība, izmantojot tipveida projektus un saliekamās dzelzsbetona paneļu konstrukcijas. Paneļi jauno mikrorajonu celtniecībai tika ražoti, kā izrādās, triecientempā, līdz galam neievērojot tehnoloģiju, bet ēku drošas ekspluatācijas resursi caurmērā ir līdzvērtīgi 35 līdz 40 gadiem. Cik ļoti par savu drošību ir jāsatraucas padomju laikā celto paneļu māju iedzīvotājiem?

Nesen izskanējušas bažas par sērijveida dzīvojamo namu tehnisko stāvokli un rosinājumi meklēt resursus ēku renovācijai arī pēc tam, kad tiks apgūts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Atskats vēsturē

Tā ir sena tradīcija, ka tieši galvaspilsētās tiek būvētas vērienīgākās ēkas un praksē izmēģināti jauni celtniecības paņēmieni. Tas ir attiecināms arī uz Rīgu, tostarp dzīvojamo rajonu apbūvi.

Lasīt tālāk...

Viens nav karotājs

Kas svarīgāks – individuālais pārvaldīšanas līgums vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums? Mūsu lasītājs apstrīdēja apsaimniekošanas maksas celšanu un zaudēja. Kāpēc?

Noteikumus, pēc kuriem dzīvo māja, nosaka dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka savstarpēji noslēgts līgums. Tas ir mājokļa apsaimniekošanas principu stūrakmens. Bet ko darīt, lai šie principi nevērstos pret pašu dzīvokļa īpašnieku? Mūsu lasītāja Roberta Mūrnieka nedienas komentē jurists Aleksandrs Kvedars.

Lasīt tālāk...

21 naivs jautājums par apsaimniekošanas tāmēm

Kopsapulces lemumu jānodot Rīgas namu pārvaldniekam līdz 2015. gada 14. decembrim, pretējā gadījumā tāme stāsies spekā un kaut ko mainit apkalpojuma planos būs par vēlu

Oktobrī desmiti tūkstoši dzīvokļu iemītnieku Rīgā saņēma no pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekošanas un remontdarbu tāmes 2016. gadam. Jūs nepievērsāt uzmanību šim dokumentam, nolikāt to malā vai iemetāt papīrgrozā? Velti gan! Tāme ir mūsu vienīgā iespēja laikus uzzināt, cik daudz naudas pārvaldnieks plāno iegūt no mājas iedzīvotājiem nākamajā gadā un kādiem mērķiem to tērēs.

Tāmes dzīvokļu īpašniekiem, protams, netiek sūtītas tāpat vien. Cilvēkiem ir visas tiesības apspriest šo dokumentu un pat apstrīdēt to. Ja kāds pārvaldnieka piedāvājums jums nav pa prātam, vajag sasaukt kopsapulci un lemt, ko darīt tālāk. Piemēram, neviens jums neliedz ieteikt pārvaldniekam saīsināt vai pagarināt remontdarbu sarakstu. Bet jebkurā gadījumā kopsapulces lēmums uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks jāiesniedz līdz šā gada 14. decembrim, pretējā gadījumā pārvaldnieka sagatavotā tāme stāsies spēkā un kaut ko mainīt apsaimniekošanas plānos vairs nebūs iespējams.

Lasīt tālāk...

Dalītā īpašuma izbeigšana: plāni nav īstenojami?

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: „Lai izpirktu zemi, katram sirmgalvim mūsu mājā jāatdod zemes īpašniekam četru gadu pensija!”

Šoruden Latvijā apspriež likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas paredz atļaut dzīvokļu īpašniekiem izpirkt privāto zemi zem mājām, pat ja zemes īpašnieks nav nevēlas to pārdot. Galvenais dzīvojamo māju īpašniekiem ir ar balsu vairākumu pieņemt attiecīgu lēmumu un vērsties pie varas pārstāvjiem. Zināma arī izpirkšanas cena: zemes gabala kadastrālā vērtība plus 18% kā kompensācija zemes īpašniekam par piespiedu pārdošanu.

Likumprojektam vēl ejams garš ceļš, gaidāmas ilgas diskusijas Saeimā. Iespējams, ka beigu beigās trešajām personām piederošās zemes izpirkšanas nosacījumi pilnībā mainīsies. Bet ko par Tieslietu ministrijas piedāvāto variantu domā dzīvokļu īpašnieki? Lūk, kādu zīmīgu vēstuli mēs saņēmām no Rīgas DzĪKS „Ziemeļnams” valdes priekšsēdētāja V. Nikoļska:

Lasīt tālāk...

Jo lielāka uzticēšanās, jo mazāki parādi!

Kā glābās mājas, ko krīzes gados apzaga pārvaldnieki? Jaunā pārvaldnieka aprūpē iedzīvotāji samaksājuši netaisnīgos parādus un tagad paši lemj, kad sākt apkures sezonu.

Pirms dažiem gadiem Rīgu piemeklēja blēdību epidēmija. Negodīgi vai ne pārāk prasmīgi pārvaldnieki iekasēja no iedzīvotājiem naudu par apkuri un ūdeni, bet „aizmirsa” to pārskaitīt pakalpojumu sniedzējiem. Drīz vien tādas namu pārvaldes pieteica maksātnespēju vai gluži vienkārši pazuda, pametot savus klientus ar milzīgie parādiem par piegādāto siltumenerģiju un ūdeni. Kas notika ar šīm mājām? Kā mums izdevās noskaidrot, septiņos gados lauvas tiesa no tām tikušas galā ar problēmām un pat pārvērtušās par paraugmājām. Tagad tās visas laikus saņem siltumu un var nebaidīties no sala.

Lasīt tālāk...

Kāds būs sods par patvaļīgu iestiklošanu?

Lodžiju un balkonu īpašniekiem draud jauni sodi un jauni noteikumi!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola sagatavot noteikumus, kas iedzīvotājiem liks vai nu novākt lodžiju un balkonu iestiklojumu, vai arī steidzami legalizēt veiktās pārbūves. Tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, kuri savas lodžijas iestiklojuši jau pirms daudziem gadiem, draud reāli sodi. Ko darīt?

99% nelegālu pārbūvju

Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka sodīt iestikloto lodžiju un balkonu īpašniekus varētu jau tagad, jo 99% no tiem pārbūvi veikuši bez nepieciešamās saskaņošanas.

Lasīt tālāk...