Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Izdzīvot ar 40 latiem mēnesī

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju namu pārvaldes rēķinus var samaksāt, tikai pateicoties sociālajai palīdzībai. Bet ir arī trūcīgas ģimenes, kuras nevar saņemt pat tādu mazumiņu kā dzīvokļa pabalsts. Reizēm atteikuma iemesls ir „pārāk liels ienākums”, bet reizēm cilvēki paši nezina savas tiesības. Mēģinām noskaidrot, kā nenonākt sprukās.

Tiesu izpildītājs uzradās bez tiesas

Anna atnāca uz redakciju ar gadu vecu mazuli uz rokām. Tas ir trešais bērns ģimenē, kura līdz krīzei dzīvoja puslīdz turīgi.

– Treknajos gados mēs ar vīru nopirkām dzīvokli uz kredīta, – stāsta Anna. – Mūsu algas ļāva samaksāt gan namu pārvaldes rēķinus – ap 100 latiem mēnesī, gan atmaksāt hipotekāro kredītu – vēl 150 latu mēnesī.

Lasīt tālāk...

Izlikts no dzīvokļa par sliktu uzvedību

Pirms desmit gadiem Valērijs H. kļuva slavens. Tiesa, viņa slavas izplatība bija visai pieticīga – aprobežojās ar vienu Rīgas māju, toties tur gan Valērijs godam nopūlējās: gāza ūdeni pār apakšstāva iemītniekiem, naktīs klausījās mūziku uz pilnu klapi, piedzērās kā lops un ārdījās, kūra ugunskuru uz balkona, veda kāpņu telpā klaidoņus – pudeles brāļus un... kārtoja dabiskās vajadzības pār kāpņu margām, reizēm trāpot kādam kaimiņam uz galvas.

Sākumā kaimiņi domāja, ka dauzoņu nebūs iespējams savaldīt, bet pēc tam saņēma dūšu un ar namu pārvaldes jurista palīdzību tiesas ceļā panāca skandālista izlikšanu no viņa paša dzīvokļa.

Dūru vicināšanas vietā – tiesa

Namu pārvalde labu laiku ieteica cilvēkiem samierināties ar kaimiņos mītošo žūpu, jo izlikt huligānu no viņam piederošā dzīvokļa nebūšot iespējams.

Lasīt tālāk...

Galējais līdzeklis – izmantot savas dzīvokļa īpašnieka tiesības

Labdien! Dzīvoju mājas 2.stāvā. Pirmajā stāvā pirms daudziem gadiem ierīkoja veikalu "Beta". Pāris metrus zem maniem logiem ierīkoja ventilācijas sistēmas, bet zem cita dzīvokļa logiem - citu rūcošu monstru. Pa dienu nemitīgajai dūkšanai iespējams nepievērst uzmanību, bet naktis pārvēršas murgā. Gadiem ejot, arī ventilācijas sistēmas, visticamāk, nolietojušās un skaņas kļuvušas neciešamas. Vairs nespēju gulēt, stresa dēļ esmu iedzīvojusies dažādās veselības problēmās, neskaitot to, ka ir sajūta, ka vienkārši sajukšu prātā. Skaņas ir mainīgas - no parastas dūkšanas, kārtīgas skaļas rūkšanas līdz pat vibrācijām visā dzīvoklī. Nekad nevar zināt, kas būs nākamajā naktī.

Dzīvoklī, zem kura logiem bija otra rūcošā iekārta, ieradās Veselības inspekcija un skaņas mērījumos noskaidroja, ka tie pārsniedz pieļaujamo normu. Beigās tā iemītnieki pārvācās. Šobrīd arī es esmu uzrakstījusi iesniegumu Veselības inspekcijai, lai mērījumus izdara arī manā dzīvoklī. Esmu rakstījusi gan mājas apsaimniekotājiem, gan pašvaldības domei, neskaitot to, ka katru trešo dienu jāiet sūdzēties uz pašu veikalu. Protams, viņi sūdzības vairs neņem nopietni - saka, paskatīšoties, kas par vainu. Uz brīdi paliek labāk, taču pēc pāris naktīm atkal vecā dziesma ventilācijā ir atpakaļ un muzicē zem maniem logiem. Man vairs nav cerības, ka kaut kas mainīsies, jo, iespējams, ja atsauktu kādu komisiju pārbaudīt, vai viss kārtībā - uz to brīdi veikals visu būtu noregulējis normas robežās. Vai ir kāds veids, kā es spētu risināt šo problēmu? Jau iepriekš liels paldies!

Lasīt tālāk...

Uz kādu laiku slēdz līgumus?

„Pienākusi mūsu rinda pēc pašvaldības dzīvokļa Rīgā, un mēs ar lielu izbrīnu uzzinājām, ka īres līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem. Vai tas ir likumīgi? Paziņas stāsta, ka pirms pieciem gadiem pašvaldība ar viņiem noslēgusi beztermiņa īres līgumu. Kā tad ir, vai mums pēc diviem gadiem būs no dzīvokļa jāizvācas?”

Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē paskaidroja, ka šā gada pavasarī pieņemti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nosaka jaunu kārtību līgumu slēgšanā ar pašvaldības mājokļu īrniekiem. Līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, tostarp līdz grozījumu pieņemšanai noslēgtie beztermiņa līgumi ar īrniekiem paliek spēkā.

Lasīt tālāk...

Uz jauno īpašnieku parāds neattiecas

Labdien! Vēlos noskaidrot, kas notiek ar dzīvokļa komunālo pakalpojumu parādu, pārdodot dzīvokli. Saprotu, ka automātiski jaunajam īpašniekam tas nepāriet. Vai tas nozīmē, ka man kā bijušajam dzīvokļa īpašniekam saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi vai arī parāds līdz ar īpašnieku maiņu tiek dzēsts? Kādi likuma panti to nosaka?

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantam katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir veikt maksājumus par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Pārdodot dzīvokli, uz jauno īpašnieku parāds nepāriet. Attiecīgi Jums saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi, un parāds netiek dzēsts saistībā ar īpašnieka maiņu, bet tikai tad, kad tas tiek samaksāts (Jūsu gadījumā). Protams, līgumā ar dzīvokļa pircēju var vienoties, ka parādu samaksā viņš (pircējs), bet šāda vienošanās ir saistoša tikai jums abiem (pārdevējam un pircējam), nevis namu pārvaldei. Attiecīgi, ja pircējs nesamaksās, tad ar prasību par parādu piedziņu jebkurā gadījumā namu pārvalde vērsīsies pret Jums.

Lasīt tālāk...

Ko var iemitināt dzīvoklī?

„Mēs dzīvojam Rīgā pašvaldības dzīvoklī. Nesen no Anglijas atbrauca krustdēls un palūdza uz laiku izmitināt. Vai mums ir tiesības ielaist radinieku dzīvoklī un vai Rīgas dome nevar mūs par šādu rīcību sodīt?”

Attālu radinieku deklarēt vai iemitināt īrētā dzīvoklī tik viegli nemaz nevar. Īrnieku tiesības izmitināt radiniekus regulē likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. pants:

„Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Lasīt tālāk...

Iegādājoties īpašumu, jānoskaidro visi apstākļi

Labdien, lūdzu atbildi uz jautājumiem, kas saistīti ar privātīpašuma iegādi. Kopā ar vīru plānojam iegādāties mājokli, esam atraduši piemērotu variantu, tomēr mulsina domas par to, ka kopā ar īpašumu iegādājamies arī mājas domājamās daļas no tās pašreizējā īpašnieka, tomēr pati zeme, uz kuras māja atrodas, pieder citam īpašniekam, jāmaksā nomas maksa, kas nebūt nav pats trakākais, tomēr, kas tiesiski notiek, ja zemes īpašniekam uz šo zemes gabalu rodas citi plāni, kā tas var ietekmēt mājas iedzīvotājus un dzīvokļu saimniekus, ko darīt šādā situācijā?

Nekustamā īpašuma iegāde ir nopietns finansiāls darījums. Tāpēc, jo sevišķi, ja ir šaubas, ieteicams doties pie jurista, uzzināt, kādi jautājumi jānoskaidro pirms pirkuma līguma slēgšanas, tostarp – par zemes nomas līguma nosacījumiem.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!