Reizēm kaimiņi ir bīstamāki par zagļiem

Izlikt cilvēku no mājokļa Latvijā iespējams tikai ar tiesas spriedumu, pat ja cilvēks telpu ieņēmis nelikumīgi, bet tai pašā laikā jebkurš kaimiņš var pavisam vienkārši sagrābt jūsu daļu pagrabā, izmest jūsu ievārījumus un marinējumus, izlidināt atkritumos jūsu velosipēdu un mierīgi paziņot: „Tagad šajā šķūnītī saimniekošu es!” Īpašnieka tiesības aizsargājošie likumi šādā situācijā darbojas vāji.

Natālija nav nekāda pinkšķe un asaras nelej, lai gan zaudēto mantu ir žēl. Bet vēl vairāk žēl ir nervu, kas tika gandēti konfliktā ar jauno kaimiņu. Kaimiņš – liels, spēcīgs vīrs – dzīvokli Ieriķu ielā Rīgā nopirka nesen. Un tūlīt arī nekaunīgi ieņēma Natālijas ierīkoto noliktavas vietu pagrabā.

Kad rudenī Natālija nokāpa pagrabā ar ievārījuma burkām, viņa ieraudzīja, ka viņas šķūnīša durvis ir pārkrāsotas un uz tām trekniem burtiem uzrakstīts jaunā kaimiņa vārds. Kur palikuši visi viņas dārgumi, to Natālija joprojām nezina.

Lasīt tālāk...

Vai mūsu mājas ir bīstamas?

Tirdzniecības centra sabrukšana Zolitūdē liek mums padomāt arī par mūsu dzīvojamā fonda drošību. Jaunbūvju iemītnieki, piemēram, sūdzas, ka pastāvīgi plīst caurules, krīt ārā logi utt. Vai tas būtu jāvērtē kā brīdinājums par iespējamu nopietnu avāriju vai mājas nesošo konstrukciju bojājumiem? Diemžēl jā. Ne vienam vien daudzstāvu namam ir slēpti vai skaidri saredzami defekti, apstiprina Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Iedzīvotāji... paši vainīgi?

– Vai rīdziniekiem būtu jābaidās, ka viņu mājas nav gana stabilas?

– Gribētu nomierināt, bet nevaru – ir jābaidās. Mēs zinām, ka Rīgā gan balkoni krīt, gan sienas mājām brūk. Ir pat gadījies, ka pirmā stāva iedzīvotāji iebrūk pagrabā.

Lasīt tālāk...

Jūsu jautājumi, februāris 2014

Uz lasītāju jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko. Vēlaties uzdot jautājumu? Rakstiet mums uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Gaidām jautājumus, viedokļus un ierosinājumus! Atbildes būs nākamajā „Darīsim Kopā” numurā.

Vai iespējams mainīt atkritumu apmaksas kārtību?

„Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var mainīt atkritumu izvešanas apmaksas kārtību? Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 visu dzīvokļu īpašnieki par atkritumu izvešanu maksā vienādi, bet mēs vēlamies maksāt proporcionāli dzīvokļos deklarēto cilvēku skaitam”. Ināra Rubene

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 attiecas tikai uz tām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības īpašnieki nav pārņēmuši. Ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši, viņiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem mainīt maksas sadali par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

100 čigānu manā šaurajā miteklī

2013. gadā izdarītie grozījumi normatīvajos aktos negaidīti pavēruši ceļu krāpniekiem. Tagad jūsu dzīvoklī nelikumīgi var deklarēties kaut simt cilvēku, bet jūs to pat nezināsiet.

Kas noticis ar kontroli?

Agrāk bija drošs paņēmiens, kā atklāt svešu personu, kas jūsu mājokli deklarējusi par savu dzīvesvietu: apsaimniekotājs sāka par šo personu iekasēt maksu par atkritumu izvešanu. Piemēram, ja dzīvoklī bija deklarējusies divu cilvēku ģimene, par atkritumu izvešanu vidēji bija jāmaksā 1–1,5 lati par vienu personu. Tiklīdz uzradās svešinieks, namu pārvalde rēķinā norādīja trešo deklarēto personu un attiecīgi palielināja maksu.

Kopš šā gada novembra spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013. Saskaņā ar tiem maksa par atkritumu izvešanu tiek dalīta nevis ar deklarēto personu skaitu, bet atbilstoši atsevišķo dzīvokļa īpašumu skaitam mājā, tas ir, visi dzīvokļu īpašnieki tagad maksā vienādi, neatkarīgi no ģimenes lieluma.

Lasīt tālāk...

Jūsu jautājumi, janvāris 2014. gada

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. Vēlaties kaut ko jautāt? Rakstiet uz mūsu jauno adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.! Gaidām jautājumus, viedokļus un priekšlikumus

Vai nepazudīs par zemi samaksātā nauda?

„Mūsu māja atrodas uz trim zemesgabaliem, no kuriem viens pieder juridiskai personai (Ge Money bank). Uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks tā arī nav mūsu mājas iedzīvotāju vārdā noslēdzis šā zemesgabala nomas līgumu, kā tas pienākas pēc likuma. No namu pārvaldes skaidrojumiem noprotam, ka bankai pa elektronisko pastu ir nosūtīts piedāvājums, uz kuru atbilde nav saņemta.

Lasīt tālāk...

Jānis Abāšins: „Nepērciet kaķi maisā!”

Tautā runā: „Apdrošināšanas aģentam vajag prast vispirms nobiedēt, bet pēc tam dot cerību”. Pie mums dažkārt notiek citādi – dzīvokļu īpašniekus tikai baida. Redakcijas pastā sakrājušās vēstules ar jautājumiem no cilvēkiem, kuriem neizdodas panākt kompensācijas izmaksu par applūdinātiem dzīvokļiem nodarīto kaitējumu. Vēl vairāk jautājumu uzdod tie, kas paši applūdinājuši kaimiņus un kam tagad jāturas pretī apdrošinātāju spiedienam.

Vēstule

„Pirms diviem mēnešiem bēniņos plīsa avārijas stāvoklī esoša caurule. Dzīvoju augšējā stāvā apdrošinātā dzīvoklī, un man no griestiem gāzās ūdenskritums. Tai pašā dienā izsaucu apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Sākumā man apsolīja atlīdzināt zaudējumus (bija bojāti griesti, sienas, grīda, cietušas mēbeles), bet pēc dažām dienām apdrošinātājs man atsūtīja atteikumu.

Biju šokēts un sāku noskaidrot situāciju. Atklājās, ka pirms diviem gadiem namu pārvalde bija piedāvājusi mūsu mājai salabot bojāto cauruli un rosinājusi šai nolūkā radīt remonta fondu, bet vairākums kopsapulces dalībnieku taupības apsvērumu dēļ no remonta bija atteicies.

Lasīt tālāk...