Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Iedzīvotājam nekas nav jāpierāda!

„2012. gada novembrī namu pārvalde mums maksu par ūdeni sāka aprēķināt, kā izsakās paši namu pārvaldes darbinieki, „pēc normatīva”. Katram no dzīvoklī deklarētajiem pieciem cilvēkiem ūdens patēriņš tiek aprēķināts 10 m3 apmērā mēnesī.

Taču dēls un meita nedzīvo kopā ar mums. Kad informējām par to namu pārvaldi, mums teica: „Pierādiet!” Sākām vākt pierādījumus, bet rēķini pa to laiku aug augumā!

Kas var kalpot par pierādījumu tam, ka cilvēks nedzīvo konkrētajā dzīvoklī un viņu nevajadzētu iekļaut dzīvokļa rēķinā? Vai namu pārvalde, saņēmusi pierādījumus, veiks mums pārrēķinu par pēdējiem astoņiem mēnešiem?”

Lasīt tālāk...

Kāpēc par remontu nevar maksāt vienlīdzīgi?

„Mūsu mājā plānots ūdensvada remonts. Katram dzīvokļa īpašniekam jāsedz sava kopējo izmaksu daļa proporcionāli mājokļa platībai. Kāpēc pārvaldnieks izvēlējies tieši šādu remonta izdevumu sadales principu? Tādā gadījumā vienistabas dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā mazāk nekā trīsistabu, bet tas nav taisnīgi, jo kopējo ūdensvadu visi izmanto vienādi.

Manuprāt, maksa par ūdensvada remontu jāsadala visiem dzīvokļiem vienlīdzīgi! Lūdzu, paskaidrojiet, kas par to teikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014”.

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 teikts, ka maksājumus par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.

Lasīt tālāk...

Skarbs dzīvokļa risinājums

„Esmu daudzbērnu māte, un mani nupat izmeta no Rīgas domes dzīvokļu rindas. Kamēr mūsu ģimene gadiem gaidīja sociālo dzīvokli, vecākajai meitai apritēja 18 gadi. Mums paziņoja, ka vairs netiekam uzskatīti par daudzbērnu ģimeni, tāpēc dzīvokli mums nedos.

Kā var notikt tāda netaisnība? Es viena pati audzinu trīs bērnus, jaunākajam dēlam ir tikai četri gadiņi, mājās bieži vien pat maizes nav! Vai mēs esam kļuvuši mazāk trūcīgi tikai tāpēc, ka viena meita kļuvusi par gadu vecāka?”

Lasīt tālāk...

Īrniekiem balsstiesību nav

„Mums piedāvāja renovēt māju. Man dzīvoklis nepieder, īrēju to no pašvaldības. Vai man par siltināšanu jāmaksā tikpat, cik maksā privatizēto dzīvokļu saimnieki?

Manuprāt, vajadzētu būt atšķirībai! Īpašnieks savu dzīvokli pēc renovācijas var dārgāk pārdot, bet kādus labumus gūst īrnieks?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Katra pašvaldība, kam pieder dzīvokļi nosiltinātā mājā, var pieņemt šajā jautājumā savu lēmumu. Cik man zināms, Jelgavā par renovāciju īrnieku vietā maksā pilsēta, bet Rīgā pašvaldība šo pienākumu uzlikusi pašiem iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Vai mani var tiesāt?

„Vai pārvaldnieks var mani iesūdzēt tiesā, ka es palēnām cenšos atmaksāt parādu?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Tas atkarīgs no dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka attiecībām ar pārvaldnieku. Ja cilvēks ieradies namu pārvaldē uz sarunām, ir piekritis sastādīt parāda dzēšanas grafiku un parakstījis attiecīgu mierizlīgumu, šis dokuments nodrošinās aizsardzību tiesas dienā: „Redziet, es precīzi pildu vienošanos ar namu pārvaldi un dzēšu parādu pēc savstarpēji saskaņota grafika!” Tādā gadījumā pārvaldnieks nekādas pretenzijas parādniekam nevar izvirzīt.

Lasīt tālāk...

Var dāvināt arī dzīvokli ar parādiem. Tie jāsedz jaunajam īpašniekam

"Labdien, mana vecmāmiņa uzdāvināja dzīvokli savai mazmeitai (manai māsai), taču sliktās izturēšanās dēļ viņa dzīvokli vēlas uzdāvināt man (arī esmu mazmeita), taču mana māsa ir iekrājusi parādu par komunālajiem maksājumiem. Kam šis parāds būs jāsedz? Vai šādu dzīvokli var dāvināt, un cik ilgā laikā parāds ir jānosedz, lai dzīvoklis nonāktu mana īpašumā? Vai parādu ir iespējams maksāt pa daļām? Paldies!"

Ar šo dāvinājuma lietu, šķiet, jums nebūs vienkārši. Par dāvinājuma veidiem sīkāk varat izlasīt LV portāla rakstā „Dāvinājuma līgums. Kas jāņem vērā, to noslēdzot?”. Ja dāvinājuma akts apstiprināts notariāli bez papildu nosacījumiem, tad vecmāmiņai būs gana jānopūlas, lai sagādātu pierādījumus dāvinājuma līguma laušanai tiesā. Civillikuma (Ceturtā daļa „Lietu tiesības”) 1919. pants nosaka: „Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.”

Lasīt tālāk...

Atkal domofoni

„Varbūt jūsu avīze var izskaidrot man dažus jautājumus? Apšaubāma triju dzīvokļu īpašnieku sapulce pieņēma lēmumu mūsu sekcijas ieejas durvīm ierīkot čipu atslēgu. Nākamajā dienā slēdzene jau bija ielikta, meistari ierīkoja „caurulītes” uz turīgāko ļaužu dzīvokļiem un pie viena savāca parakstus, kas apliecināja piekrišanu sistēmas uzstādīšanai. Tos iedzīvotājus, kas nebija ar mieru, vērā neņēma.

Es savu dzīvokli esmu privatizējis, visus maksājumus kārtoju laikus, parādu man nav, bet domofonu uzskatu par lieku naudas šķērdēšanu. Rīgas domē man skaidroja, ka jāpakļaujas iedzīvotāju vairākumam. Bet vai tad var uzskatīt par likumīgu tādu dīvainu kopsapulci, kurā domofonu pretiniekiem neļāva pat izteikties?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības apstrīdēt kopības lēmumu triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!