Jūsu jautājumi, februāris 2014

Uz lasītāju jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko. Vēlaties uzdot jautājumu? Rakstiet mums uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Gaidām jautājumus, viedokļus un ierosinājumus! Atbildes būs nākamajā „Darīsim Kopā” numurā.

Vai iespējams mainīt atkritumu apmaksas kārtību?

„Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var mainīt atkritumu izvešanas apmaksas kārtību? Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 visu dzīvokļu īpašnieki par atkritumu izvešanu maksā vienādi, bet mēs vēlamies maksāt proporcionāli dzīvokļos deklarēto cilvēku skaitam”. Ināra Rubene

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 attiecas tikai uz tām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības īpašnieki nav pārņēmuši. Ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši, viņiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem mainīt maksas sadali par komunālajiem pakalpojumiem.

Īpašnieku biedrība var maksu par atkritumu izvešanu noteikt atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Tam vajadzīga dzīvokļu īpašnieku vienkārša vairākuma piekrišana. Rīkojot aptauju vai sapulci, par gaidāmo balsošanu noteikti informējiet visus īpašniekus.

Vai vajag reģistrēt apsaimniekošanas līgumu?

„Labdien! Kopsapulcē mēs pieņēmām koplīgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. 2008. gadā īpašnieki ar kooperatīvu slēdza arī individuālus līgumus. Sakiet, lūdzu, kur mums jāreģistrē jaunais koplīgums – Uzņēmumu reģistrā vai Pārvaldnieku reģistrā?”

– Pārvaldīšanas līgumu nav vajadzības reģistrēt. Šis līgums automātiski leģitimē to parakstījušo pušu civiltiesiskās attiecības. Ar šo dokumentu problēmu gadījumā dzīvokļu īpašnieki var vērsties tiesā. Ja iedzīvotāji tomēr vēlas līgumu reģistrēt, var izdarīt attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā.

Vai namu pārvaldei vajadzīgs namu pārzinis?

„Mūsu uzņēmumā strādā sertificēts montāžas un būvniecības darbu vadītājs ar augstāko izglītību. Vai mēs varam nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu, vai tomēr mums vajadzīgs darbinieks ar pārvaldnieka kvalifikāciju?”

– Lai piedāvātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, uzņēmuma personālā jābūt pārvaldniekam ar trešās profesionālās kvalifikācijas diplomu. Ja tāda speciālista uzņēmumā nav, tas jāpieņem darbā.

Gribam jaunu līgumu!

„Pirms dažiem gadiem mēs pārņēmām mājas pārvaldīšanas tiesības, nodibinājām biedrību, noslēdzām līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem. Ar laiku sapratām, ka līgumos vajadzētu izdarīt nelielus grozījumus. Vai biedrības valdes priekšsēdētājs var uzreiz nodot līgumu dzīvokļu īpašniekiem parakstīšanai, vai arī vispirms līguma projekts jāapstiprina kopsapulcē? Gribētos visu izdarīt atbilstoši likumam”.

– Jebkuri grozījumi līgumā jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem. Visvienkāršāk tas būtu izdarāms, sagatavojot grozījumu projektu un aptaujas lapas veidā nododot to katram dzīvokļa īpašniekam. Anketā jābūt četriem atbilžu variantiem: „par”, „pret”, „atturējās”, „citi priekšlikumi”.

Grozījumus līgumā var izdarīt tikai pēc tam, kad tos atbalstījis mājas īpašnieku vairākums.

Salstam…

„Ziemā temperatūra istabā nepaceļas augstāk par 18–20 grādiem. Virtuvē un vannas istabā nav iespējams uzturēties, nemaz nerunājot par mazgāšanos. Dvieļu žāvētājs it tik tikko remdens, lai gan ūdens tek karsts. Kur meklēt palīdzību tādā situācijā?”

– Plus 18 grādu temperatūra ir Ministru kabineta noteikumos Nr. 102 paredzēta norma. Ja temperatūra ir zemāka, jāvēršas ar sūdzību pie pārvaldnieka. Viņš informēs, kāds uzņēmums apkalpo mājas iekšējos siltumtīklus (Rīgā tas parasti ir Rīgas siltums). Pēc tam pārvaldnieks vai pats dzīvokļa iemītnieks uzaicina apkalpojošā uzņēmuma speciālistu veikt apsekošanu.

Ja apsekošanā tiek konstatēts, ka temperatūra telpās ir zem +18 grādiem, siltumtīklus apkalpojošajam uzņēmumam situācija jālabo: jāatgaiso stāvvads, jāsabalansē apkures sistēma un jānodrošina cirkulācija dvieļu žāvētājos.

Kā paaugstināt temperatūru?

„Esmu dzirdējusi, ka stūra dzīvokļos vajagot uzturēt par diviem grādiem augstāku temperatūru salīdzinājumā ar noteikto minimumu (+18 grādiem). Vai šis normatīvs attiecas arī uz augšstāvu dzīvokļiem? Man salst, bet uzņēmuma Rīgas siltums darbinieki iesaka priecāties par +18 grādiem. Bet tas taču nav normāli, ka dzīvoklī nav mājīgi un vajag ģērbties tā, ka grūti kustēties”.

– Plus 20 grādu temperatūra jānodrošina tikai stūra dzīvokļos. Ministru kabineta noteikumu Nr. 102 otrajā pielikumā norādīts, ka temperatūra pārējās dzīvojamajās telpās nedrīkst būt zemāka par +18 grādiem.

Taču dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības prasīt, lai pārvaldnieks siltummezglu iestata uz augstāku temperatūru. Šai nolūkā viņiem tikai jāsavāc dzīvokļu īpašnieku vairākuma balsis vai paraksti.