Vai mūsu mājas ir bīstamas?

Tirdzniecības centra sabrukšana Zolitūdē liek mums padomāt arī par mūsu dzīvojamā fonda drošību. Jaunbūvju iemītnieki, piemēram, sūdzas, ka pastāvīgi plīst caurules, krīt ārā logi utt. Vai tas būtu jāvērtē kā brīdinājums par iespējamu nopietnu avāriju vai mājas nesošo konstrukciju bojājumiem? Diemžēl jā. Ne vienam vien daudzstāvu namam ir slēpti vai skaidri saredzami defekti, apstiprina Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Iedzīvotāji... paši vainīgi?

– Vai rīdziniekiem būtu jābaidās, ka viņu mājas nav gana stabilas?

– Gribētu nomierināt, bet nevaru – ir jābaidās. Mēs zinām, ka Rīgā gan balkoni krīt, gan sienas mājām brūk. Ir pat gadījies, ka pirmā stāva iedzīvotāji iebrūk pagrabā.

– ?

– Nav ko brīnīties, ir saņemta tāda sūdzība. Dažām mājām ir plaisas nesošo konstrukciju elementos. Tas viss liecina ne tikai par būvdarbu zemu kvalitāti, bet arī par māju vāju apsaimniekošanu. Un tā var būt gan pārvaldnieka, gan pašu īpašnieku vaina.

– Ko tad iedzīvotāji nogrēkojušies?

– Nereti viņi paši padara savas mājas bīstamas. Piemēram, īpašnieki pārplāno dzīvokļus, nesaskaņojot projektu ar pārvaldnieku un pašvaldības Būvvaldi, neievērojot būvnormatīvus. Rezultātā var sagrūt pat daļa mājas. Tāda nelaime draudēja daudzstāvu namam Jūrmalas gatvē 101. Viens no mājas iemītniekiem sarīkoja dzīvoklī remontu un nojauca kapitālo sienu, kas izraisīja ēkas deformāciju. Gala sienu paneļi no trešā līdz devītajam stāvam novirzījās par 10 centimetriem.

Apsaimniekotāji un īpašnieki taupa

– Gribētos ticēt, ka nelikumīgu remontu veic nedaudzi, bet māju ar plaisām un avārijas stāvoklī esošiem balkoniem ir daudz vairāk. Kāpēc neviens ar to nenodarbojas?

– Pat labs mājoklis noveco, jebkura māja ir jāuzrauga. Diemžēl atklātajā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgū darbojas arī negodprātīgas kompānijas, kuras vēlas iegūt iespējami vairāk klientu, bet neplāno mājās nekādus darbus.

– Vai tad apsaimniekotājam nav izdevīgi remontēt māju, lai iedzīvotāji būtu apmierināti?

– Iedzīvotāji, protams, vēlas, lai viņu mājas būtu sakoptas, bet mūsu grūtajos laikos priekšplānā izvirzās apsaimniekošanas cena. Tā ir iedzīvotāju ikmēneša maksa pārvaldniekam. Ja apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti remonta uzkrājumi, tarifs ceļas, savukārt, ja uzkrājumi nav paredzēti, tarifu var uzturēt minimālā līmenī. Līdz zināmam laikam iedzīvotāji starpību nesapratīs, bet reiz samilzušās problēmas ar joni izlauzīsies uz āru.

– Vai pārvaldniekam ir tiesības izlikties neredzam mājai nepieciešamos remontdarbus?

– Tā ir runga ar diviem galiem. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieki var uzdot pārvaldniekam veikt remontu, bet reizē viņiem jānodrošina uzdevuma izpildei nepieciešamais finansējums. Pie mums bieži vien notiek otrādi: apzinīgs pārvaldnieks sastāda remonta plānu un iesaka dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumus, bet tie atsakās maksāt vairāk un ar kopsapulces lēmumu priekšlikumu noraida. Viņi vienkārši grib taupīt un neiedziļinās problēmas būtībā.

Reizi piecos gados vajadzīga padziļināta apsekošana

– Jūs sakāt, ka saskaņā ar likumu iedzīvotāji var dot pārvaldniekam remonta uzdevumu. Kā viņi var to izdarīt, nezinot mājas bīstamās vietas?

– Darbu plāns patiešām jāpiedāvā pašam pārvaldniekam, lai arī sadarbībā ar mājas pārstāvjiem. Šai nolūkā viņam atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām reizi gadā jāveic mājas tehniskā apsekošana. Bet te ir viena nianse: likumā nav teikts, kam tieši ēka ir jāapseko. Tādēļ to parasti dara namu pārvaldes tehniskā dienesta ierindas darbinieki.

– Vai tas ir slikti?

– Ne vienmēr šiem cilvēkiem ir vajadzīgā izglītība. Ideālā gadījumā pārvaldniekam mājas tehnisko apsekošanu vajadzētu uzticēt sertificētiem inženieriem vai būvekspertiem. Tikai viņi var izvērtēt slēptos defektus un nesošo konstrukciju bojājumus. Bet speciālistu pakalpojumi ir dārgi.

– Ko tad darīt?

– Izeja viena: visiem namu pārvaldītājiem Latvijā ir jābūt sertificētiem. Par pakalpojumu, tai skaitā mājas tehniskās apsekošanas kvalitāti, viņiem būtu jāatbild ar savu galvu, tas ir, sertifikātu un tiesībām darboties šajā tirgū.

– Vai likumdevējiem vajadzētu dzīvojamo māju tehnisko apsekošanu uzdot sertificētiem ekspertiem?

– Varbūt tādu padziļinātu apsekošanu vajadzētu veikt reizi piecos gados, jo ikdienišķas nepilnības var konstatēt arī pats pārvaldnieks.

Maksāja visi

– Tātad mums ir trīs problēmas: pārvaldnieki, kas nevēlas celt apsaimniekošanas maksu un vairās veikt remonta darbus, iedzīvotāji, kas balso pret mājā nepieciešamajiem darbiem, un īpašnieki, kas bez atļaujas pārbūvē dzīvokļus?

–  Pēdējā problēma ir tikpat aktuāla kā divas pirmās. Jau pieminēju māju Jūrmalas gatvē 101. Tur situācija varēja izvērsties ļoti bēdīgi, jo paneļi atvirzījās aizvien tālāk. Par laimi viena ģimene namu pārvaldei pavēstīja, ka bērnistabā kļuvis ļoti auksti. Kad pārvaldnieks apskatīja māju no ārpuses, viņš pamanīja atlupušas plātnes. Uz divām nedēļām ēka tika pilnībā norobežota, iedzīvotājiem aizliedza uzturēties gala istabās. Sienu atbīdīja vietā ar speciāliem savilcējiem.

– Kas maksāja par mājas glābšanu?

– Visi iedzīvotāji, lai gan vainīgs bija tikai viena dzīvokļa īpašnieks.

Kā novērst nelaimi?

– Vai pārvaldniekam jāraugās, lai dzīvokļa īpašnieks remonta gaitā nenojauktu nesošo sienu?

– Mums ir jātic, ka cilvēki neveic kapitālo remontu bez saskaņošanas ar Būvvaldi un pārvaldnieku, jo tas ir bīstami vispirmām kārtām pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Bet paškontroles sistēma Latvijā darbojas vāji. Pārvaldnieks te ir bezspēcīgs: ja nav saņemts signāls no kaimiņiem, viņam pat nevar rasties aizdomas, ka remonts netiek veikts atbilstoši noteikumiem.

– Bet ja saņemta sūdzība?

– Pārvaldnieks var ieiet dzīvoklī tikai ar īpašnieka atļauju, un tas pārbaudes iespēju pielīdzina nullei.

– Vai tas ir normāli?

– Principā tāda ir Eiropas prakse. Pastāv uzskats, ka cilvēki baidās no atbildības. Ja viņu darbības vai bezdarbība nodarīs kaitējumu mājai vai kaimiņiem, viņi tiks saukti pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

– Jūs pats atzināt, ka paškontroles sistēma darbojas vāji. Kā novērst savā mājā nelaimi?

– Pārvaldniekam un iedzīvotājiem jāuzmana fasādes vispārējais stāvoklis. To, ka dzīvoklī ir bojāta nesošā konstrukcija, speciālisti var noteikt pat pēc netiešām pazīmēm – ja stāvu zemāk ieliekušies griesti vai sašķiebušies fasādes paneļi. Aizdomas par dzīvokļa nelikumīgu renovāciju jādara zināmas Būvvaldei.

Dažas mājas ir bīstamas jau 40 gadu

– Mūsu mājai arī ir šķībi fasādes paneļi. Vai tas nozīmē, ka kāds kaimiņš ir „pacenties”?

– Ne vienmēr. Bolderājā mājas, ko būvējuši padomju karavīri, bez jebkādām pārbūvēm atrodas bēdīgā stāvoklī. Sienas tur no sākta gala ir bijušas šķības, un tā šie daudzstāvu nami stāv jau 40 gadu.

– Vai tas nozīmē, ka šajās mājās viss ir kārtībā?

– Tas nozīmē, ka „hruščovkas” tika būvētas kā pagaidu mitekļi 20–30 gadiem. Tagad tās ir bumbas ar laika degli.

– Ko darīt šo māju dzīvokļu īpašniekiem?

– Tādām ēkām ir nepieciešama padziļināta tehniskā apsekošana.

– Varbūt tās var glābt renovācija?

– Nekāda renovācija neatrisinās nesošo konstrukciju bēdīga stāvokļa problēmu. Tā māju tikai pārvērstu par bojātu konfekti glītā iesaiņojumā. Nosiltinātā fasāde neļautu turpmāk sekot paneļu stāvoklim.

Kareivji siltināja ar fufaikām

– Vai visas sērijveida mājas ir slikti būvētas?

– Nē! Pēc pašvaldības programmas būvētās mājas ir kvalitatīvas un ilgmūžīgas. Bet ir atsevišķi daudzstāvu nami, kas bijuši bīstami kopš pirmās dienas. Teiksim, armijas celtniekus vispār neinteresēja kvalitāte. Darbā ar tādām mājām mēs esam saskatījušies visādus brīnumus. Piemēram, siltinājuma vietā starp paneļiem atradām vecus vateņus. Šīs lupatas sen ir izmirkušas un sapuvušas, tāpēc cilvēkiem istabās parādījies pelējums. Atkārtošu: tādas mājas ir jāapseko, tām jāveic termogrāfija, jānosaka pašas aukstākās vietas. Pēc tam inženierim konstruktoram jāpieņem lēmums, kā ēku glābt.

– Kam jābūt padziļinātas apsekošanas iniciatoram?

– Manuprāt, valsij vai pašvaldībai. Normatīvajos aktos jāparedz pārvaldītājam pienākums kaut reizi piecos gados pasūtīt mājas apsekošanas aktu pie sertificēta speciālista, kurš tad arī būs atbildīgs, ja notiks avārija. Pieprasīt, lai tādu apsekošanu veiktu mājas vecākais vai pārvaldnieks, nav nekādas jēgas. Mēs varam konstatēt vizuālus defektus, noteikt salaidumu un cauruļu stāvokli, bet to, cik ilgi turēsies konstrukcija un kādas neatgriezeniskas deformācijas tajā radušās, var noteikt tikai speciālists.

Ko uzskatīt par avāriju?

– Cilvēki bieži sūdzas, ka mājai ir plaisas, krīt fasādes elementi, ūdens notekcaurules utt., bet pārvaldnieks atbild: „Savāciet 51 procentu parakstu par remontu, citādi nekustēšos ne no vietas”. Vai viņam ir tiesības tā atbildēt?

– Normatīvajos aktos skaidri norādīts, ka avārijas remonts pārvaldniekam jāveic iespējami ātri, izmantojot jebkurus viņam pieejamos līdzekļus. Pēc tam viņam jāinformē iedzīvotāji par izmaksām un jāizraksta viņiem rēķins.

– Ko var uzskatīt par avāriju, uz kuru pārvaldniekam nekavējoties jāreaģē?

– Avārijas situācija ir tāda, kurā teju var notikt nelaime, piemēram, sabrucis dūmvads, no balkona krīt nost gabali, māja sašķiebusies.

– Tad kāpēc daži pārvaldnieki izliekas neredzam skaidri saskatāmas avārijas situācijas?

– Domāju, viņi baidās, ka papildu rēķini par remontu izraisīs iedzīvotāju sašutumu un tie aizies pie cita apsaimniekotāja. Tāpēc arī viņi uztur minimālu apsaimniekošanas maksu un atsakās pat no plānotajiem remontdarbiem. Tiek darīts viss, lai ar augstu cenu nesaniknotu klientu. Bet ir laba paruna: skopais maksā divreiz. Par sekām, ko var radīt šāda taupība, kuru es saucu vienkārši par nesaimnieciskumu, tādi pseidospeciālisti pat nedomā.

Brīnumi Rīgas jaunbūvēs

– Pēdējā laikā daudz runā par mūsdienu būvniecības kvalitāti. Būvvaldes jau pārbaudījušas daudzas sabiedriskās ēkas, bet par dzīvojamo fondu pagaidām klusē. Vai Rīgas jaunie dzīvojamie nami ir droši?

– Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki sūdzas par jaunajām mājām. Kā piemēru minēšu projektu Metropolia Anniņmuižas bulvārī. Tur ieliktas lētas Ķīnā ražotas caurules, kuras neiztur cirkulācijas sūkņu jaudu un laiku pa laikam plīst. Duntes ielas 28. nama iedzīvotāji ziņo, ka jau pirmajā gadā pēc mājas nodošanas ekspluatācijā sienā līdz ceturtajam stāvam parādījās plaisa. Rencēnu ielā 29 bijusī kopmītne pārbūvēta par daudzdzīvokļu māju. Darbi veikti drausmīgi. Minēšu tikai vienu faktu: mansarda logi elitāros dzīvokļos laida cauri ūdeni. Siltinātajā mājā Alekša ielā 9 ziemā aizsala caurules, apakšējo stāvu iemītniekiem uz galvas gāzās ūdens.

– Tad jau daudzām jaunbūvēm kvalitāte ir zemāka nekā padomju laikā būvētajām sērijveida mājām?

– Atkal atbildēšu ar piemēru: nesen pār Latviju brāzās viesuļvētra, un  jaunbūvei Pūces ielā 43 tā noplēsa veselu sienu – apdari kopā ar siltinājumu. Tas notika platībā no piektā līdz desmitajam stāvam. Ja pie mājas tajā brīdī būtu bijuši cilvēki, būtu notikusi traģēdija. Tai pašai jaunbūvei ir vēl viena briesmīga problēma – ēka nosēžas, šā iemesla dēļ plīst lodžiju stiklojums un stikli krīt lejā. Šai gadījumā pārvaldnieks neko nevar darīt – investors jau sen pazudis, bet būvdarbu garantijas termiņš ir beidzies.