Jānis Abāšins: „Nepērciet kaķi maisā!”

Tautā runā: „Apdrošināšanas aģentam vajag prast vispirms nobiedēt, bet pēc tam dot cerību”. Pie mums dažkārt notiek citādi – dzīvokļu īpašniekus tikai baida. Redakcijas pastā sakrājušās vēstules ar jautājumiem no cilvēkiem, kuriem neizdodas panākt kompensācijas izmaksu par applūdinātiem dzīvokļiem nodarīto kaitējumu. Vēl vairāk jautājumu uzdod tie, kas paši applūdinājuši kaimiņus un kam tagad jāturas pretī apdrošinātāju spiedienam.

Vēstule

„Pirms diviem mēnešiem bēniņos plīsa avārijas stāvoklī esoša caurule. Dzīvoju augšējā stāvā apdrošinātā dzīvoklī, un man no griestiem gāzās ūdenskritums. Tai pašā dienā izsaucu apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Sākumā man apsolīja atlīdzināt zaudējumus (bija bojāti griesti, sienas, grīda, cietušas mēbeles), bet pēc dažām dienām apdrošinātājs man atsūtīja atteikumu.

Biju šokēts un sāku noskaidrot situāciju. Atklājās, ka pirms diviem gadiem namu pārvalde bija piedāvājusi mūsu mājai salabot bojāto cauruli un rosinājusi šai nolūkā radīt remonta fondu, bet vairākums kopsapulces dalībnieku taupības apsvērumu dēļ no remonta bija atteicies.

Tagad apdrošināšanas sabiedrības darbinieks man skaidro: „Jūs zinājāt, ka caurule ir avārijas stāvoklī, un pats kā viens no mājas īpašniekiem nolēmāt atlikt remontu, tātad pats vien esat vainīgs, ka dzīvoklis applūdis”.

Bet es nepiedalījos kopsapulcē, kurā balsoja pret remontu. Vēl vairāk: es pirmo reizi dzirdu, ka kāda caurule bijusi avārijas stāvoklī. Vai tiešām man nav nekādu izredžu saņemt zaudējumu kompensāciju?”

Mihails

Dzīvoklis apdrošināts, bet zaudējumus neatlīdzina

Sarunu ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu sākām, izklāstot Mihaila aprakstīto gadījumu.

– Apdrošināšanas polises vietā cilvēks ir nopircis kaķi maisā, – komentēja Abāšina kungs. – Pērkot apdrošināšanu, obligāti jāpārbauda, kādus zaudējumus apdrošinātājs sedz, kādus ne.

– Bet cilvēks nevarēja paredzēt tādu notikumu pavērsienu un bija pārliecināts, ka apdrošina dzīvokli jebkādiem nelaimes gadījumiem.

– Es jūsu lasītāju labi saprotu. Dzīvoklis ir applūdis kopējā ūdensvada bojājuma dēļ. Apdrošinātājs saka: „Jūs kā viens no dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvjiem esat solidāri atbildīgs par kopsapulces lēmumu. Kopsapulces personā jūs nevēlējāties remontēt cauruli un tagad pats esat atbildīgs par sekām”.

– Bet Mihails nebija sekojis kopsapulces lēmumiem.

– Katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir sekot mājas stāvoklim un pārvaldnieka piedāvājumiem. Bet apdrošināšanas pamatprincips ir tāds, ka polise cilvēku aizsargā NEGAIDĪTAS nelaimes gadījumā. Mihaila aprakstītajā gadījumā pārvaldnieks bija dzīvokļu īpašniekus brīdinājis par komunikāciju bojājumiem un piedāvājis remontu. Avārija bija sekas viņu atteikumam veidot remonta uzkrājumus un bija paredzama.

– Iznāk, ka atsevišķa apdrošināta dzīvokļa īpašnieka tiesības ir pretrunā ar viņa kā viena no mājas īpašnieka tiesībām...

– Tieši tā.

– Pieņemsim, ka cilvēks nevar saņemt pārvaldnieka paziņojumus un piedalīties kopsapulcēs, jo dzīvo ārpus Latvijas vai ir pārāk aizņemts. Vai viņš var kaut kādā veidā nodrošināties „paredzamu” avāriju gadījumam?

– Galīgais lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ir atkarīgs no konkrētās apdrošināšanas sabiedrības. Latvijā ir uzņēmumi, kas tādus zaudējumus kompensē bez jebkādiem nosacījumiem, ir kompānijas, kuras minētajam līdzīgā gadījumā vispirms noteikti pārbaudīs, vai klients ir piedalījies balsošanā pret caurules remontu, un ir arī tādas, kuras uzreiz atteiksies izmaksāt atlīdzību.

– Kā iepriekš uzzināt, kādus zaudējumus konkrēti kompensē mans apdrošinātājs?

– Pērkot polisi, dzīvokļu īpašniekiem jāizlasa apdrošināšanas nosacījumi. Es saprotu, ka ir grūti iedziļināties ar sīkiem burtiem drukātā cieši saspiestā tekstā, bet tieši no šiem nosacījumiem ir atkarīgs, kādos gadījumos jūs dabūsiet naudu.

– Ja apdrošināšanas nosacījumos nekas nav teikts par apdrošinātāja rīcību mājas kopējo komunikāciju „paredzamas” avārijas gadījumā, vai cilvēks var aizstāvēt savas intereses tiesā?

– Jā, bet vispirms būtu prātīgi iziet visus sākotnējos posmus. Pirmkārt, ar apdrošinātāju vienmēr vajag sarunāties. Ja jūs kā cietusī vai vainīgā puse sāksiet izvirzīt ultimātus, lielākā daļa kompāniju liks lietā juridiskus paņēmienus un nosmacēs jūs ar gudri un pareizi sarakstītiem papīriem. Otrkārt, ja sarunās ar apdrošinātāju vienošanās nav panākta, vajag vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā.

– Kas tas tāds?

– Mūsu ombuds izskata cilvēku sūdzības par apdrošināšanas sabiedrībām visos apdrošināšanas veidos.

– Ko klientam dos pozitīvs ombuda lēmums?

– Ja asociācijas ombuds apdrošināšanas sabiedrības rīcību atzīst par nepareizu, 90% gadījumu apdrošinātāji pilda tā lēmumus.

– Bet ombuds taču var nostāties apdrošinātāja pusē. Kā tālāk aizstāvēties klientam?

– Daļa klientu dodas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), bet strīdīgos apdrošināšanas jautājumos PTAC lielu palīdzību nevar sniegt. Otra daļa klientu raksta sūdzības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kas uzrauga apdrošinātājus. Taču arī tam nav lielas jēgas, jo FKTK galvenokārt seko apdrošināšanas kompāniju maksātspējai.

– Tātad nav jēgas tērēt laiku šajās iestādēs?

– Jā, tāpēc gadījumā, ja ombuds pieņem klientam nelabvēlīgu lēmumu, visprātīgākais ir vērsties tiesā.

– Vai Latvijā notiek daudz tiesas prāvu apdrošināšanas jautājumos?

– Tādas statistikas nav, bet pēdējā laikā biežākas kļuvušas sūdzības par to, ka netiek kompensēti zaudējumi, ko radījuši plīsušu cauruļvadu radītie plūdi. Šo jautājumu sarežģī neskaidrās īpašumattiecības daudzdzīvokļu mājās. Latvijā pastāv visai nosacītas dzīvokļu īpašnieku kopības un pavisam reālas īpašnieku biedrības, ir privatizēti dzīvokļi un ir arī municipālie. Haotiska ir arī situācija ar kopīpašumu, ko dažās mājās pārņēmuši iedzīvotāji, bet citās joprojām tas atrodas pašvaldības bilancē.

Vēstule

„Man ir 80 gadu. Pirms trim gadiem applūdināju kaimiņus – no plīsušas caurules iztecēja pāris spaiņu ūdens. Kaimiņi man nekādas pretenzijas neizvirzīja, tāpēc domāju, ka viss ir nokārtojies. Bet nesen kolektoru firma paziņoja, ka man jāsedz apdrošināšanas kompānijai kaimiņu dzīvokļa remonta izdevumi. Nelielā noplūde bija novērtēta par drausmīgu summu – 1800 latiem. Piedevām lieta uzreiz tika nodota parādu piedzinējiem. Man ir daudz jautājumu. Kāpēc apdrošinātāji par regresu atcerējās tikai pēc trim gadiem? Kāpēc lietu uzreiz nodeva kolektoriem, nedodot man iespēju apstrīdēt prasību pēc būtības?”

Tamāra

„Te jums būs rēķins par 700 latiem!”

– Civilā likumdošana ļauj apdrošinātājam izvirzīt regresa prasības desmit gadu laikā, – skaidro Jānis Abāšins. – Parasti apdrošinātāji pie vainīgās personas vēršas uzreiz pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas cietušajam. Tas būtu labas prakses piemērs. Atlikt regresa prasību uz trim četriem gadiem? Tas ir likumīgi, bet dīvaini.

– Vai tad apdrošināšanas sabiedrībai nevajag uzreiz brīdināt vainīgo dzīvokļa īpašnieku par iespējamām pretenzijām?

– Likums neuzliek tādu pienākumu. Bet praksē lielo apdrošinātāju pārstāvji cenšas uzreiz sazināties ar vainīgo personu.

– Ko darīt vainīgajam, ja apdrošinātāja pārstāvis nedod nekādu ziņu? Vai cerēt, ka viss labi beidzies?

– Nekādā gadījumā. Viņam pašam jāmeklē kontakts ar kaimiņa apdrošināšanas sabiedrību un jāseko lietas virzībai.

– Kā sekot, ja vainīgais cilvēks dažkārt pat nezina, ka ir applūdinājis kaimiņus?

– Tā nu gan nevar būt. Apdrošināšanas sabiedrības pārstāvim jāapseko cietušais dzīvoklis un jāiegriežas arī pie vainīgās personas, lai apskatītu noplūdes vietu un noskaidrotu cēloņus. Pēc tam viņš nolīgst sertificētu tāmētāju vai remonta kantori, kas aprēķina remonta izmaksas.

– Tā, protams, nebūs pati lētākā tāme.

– Apdrošinātāji remontu uztic oficiāli strādājošām būvkompānijām, tāpēc jāsedz ne tikai darbu izmaksas, bet arī jāmaksā visi nodokļi.

– Mūsu lasītāja apgalvo, ka applūdinātajā dzīvoklī slapja bija tikai viena siena, bet apdrošināšanas sabiedrība apmaksāja visas istabas remontu. Vainīgie vienmēr uzskata, ka notiek blēdīšanās.

– Apdrošināšanas pamatprincips ir tāds, ka apdrošinātajai telpai jāatgūst agrākais izskats. Ja sienas pirms applūdināšanas bija vienādā krāsā, tām vienādām jābūt arī pēc remonta. Būvnieki brīdina: ja tiks nokrāsota viena siena, tā pēc krāsas atšķirsies no citām, un apdrošinātājam cietušā dzīvokļa īpašniekam jāsaka: „Labi, krāsojam visas.” Pēc tam viņš kāpj stāvu augstāk un saka vainīgajam: „Te jums būs rēķins par 700 latiem!”

– Bet cilvēks stāvu augstāk sagrābj galvu: „Kāpēc 700 latu, ja visas applūdinātās istabas remonta augstākā cena ir 200 latu?”

– Tāpēc jau ir tik svarīgi sarunāties. Vaininieks var palūgt apakšstāva kaimiņu nepārkrāsot visas sienas, bet domstarpību gadījumā viņam ir ļauts ierasties ar savu sertificētu būvekspertu, lai novērtētu dzīvoklim nodarīto kaitējumu.

– Vai nevar gadīties tā, ka applūdinātajā dzīvoklī padomjlaika remonta vietā par vainīgā kaimiņa naudu iztaisa eiroremontu

– Apdrošināšanas sabiedrības nav nekādas labdarības iestādes, ar naudu nemētājas, jo nezina, vai varēs saņemt kompensāciju no vainīgās personas. Divdesmit gadu vecu tapešu vietā neviens neliks Venēcijas apmetumu. Jā, ja dzīvoklis bijis bēdīgā stāvoklī, kaut kādus uzlabojumus īpašnieks iegūs, bet tā nebūs kosmiska atšķirība.

Kolektori ierodas bez brīdinājuma

– Vai apdrošinātājs drīkst regresa prasību nodot trešajām personām – kolektoriem?

– Likums to atļauj. Prasību kolektoriem var nodot uzreiz, nebrīdinot vainīgo personu. Tādā gadījumā trešās personas darbojas, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegtu pilnvaru, bet dažkārt pat izpērk parādu.

– Bet tad vainīgajam cilvēkam zūd iespēja apstrīdēt prasību, jo kolektors centīsies izsist parādu, neapspriežot applūdināšanas cēloņus. Vai tas nebūs iedzīvotāju tiesību aizskārums?

– Diemžēl, ja apdrošināšanas sabiedrība likumīgi nodevusi parāda piedziņu trešām personām, vainīgajam patiešām ir maz iespēju strīdēties. Bet nedomāju, ka apdrošinātāji ļaunprātīgi izmanto sadarbību ar trešām personām. Sākotnēji viņi paši cenšas atgūt līdzekļus.

– Ko vainīgajam cilvēkam darīt, lai četrus gadus pēc avārijas negaidīti nesaņemtu rēķinu?

– Recepte tā pati: ejiet uz apdrošināšanas sabiedrību, ejiet pie kaimiņiem, sekojiet notikumu gaitai. Citādi patiešām izrādīsies, ka apdrošinātājs pēc trim gadiem pamodies, atradis vecas strīdīgas lietas un pārdevis tās kolektoram.

– Kādos gadījumos apdrošinātājs var piedzīt parādu tikai caur tiesu?

– Neatkarīgi no parāda summas vai notikušā apstākļiem apdrošinātājam ir tiesības izvēlēties, kā rīkoties – tiesas ceļā vai ar kolektora starpniecību.

Kā noteikt atbildības zonas?

– Cilvēki bieži uzdod jautājumus par atbildības zonām dzīvojamā mājā. Piemēram, nav skaidrs, kas ir atbildīgs par applūdināšanu, ja sūce radusies dzīvokļa ūdens patēriņa mērītāja un kopējā ūdensvada savienojuma vietā. Kā šos jautājumus risina apdrošināšanas kompānijas?

– Apdrošinātāja pārstāvim jāorientējas dokumentos. To, par kādiem cauruļvadiem atbildīgs ir dzīvokļa īpašnieks, par kādiem pārvaldnieks, nosaka pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas līgums, dažkārt atsevišķu pielikumu veidā. Ja līgumā tāda punkta nav, apdrošinātājs rīkojas, vadoties pēc normatīvajiem aktiem. Piemēram, Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka apkures radiatori dzīvokļos ir mājas kopīpašums, tāpēc standarta radiatora bojājuma gadījumā zaudējumus atlīdzina īpašnieku kopība vai apsaimniekošanas uzņēmums.

Redakcijas piebilde. Taču arī te var būt dažādi varianti. Piemēram, ja dzīvokļa īpašnieks nomainījis radiatoru bez projekta un saskaņošanas ar pārvaldnieku, viņš pats ir atbildīgs par noplūdi no radiatora vai vietas, kur tas savienots ar kopējo siltumvadu.

Pēc līdzīga principa nosaka atbildību par ventiļiem pirms dzīvokļu ūdens skaitītājiem. Ja ventiļus mainījis namu pārvaldes santehniķis, atbildīga ir namu pārvalde, ja cilvēks, mainot skaitītājus, ventiļu nomaiņu uzticējis privātai kompānijai, savienojuma vietā radušās noplūdes gadījumā zaudējumus applūdinātajiem kaimiņiem vajadzēs atlīdzināt pašam dzīvokļa īpašniekam. Tādu skaidrojumu mūsu izdevumam savulaik sniedza SIA Rīgas namu pārvaldnieks tehniskā dienesta pārstāvis Andris Siliņš (Nr.48, 2012. gada augusts).

– Ko tad, ja avārija kopējās komunikācijās notikusi pārvaldnieka paviršības dēļ, proti, viņš nav laikus paredzējis remontu? Kā rīkosies apdrošināšanas sabiedrība?

– Apdrošinātāji atlīdzinās zaudējumus cietušā dzīvokļa īpašniekam un pēc tam vērsīsies apsaimniekošanas uzņēmumā ar regresa prasību. Diemžēl prakse liecina, ka dabūt naudu no pārvaldnieka nav viegli, šī sistēma atrodas tapšanas stadijā. Ar lieliem uzņēmumiem parasti problēmu nav, bet, ja pārvaldnieks strādā ar vienu divām mājām, ko no viņa paņemsi? Viņš ir pliks kā baznīcas žurka.

Ir polise, kas aizsargā applūdinātāju

– Kādas nianses vēl vajadzētu zināt dzīvokļa īpašniekam, lai, noformējot apdrošināšanas polisi, nenošautu greizi?

– Svarīgi ir apdrošināt dzīvokli par pareizu summu. Gadās, ka mājoklis apdrošināts par 5 tūkstošiem latu, bet remonts tajā uztaisīts par 50 tūkstošiem.

– Kas notiks, ja dārgais brīnumremonts tiks applūdināts, bet apdrošināšanas summa nav liela?

– Apdrošinātājs nesamaksās cietušajam visus 50 tūkstošus, tas nu ir skaidrs. Viņš novērtēs nodarīto kaitējumu proporcionāli apdrošināšanas summai. Piemēram, 100 kvadrātmetru liela māja apdrošināta par 5 tūkstošiem latu. Ugunsgrēkā izdegusi 10 kvadrātmetru liela istaba. Apdrošināšanas sabiedrība apmaksās remontu vienas desmitdaļas apmērā no kopējā riska.

– Vai iespējams apstrīdēt apdrošinātāja remonta tāmi? Vainīgajai personai tāme allaž liksies par lielu, bet cietušajai – par mazu.

– Jebkurai no pusēm ir tiesības nolīgt savu ekspertu, kurš sastādīs argumentētu aktu par to, kāpēc remontam vajadzētu maksāt lētāk vai dārgāk.

– Pieņemsim, ka cietušajam ir „dārga” tāme no apdrošinātāja, bet vainīgajam – „lēta” no neatkarīga eksperta. Pēc kuras tiks veikts remonts?

– Abas tāmes parādīs cietušajam. Ja viņš piekritīs alternatīvā eksperta paredzētajiem darbiem, apdrošinātājs tikai priecāsies, viņam būs jāmaksā mazāk naudas.

– Bet ja cietušais uzstāj par dārgo remontu?

– Darbus veiks pēc apdrošināšanas sabiedrības tāmes, bet vainīgajam dzīvokļa īpašniekam tiesā būs jāpierāda, ka tāmē paredzētās izmaksas bijušas nepamatoti lielas.

– Kā tieši apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus?

– Lielākoties apdrošinātājs maksā par darbu būvuzņēmumam. Bet gadās, ka klients lūdz naudu izmaksāt viņam, jo remontu vēlas veikt pats. Apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības izmaksāt kompensāciju pašam cietušajam. Tas apdrošinātājam ir pat izdevīgi, jo nav jāmaksā PVN.

– Cilvēks var saņemt naudu pilnam istabas remontam, bet patiesībā pielīmēs tikai jaunas tapetes un uz applūdināšanas rēķina iedzīvosies.

– Apdrošinātāji reti prasa no cietušā pārskatu par naudas izlietojumu. Kam gan gribas skraidīt pakaļ klientam un prasīt, lai viņš tiešām aizkrāso dzelteno plankumu griestos.

– Vai ir iespējams apdrošināt visu dzīvojamo māju?

– Jā, tādas polises tirgū piedāvā. Parasti īpašnieku kopības apdrošina māju ugunsgrēka gadījumam, visām jumta problēmām, avārijām mājas kopējās inženierkomunikācijās.

– Ja mēs apdrošināsim visu māju, vai var iztikt bez atsevišķas dzīvokļu apdrošināšanas?

– Nē, šai gadījumā polise būs spēkā tikai attiecībā uz kopīpašumu. Katram dzīvokļa saimniekam savs īpašums jāapdrošina atsevišķi.

– Pēdējais svarīgais jautājums: vai es varu apdrošināties gadījumam, ja dzīvoklī plīst cauruļvadi un es pati applūdinu kaimiņus?

– Jā, šai gadījumā jums būs vajadzīga civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Tā segs jūsu izdevumus ne tikai gadījumā, ja applūdināsiet kaimiņus, bet arī daudzos citos. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzinās zaudējumus, ja jūsu bērns izsitīs kaimiņiem logu, ja jūsu suns sakodīs garāmgājēju vai jūs pati emociju uzplūdā kādam sadosiet un cietušais vērsīsies tiesā.