Īpašnieks zem sitiena

Mēģiniet atcerēties, vai pēdējā laikā jums nav gadījies pārdot nekustamo īpašumu. Ja ir, tad tālāk lasiet ļoti uzmanīgi un pārbaudiet, vai neesat pieļāvuši kādu kļūdu. Citādi var iznākt kā rīdziniecei Sanijai N., kura negaidīti uzzināja, ka ir parādā prāvu summu valsts budžetam. Valsts ieņēmumu dienests vēlas no Sanijas iekasēt nodokli no ienākuma, kuru nabaga sieviete pat iztālēm nav redzējusi.

Kam vajadzīga šī Zemesgrāmata?

Tas, kas noticis ar Saniju, visdrīzāk jau var gadīties vienam no miljona, tomēr līdzīga nelaime kādā brīdī var piemeklēt jebkuru no mums – mani, jūs, mūsu tuviniekus, un tad visparastākais dzīvokļa pirkšanas – pārdošanas darījums pārvērtīsies par nervu bendēšanu daudzu gadu garumā.

Sanija uz redakciju nenāca pēc palīdzības, jo labi saprot, ka viņai var palīdzēt tikai pieredzējis advokāts. Viņa atnāca pastāstīt par notikušo, lai vēl kāds neiekultos tādā ķezā kā viņa.

– Pirms krīzes nopirku mazu dzīvoklīti Pļavniekos, – viņa pastāstīja, – bet 2009. gadā nolēmu to pārdot un pārcelties uz citu.

No šā brīža arī sākās mūsu lasītājas nepatikšanas, lai gan ārēji viss izskatījās labākajā kārtībā. Pircēju dzīvoklim Sanijas ģimene atrada bez problēmām. Tas bija Vjačeslavs Z., ja precīzāk – viņa bērni, kas bija noskatījuši vienistabas dzīvoklīti, lai sāktu dzīvot atsevišķi.

– Mēs noformējām pirkuma – pārdevuma līgumu, – stāsta Sanija, – es parakstīju standarta veidlapu, ar kuru Vjačeslavam vajadzēja doties uz zemesgrāmatas nodaļu, lai nostiprinātu savas īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Parakstījusi lūgumu nostiprināt Vjačeslava tiesības, Sanija nolēma, ka līdz ar to viņas kā dzīvokļa bijušās īpašnieces pienākumi ir izpildīti. Taču Vjačeslavs pieļāva liktenīgu kļūdu, tādējādi noliekot zem sitiena visus darījuma dalībniekus: viņš gluži vienkārši neaizgāja uz zemesgrāmatas nodaļu, jo izlēma, ka vēl maksāt par īpašnieka tiesību nostiprināšanu viņam sanāk par dārgu.

„Sveicināti, jūs esat mums parādā!”

No vienas puses, Vjačeslavam sava taisnība bija: lai zemesgrāmatā ierakstītu ziņas par dzīvokļa jauno īpašnieku, ir jāmaksā. No otras puses, cilvēks ļoti kļūdījās: kamēr viņš skopojās un dzīvokli zemesgrāmatā uz sava vārda nereģistrēja, formāli tas palika Sanijas īpašumā.

Tas, ka dokumenti nav kārtībā, atklājās pavisam nejauši. Vjačeslavam pēc dzīvokļa iegādes bija žēl izdot naudu ne tikai par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā, bet arī par komunālajiem pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ pēc diviem gadiem pie Sanijas ieradās tiesu izpildītāji, jo likuma priekšā gan dzīvokļa īpašniece, gan nemaksātāja bija viņa!

– Man paziņoja, ka esmu parādā 2000 latu, – satraukti stāsta sieviete, – un spēkā ir stājies tiesas lēmums par parāda piedzīšanu.

Ar trīcošu sirdi Sanija sāka staigāt pa iestādēm un pie advokātiem. Visur tikai brīnījās par apstākļu dīvaino sakritību, bet nekādus padomus dot nespēja. Tad Sanija kopā ar bērniem nolēma problēmu risināt no citas puses – viņa sameklēja Vjačeslavu un pateica, ka viņš rīkojies ļoti negodīgi.

Vjačeslavs, lai arī nemaksātājs, sirdsapziņu laimīgā kārtā zaudējis nebija. Viņš atzina, ka parāds radies viņa vainas dēļ un, lai to samaksātu, nekas cits neatliek kā dzīvokli pārdot.

Vēl 1000 eiro

– Zemesgrāmatas nodaļā mums paziņoja, ka ar atpakaļejošu datumu nostiprināt Vjačeslavam īpašuma tiesības uz dzīvokli nevar. Un tad, lai tiktu vaļā no visām rūpēm un raizēm, es pieļāvu vēl vienu milzīgu kļūdu, – atzīst Sanija. – Tā kā pēc dokumentiem dzīvokļa īpašniece biju es, nolēmu vēlreiz to pārdot savā vārdā.

Pircējs atradās, un drīz vien dzīvoklis pārgāja jaunās ģimenes īpašumā. Naudu notāra klātbūtnē saņēma Vjačeslavs, jo, būdama godīgs cilvēks, Sanija negribēja viņu atstāt nelaimē. Daļa naudas tika izlietota komunālā parāda samaksai, un puses miermīlīgi šķīrās.

– Tiesa, man bija bažas, ka ar dokumentiem viss līdz galam nav kārtībā, – atceras Sanija. – Māklerim, kurš man palīdzēja darījumā, pirms dzīvokļa otrreizējās pārdošanas teicu, ka tomēr vajadzētu zemesgrāmatā kā dzīvokļa īpašnieku ierakstīt Vjačeslavu. Lai arī tas sanāk dārgi, toties būs godīgi.

Diemžēl mākleris uzskatīja, ka tam nav nekādas jēgas. Ar vārdu sakot, viņš pierunāja klienti nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu veikt savā vārdā. Bet, lai Vjačeslavs vēlāk nepārdomātu un nesāktu pierādīt savas tiesības uz nelaimīgo dzīvokli, par tā pārdošanu saņemto naudu viņam nodeva tikai pēc vecā pirkšanas – pārdošanas līguma anulēšanas.

Krietni pabojājusi nervus visās šajās manipulācijās, Sanija atgriezās mājās ar ciešu apņēmību uz visiem laikiem aizmirst Vjačeslavu, komunālo parādu un dzīvokli Pļavniekos. Bet drīz vien nogranda pērkons. Sanija saņēma Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu.

– Man rakstīja, ka ienākums no dzīvokļa pārdošanas esot apliekams ar nodokli, – stāsta Sanija. – Kad ierados personiski uz konsultāciju, inspektore darīja zināmu, ka esmu parādā valstij aptuveni 1000 eiro. Man tādas naudas nav!

Pārdevēju neviens neaizstāv

Sanija saprot, ka pati sevi ir sodījusi. Ja, pārdodot parādnieka Vjačeslava dzīvokli, viņa būtu uzstājusi, ka darījumam jānotiek īstā īpašnieka vārdā, nekādus nodokļus no viņas tagad neprasītu. Diemžēl sieviete uzticējās māklerim, kurš visu gribēja izdarīt iespējami ātrāk un lētāk.

Likuma pants, saskaņā ar kuru īpašniekam jāmaksā valstij nodoklis par pārdoto dzīvokli, stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. Tagad Sanijai, kura jau kopš 2009. gada nav nekustamā īpašuma faktiskā saimniece, jāmaksā valstij 1000 eiro par pašas neuzmanību. Nav zināms, vai Valsts ieņēmumu dienests izrādīs pretimnākšanu cilvēkam, kurš cietis, uzklausot nepareizus padomus.

Valsts zemes dienestā paskaidroja, ka, veicot dzīvokļa pirkšanas – pārdošanas darījumu, termiņš, kādā jaunajam īpašniekam jāreģistrē ziņas par sevi zemesgrāmatā, nav noteikts. Tiek uzskatīts, ka viņš pats ir ieinteresēts to izdarīt iespējami ātrāk, jo, kamēr ziņas par darījumu nav ierakstītas zemesgrāmatā, iepriekšējais īpašnieks teorētiski var ieķīlāt vai pat otrreiz pārdot dzīvokli, kurš tam vairs nepieder.

Diemžēl likums neparedz nekādu aizsardzību godīgiem pārdevējiem, kuri cietuši paviršu vai negodīgu pircēju vainas dēļ. Varbūt vienīgi Sanijai jau kopš paša sākuma nevajadzēja baidīties par tiesas lēmumu, kas viņai uzspieda Vjačeslava parādu, saka Valsts zemes dienesta speciālisti. Vēršoties tiesā un uzrādot pirkuma – pārdevuma līgumu, viņa viegli būtu pierādījusi, ka ar parādu viņai nav nekāda sakara.

Bet Sanija nolēma problēmu risināt, uzklausot aplamus juridiskos padomus, un tikai iedzīvojās sirmos matos. Ļaunākajā gadījumā viņai nāksies samaksāt valstij nodokli par ienākumu, kuru viņa nav guvusi.

Ko no tā visa var mācīties? To, ka, pārdodot dzīvokli, nebūs lieki pārliecināties, vai pircējs zemesgrāmatā apstiprinājis savas īpašuma tiesības. Ja tas nav izdarīts un jūs īstā saimnieka vietā esat ierakstīts parādniekos, nekrītiet panikā un likumīgā ceļā pierādiet tiesā, ka neesat vainīgs.