Izdzīvot ar 40 latiem mēnesī

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju namu pārvaldes rēķinus var samaksāt, tikai pateicoties sociālajai palīdzībai. Bet ir arī trūcīgas ģimenes, kuras nevar saņemt pat tādu mazumiņu kā dzīvokļa pabalsts. Reizēm atteikuma iemesls ir „pārāk liels ienākums”, bet reizēm cilvēki paši nezina savas tiesības. Mēģinām noskaidrot, kā nenonākt sprukās.

Tiesu izpildītājs uzradās bez tiesas

Anna atnāca uz redakciju ar gadu vecu mazuli uz rokām. Tas ir trešais bērns ģimenē, kura līdz krīzei dzīvoja puslīdz turīgi.

– Treknajos gados mēs ar vīru nopirkām dzīvokli uz kredīta, – stāsta Anna. – Mūsu algas ļāva samaksāt gan namu pārvaldes rēķinus – ap 100 latiem mēnesī, gan atmaksāt hipotekāro kredītu – vēl 150 latu mēnesī.

2006.–2007. gadā darba zaudēšana daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem šķita tikpat neiespējama kā marsiešu iebrukums. Diemžēl mūsu augšupeja atsitās pret pasaules ekonomisko krīzi.

Annas vīrs amatu zaudēja darbinieku skaita samazināšanas dēļ, bet viņš aktīvi meklēja jaunu darba vietu. Pēc diviem gadiem Anna kļuva grūta, un tad kļuva pilnīgi skaidrs, ka ģimeni nāksies uzturēt vīram.

– Tagad vīrs pelna 356 latus mēnesī, – stāsta jaunā māmiņa. – Sociālais dienests uzskata, ka ar to pietiek piecu cilvēku ģimenes uzturēšanai un dzīvokļa rēķinu samaksai, tāpēc atsaka mums palīdzību.

Rīgas sociālā dienesta aprēķini ir caurspīdīgi. Ģimenes tēvs saņem pietiekami, lai garantētu ģimenei minimālo ienākuma līmeni (pieaugušajiem katram 40 latu mēnesī, bērniem pa 45 latiem mēnesī). Iznāk, ka ģimenei vēl pietiek nauda vidēji liela komunālā rēķina (100 latu mēnesī) samaksai un pat „paliek pāri” ap 40 latu.

– Sociālais dienests neņem vērā, ka mums jāatmaksā kredīts – aptuveni 150 latu mēnesī, – žēlojas Anna. – Dzīvojot maksimāli pieticīgi, siltajā laikā mēs samaksājam kārtējos rēķinus un kredītu, nekam citam naudas neatliek.

No malas raugoties, liekas: ja ģimene nespēj uzturēt nopirkto dzīvokli, no tā jāatbrīvojas. Tā vietā Anna ar bērniem varētu īrēt mājokli brīvajā tirgū. Bet vai pašvaldībai no tā būs kāds labums? Piecu cilvēku ģimene drīkst īrēt līdz 104 kvadrātmetrus lielu dzīvokli (32 kvadrātmetri vienai personai un pa 18 kvadrātmetriem katrai nākamajai). Anna varētu pretendēt uz pabalstu īres maksas kompensēšanai līdz triju latu apmērā par kvadrātmetru.

Tā kā Annas rīcībā paliek tikai 40 „lieki” lati, pašvaldībai nāktos viņai piemaksāt aptuveni 250 latu katru mēnesi tikai par dzīvokļa īri vien, bet par komunālajiem pakalpojumiem tik lielā dzīvoklī nāktos piemest vēl kādus 50 latiņus mēnesī. Izdevīgāk būtu palīdzēt ģimenei saglabāt savu dzīvokli, bet noteikumi tādu palīdzību neparedz.

Jaunas nepatikšanas

– Pagājušajā gadā mēģinājām noslēgt ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu. Diemžēl mums piedāvāja tikai 18 mēnešu termiņu, bet tad katru mēnesi mums bez kārtējā maksājuma būtu jāsamaksā vēl 50 latu.

Anna saprata, ka tādu vienošanos pildīt nespēs un, būdama godīgs cilvēks, papīru neparakstīja. Namu pārvaldē mierināja: „Maksājiet, cik varat. Tā kā jums ir maznodrošinātas ģimenes statuss un mazi bērni, mēs tiesā nesūdzēsim.”

Annai gluži kā akmens novēlās no sirds, bet... jau pēc pusgada namu pārvalde ar tiesas starpniecību atsūtīja ģimenei paziņojumu par parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā.

– Namu pārvaldes juriste konsultācijas laikā ieteica man uzrakstīt paskaidrojumu un nosūtīt to SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Es uzrakstīju, ka parādu atzīstu un apsolu samaksāt, tiklīdz radīsies iespēja, bet pagaidām lūdzu termiņa pagarināšanu, lai mēģinātu ar sociālo dienestu noslēgt trīspusēju līgumu par parāda samaksu.

Saskaņā ar dzīvokļa īpašnieka, namu pārvaldes un sociālā dienesta trīspusēju līgumu pašvaldība apņemas iedzīvotāju parādu dzēst par saviem līdzekļiem. Bet trīspusēji līgumi drīzāk ir izņēmums nekā likums. Tādus slēdz tikai ar īpaši kritiskā situācijā nonākušiem cilvēkiem, un Anna saņēma atteikumu.

No namu pārvaldes joprojām bija dzirdami paziņojumi, ka „lieta netiks nodota tiesai”. Taču jau pēc nedēļas jaunā māmiņa saņēma vēsti no tiesu izpildītāja: tā kā jūs esat atzinusi parādu par dzīvokli, lūdzu ierasties tur un tur un nekavējoties samaksāt. Piedevām vēl tiesu izpildītājs izrakstīja ģimenei rēķinu par saviem pakalpojumiem, kas parāda summu palielināja līdz 1200 latiem.

– Mēs esam šokā, – neslēpj satraukumu Anna. – Kāpēc namu pārvalde bez tiesas nodeva mūsu lietu tiesu izpildītājam? Kāpēc atsaka ar mums slēgt trīspusēju līgumu? Bet galvenais – ko tagad darīt?

Hipotekārie maksājumi – pašu kredītņēmēju problēma

Jautājumus saistībā ar Annas un citu uz kredīta iegādāto dzīvokļu saimnieku situāciju nodevām Rīgas domes Labklājības departamentā.

– Kārtību, kādā Rīgas dome piešķir pabalstus, nosaka pašvaldības noteikumi Nr. 20, – paskaidroja departamenta darbiniece Lita Brice. – Šī kārtība vienlīdz attiecas uz visiem Rīgas iedzīvotājiem, tai skaitā ģimenēm, ko apgrūtina hipotekārais kredīts. Un Rīgas domes noteikumi neļauj sociālajam dienestam iedzīvotāju kredīta maksājumus uzskatīt par daļu no maksas par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc arī iznāk, ka, aprēķinot pabalstus, sociālajam dienestam nav tiesību gādāt par to, lai ģimenei atliktu nauda norēķiniem ar banku.

– Vai ģimene, kas paņēmusi hipotekāro kredītu, var lūgt noslēgt trīspusēju līgumu ar sociālo dienestu?

– Jā, var! Bet ar jūsu lasītāju tādu līgumu mēs nevarēsim noslēgt, jo tās ienākumi – 356 lati mēnesī – pārsniedz garantēto minimālo ienākumu un izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, kas Annas ģimenei kopā veido 315 latus mēnesī. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem iznāk, ka Annai katru mēnesi jāatdod namu pārvaldei 41 lats vecā parāda dzēšanai.

– Ar kādu sociālā dienesta palīdzību vispār var rēķināties grūtībās nonākusi ģimene?

– Izskatot jautājumu par sociālās palīdzības piešķiršanu, sociālais dienests novērtē ģimenes ienākumus pēdējo triju mēnešu laikā. Atkarībā no ienākumiem iedzīvotāji var pretendēt uz speciālu statusu jeb šādiem palīdzības veidiem:

■ Ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nav pārsnieguši 90 latu, ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai tiek noteikts trūcīgā statuss.

■ Pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai piešķir trūcīgām ģimenēm, kuru ienākumi pēdējos trīs mēnešus ir bijuši zem garantētā minimālā ienākuma līmeņa. Bērniem šis līmenis ir 45 lati mēnesī, pensionāriem – 90 latu, strādājošām personām – 40 latu mēnesī.

■ Ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējos trīs mēnešus nav pārsnieguši valstī noteikto minimālo algu, ģimene vai persona tiek atzīta par maznodrošinātu. Ja dzīvoklī dzīvo vientuļš pensionārs, invalīds vai valsts sociālā pabalsta saņēmējs, maznodrošinātas personas statusu piešķir, ja ienākumi pēdējos trīs mēnešus šai personai nav pārsnieguši 125% minimālās algas.

■ Tiesības saņemt pabalstu veselības aprūpei, kopšanas pabalstu, pabalstu mācību līdzekļu iegādei un sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai ir personām, kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 135 latus katram ģimenes loceklim vai 165 latus atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam.

■ Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personām, kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 200 latu katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 250 latu mēnesī. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp noteikto garantētā minimālā ienākuma līmeņa summas apmēru, normatīvo izdevumu summu un klienta kopējiem ienākumiem.

■ Lai piešķirtu vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā vai apbedīšanas pabalstu, ģimenes ienākumi vērā netiek ņemti.

Piedziņas nianses

Tātad Annas daudzbērnu ģimenei nav tiesību saņemt sociālos pabalstus vai pašvaldības palīdzību dzīvokļa parāda dzēšanai. Bet kā izskaidrot to, ka namu pārvalde parāda piedziņu bez tiesas ir nodevusi tiesu izpildītājam?

– Latvijas likumi ļauj namu pārvaldēm prasīt parāda samaksu tā dēvētā brīdinājuma kārtībā, – komentē jurists Deniss Gorba. – Tādējādi naudu iespējams atgūt daudz ātrāk nekā tiesas ceļā.

Vēršoties pie parādnieka brīdinājuma kārtībā, namu pārvalde ar tiesas starpniecību informē viņu par esošo parādu un piedāvā trīs variantus: atzīt parādu pilnā apmērā, atzīt daļēji vai neatzīt. Atbilde jānosūta tiesai, aizpildot brīdinājumam pievienoto veidlapu.

Ja tiesa desmit dienu laikā nesaņem no parādnieka informāciju, skaitās, ka tas savu parādu ir atzinis, un tad parādnieka pienākums ir samaksāt. Ja cilvēks parādu nesamaksā norādītajā laikā, lieta nepastarpināti tiek nodota tiesu izpildītājam.

– Manā praksē bijuši gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks, vai nu līdz galam neizlasījis brīdinājumu par parāda piedziņu, vai arī neizpratis tā jēgu, nav atbildējos tiesai, – stāsta Deniss Gorba. – Termiņu un nosacījumu ievērošanai Civillikumā noteikta izšķirīga nozīme. Tāpēc parādniekiem, kas nav ievērojuši procedūru, nākas parādu samaksāt uzreiz vai ar tiesu izpildītāja starpniecību. Labāk, lai lieta līdz tiesu izpildītājam nenonāk, jo tad rēķins vēl palielināsies par 20–30%.

Deniss Grdba uzskata, ka Anna rīkojusies juridiski nepareizi, rakstot paskaidrojumu nevis tiesai, bet gan namu pārvaldei. Otra kļūda bija atzīt parādu. Protams, godīgam cilvēkam ir grūti noliegt savas saistības, bet pēc parāda atzīšanas dzīvokļa īpašniekam uzreiz jānorēķinās, un ne jau visām ģimenēm tas ir pa spēkam.

– Tāpēc arī lielākā daļa parādnieku noliedz parādu, jo tad namu pārvaldei nekavējošas piedziņas vietā jāvēršas tiesā ar pilnvērtīgu prasību, kuras izskatīšana var ilgt trīs četrus gadus, – komentē jurists.

Mīļie lasītāji, uzmanīgāk lasiet no namu pārvaldes saņemtos dokumentus un pareizi atbildiet uz jebkuru brīdinājumu! Bet Annai, kura atzinusi savu parādu namu pārvaldei, vajadzētu brīvprātīgi doties pie tiesu izpildītāja. Iespējams, ka ierēdnis varētu ģimenei izrādīt pretimnākšanu un atļaut parādu samaksāt pa daļām.