100 čigānu manā šaurajā miteklī

2013. gadā izdarītie grozījumi normatīvajos aktos negaidīti pavēruši ceļu krāpniekiem. Tagad jūsu dzīvoklī nelikumīgi var deklarēties kaut simt cilvēku, bet jūs to pat nezināsiet.

Kas noticis ar kontroli?

Agrāk bija drošs paņēmiens, kā atklāt svešu personu, kas jūsu mājokli deklarējusi par savu dzīvesvietu: apsaimniekotājs sāka par šo personu iekasēt maksu par atkritumu izvešanu. Piemēram, ja dzīvoklī bija deklarējusies divu cilvēku ģimene, par atkritumu izvešanu vidēji bija jāmaksā 1–1,5 lati par vienu personu. Tiklīdz uzradās svešinieks, namu pārvalde rēķinā norādīja trešo deklarēto personu un attiecīgi palielināja maksu.

Kopš šā gada novembra spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013. Saskaņā ar tiem maksa par atkritumu izvešanu tiek dalīta nevis ar deklarēto personu skaitu, bet atbilstoši atsevišķo dzīvokļa īpašumu skaitam mājā, tas ir, visi dzīvokļu īpašnieki tagad maksā vienādi, neatkarīgi no ģimenes lieluma.

Par šādu kārtību neapmierinātību pauž vientuļi dzīvojošie cilvēki. Dažiem maksa par atkritumu izvešanu pieaugusi divkārt, dažiem pat pieckārt. Reizē dzīvokļu īpašnieki zaudējuši visvieglāk pieejamo iespēju sekot tam, cik personu viņu mājokli deklarējuši par savu dzīvesvietu. Nav šaubu, ka nelikumīgi deklarējušos skaits pieaugs. Krāpnieki arī agrāk deklarējās viņiem iepatikušos dzīvokļos, lai iegūtu tiesības saņemt rīdziniekiem pienākošos pabalstus un sociālo palīdzību. Tagad tas būs vēl vieglāk izdarāms.

Diemžēl nelikumīgi deklarēt jaunu dzīvesvietu Latvijā var jebkurš. Šai nolūkā blēži izmanto interneta vietni www.latvija.lv, kur jauna „pieraksta” iegūšanai pietiek norādīt izraudzīto adresi un sadomātu pamatojumu dzīvošanai attiecīgajā mājā vai dzīvoklī. Deklarēšanās prasa dažas minūtes, toties deklarējušās personas izrakstīšana ir ilgs un garš process.

Kam sūdzēties par krāpniekiem?

Rīgā dzīvokļu īpašnieku iesniegumus ar lūgumu anulēt ziņas par nelikumīgi deklarēto dzīvesvietu izskata pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija. Lēmums tiek pieņemts pēc sūdzības rūpīgas izvērtēšanas. Par to, kā pareizi sagatavot iesniegumu un cik daudz laika prasīs deklarācijas anulēšana, stāsta Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas sekretāre Sandra Zamure.

– Uzreiz jāsaka, ka gadījumu, kad persona deklarē dzīvesvietu, pamatojoties uz nepatiesām ziņām, nav nemaz tik daudz, – saka Sandra Zamure, – parasti tomēr cilvēkam ir tiesisks pamats lietot mājokli. Mēs saņemam iesniegumus no sievām, kuras pieprasa anulēt ziņas par vīru deklarēto dzīvesvietu, no mātēm, kas ziņo par saviem dēliem, un tā tālāk.

– Kā noskaidrot, vai cilvēkam ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā?

– Saņēmuši sūdzību no dzīvokļa īpašnieka, mēs nosūtām deklarantam vēstuli ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Dzīvokļa saimnieks un nosacītais noteikumu pārkāpējs var piedalīties komisijas sēdē. Lēmums par deklarācijas anulēšanu tiek pieņemts, pamatojoties uz mutiskiem skaidrojumiem un rakstiskiem dokumentiem.

– Cik daudz sūdzību un iesniegumu komisija saņem?

– Gadās, ka vienā adresē nelikumīgi deklarējušās desmit personas un pat vairāk. Pagājušajā gadā komisijā izskatījām 5600 lietu. Saņēmām 3000 rakstisku iesniegumu, pavisam atbildējām uz 12 000 sūdzību un jautājumu. Gandrīz visos gadījumos, ko komisija izskata, tiek pieņemts lēmums par deklarācijas anulēšanu. Atteikums tiek dots tikai vienā divos procentos lietu.

– Kāpēc pusi lietu komisija nemaz neizskata?

– Ja cilvēkam ir tiesisks pamats lietot dzīvokli un tajā deklarēties (piemēram, viņš ir īpašnieka radinieks), mēs paskaidrojam dzīvojamās platības saimniekam, ka deklarantam ir likumīgas tiesības uz pierakstu, un nenovedam lietu līdz izskatīšanai komisijā. Ja prasītājs iesniedz papildu dokumentus, kas dod pamatu anulēt deklarāciju, tad lieta nonāk komisijā.

– Ko darīt deklarantam, kurš ar novēlošanos uzzinājis, ka komisija pieņēmusi viņam nelabvēlīgu lēmumu, un iesniedz jums pierādījumu savām tiesībām?

– Ja cilvēks var pierādīt, ka viņam ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, mēs viņam iesakām vai nu no jauna deklarēties pēc attiecīgās adreses, vai arī pārsūdzēt mūsu lēmumu Administratīvajā tiesā. Parasti cilvēki izvēlas pirmo variantu, tā ir daudz vienkāršāk.

Vai esmu bailēs trīcošs radījums, vai arī man ir tiesības?

– Kam ir likumīgas tiesības deklarēties mājoklī bez īpašnieka atļaujas?

– Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” tam ir tikai viens pamatojums – rakstisks īres līgums. Tiesības pierakstīties dzīvoklī ir arī tā kopīpašniekiem un saimnieka radiniekiem. Varianti aprakstīti Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pantā.

– Kādiem dzīvokļa īrnieka radiniekiem saskaņā ar likumu ir tiesības deklarēties attiecīgajā dzīvoklī?

– Šajā gadījumā mēs vadāmies pēc likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta, kur teikts: īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, nepilngadīgos bērnus, vecākus, darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Pārējiem radiniekiem saimnieks var aizliegt lietot dzīvokli, tātad arī tajā deklarēties.

– Kur visbiežāk deklarējas krāpnieki?

– Galvenokārt privatizētos dzīvokļos vai denacionalizētās mājās. Daudzi to dara, lai saņemtu palīdzību no Rīgas domes.

– Ko dara likuma pārkāpēji, ja Dzīvesvietas reģistrācijas komisija anulē viņiem deklarāciju?

– Pēc likuma tāds cilvēks paliek bez deklarētas dzīvesvietas. Taču gadās, ka šie cilvēki mēģina vēlreiz. Atceros kādu sievieti, kura gada laikā paspēja „padzīvot” desmit vietās. Viņa jau zināja, ka pēc mēneša vai diviem saimniekiem radīsies aizdomas, un līdz tam laikam bija deklarējusi citu dzīvesvietu.

– Vai bieži dzīvokļu īpašnieki pieprasa izrakstīt personas, kurām faktiski ir tiesības lietot dzīvojamo platību?

– Par īstiem pārkāpējiem mēs varam saukt tikai tos cilvēkus, kuri, deklarējot dzīvesvietu, snieguši nepatiesas ziņas. Gadā ir ap 400 tādu gadījumu.

Daudz biežāk dzīvokļa īpašnieks cenšas anulēt radinieka vai paziņas deklarāciju. Piemēram, kāda dzīvokļa īpašniece raksta, ka pat nepazīst viņas mājoklī pierakstījušos vīrieti, bet viņš paskaidrojumā raksta, ka viņam ir „draudzīgas attiecības ar saimnieci” un viņam no sākta gala bijis atļauts deklarēties attiecīgajā dzīvojamajā platībā. Acīmredzot mainījušās attiecības un reizē skatījums uz deklarēšanās likumību.

– Tad jau arī dzīvokļu saimnieki nav nekādi eņģeļi?

– Īpašnieku un īrnieku attiecībās mēdz būt visādi sarežģījumi. Pēdējā laikā mājokļu īpašnieki īres līgumā norāda, ka īrniekam nav tiesību deklarēt dzīvesvietu attiecīgajā adresē.

– Vai tas nav likuma pārkāpums?

– Jā, bet cilvēki baidās zaudēt īres tiesības un neuzstāj par iespēju deklarēties.

Deklarēties ir pārāk vienkārši

– Kā atrisināt samilzušās problēmas?

– Iekšlietu ministrija rosina līdz 2015. gadam Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ietvert jaunu normu – tiesības dzīvokļa īpašniekam aizliegt citām personām deklarēties viņa īpašumā. Tas būtu izdarāms minūtes laikā, ievietojot norādi internetā. Tikai baidos, ka pēc tam saradīsies daudz māju, kuru īpašnieki aizliegs cilvēkiem reģistrēties, un tas nebūs labi.

– Toties godīgie dzīvokļu īpašnieki būs pasargāti no krāpniekiem!

– Jautājumu iespējams atrisināt vienkāršāk un taisnīgāk. Rīga kopš 2003. gada ir aicinājusi ierakstīt likumā vienkāršu prasību: deklarējot dzīvesvietu, cilvēkam jāuzrāda dokuments, kas apliecina viņa tiesības lietot dzīvokli. Tas varētu būt īres līgums, derētu pat īpašnieka rakstiska atļauja. Bet valsts mums atsaka! Tas it kā radīšot lieku birokrātiju.

– Šobrīd dzīvokļu īpašnieki tērē mēnešiem laika, lai izrakstītu pārkāpējus. Vai tā nav birokrātija?

– Jums taisnība, deklarēt dzīvesvietu iespējams internetā pāris minūtēs, bet ieraksta anulēšana prasa laiku un nervus. Pašvaldību savienība ir aicinājusi Saeimas Pašvaldību lietu komiteju atvieglot deklarēšanās atcelšanu.

– Ko atbildēja Saeima?

– Lēmums netika pieņemts.

– Kādas vēl izmaiņas varētu gaidīt Dzīvesvietas deklarēšanas likumā?

– Tiek apspriesta ideja aizliegt dzīvesvietu deklarēt nedzīvojamās telpās, bet tas nav viennozīmīgi vērtējams risinājums. Iedomājieties: ierodas viesstrādnieki, dzīvo treilerī bez adreses, vienīgā vieta, kur viņi var deklarēties, lai saņemtu darba atļauju, ir viņus uzaicinājušā uzņēmuma birojs. Nākotnē par to jāpadomā.