Kā izvairīties no kavējuma naudas?

„Mums nav maznodrošinātas ģimenes statusa, tomēr ziemā ir ļoti grūti samaksāt rēķinus. Līdz aprīlim ir uzkrājies parāds – aptuveni 500 eiro kopā ar kavējuma naudu. Sakiet, lūdzu, vai pašvaldības namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks plāno šogad rīkot tādu pašu akciju kā pirms diviem gadiem? Tad ar pārvaldnieku varēja noslēgt mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu, un tādā gadījumā parādniekam pilnībā tika norakstīta kavējuma nauda”.

Kā nesen raidījumā „900 sekundes” LNT kanālā pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pilsētbūvnieks atkal ir paredzējuši jūnijā slēgt ar parādniekiem mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu.

Pagaidām vēl konkrēti nav zināms, ar kādiem nosacījumiem tiks slēgti līgumi, bet droši vien parādniekiem atkal piedāvās pilnībā vai daļēji dzēst kavējuma naudu. 2012. gadā šādā akcijā piedalījās 10 tūkstoši pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu klientu. Atkārtota akcija notika 2013. gada septembrī.

Lasīt tālāk...

Jūsu jautājumi, februāris 2014

Uz lasītāju jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko. Vēlaties uzdot jautājumu? Rakstiet mums uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Gaidām jautājumus, viedokļus un ierosinājumus! Atbildes būs nākamajā „Darīsim Kopā” numurā.

Vai iespējams mainīt atkritumu apmaksas kārtību?

„Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var mainīt atkritumu izvešanas apmaksas kārtību? Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 visu dzīvokļu īpašnieki par atkritumu izvešanu maksā vienādi, bet mēs vēlamies maksāt proporcionāli dzīvokļos deklarēto cilvēku skaitam”. Ināra Rubene

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 attiecas tikai uz tām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības īpašnieki nav pārņēmuši. Ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši, viņiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem mainīt maksas sadali par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Īpašnieks zem sitiena

Mēģiniet atcerēties, vai pēdējā laikā jums nav gadījies pārdot nekustamo īpašumu. Ja ir, tad tālāk lasiet ļoti uzmanīgi un pārbaudiet, vai neesat pieļāvuši kādu kļūdu. Citādi var iznākt kā rīdziniecei Sanijai N., kura negaidīti uzzināja, ka ir parādā prāvu summu valsts budžetam. Valsts ieņēmumu dienests vēlas no Sanijas iekasēt nodokli no ienākuma, kuru nabaga sieviete pat iztālēm nav redzējusi.

Kam vajadzīga šī Zemesgrāmata?

Tas, kas noticis ar Saniju, visdrīzāk jau var gadīties vienam no miljona, tomēr līdzīga nelaime kādā brīdī var piemeklēt jebkuru no mums – mani, jūs, mūsu tuviniekus, un tad visparastākais dzīvokļa pirkšanas – pārdošanas darījums pārvērtīsies par nervu bendēšanu daudzu gadu garumā.

Lasīt tālāk...

Jūsu jautājumi, janvāris 2014. gada

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. Vēlaties kaut ko jautāt? Rakstiet uz mūsu jauno adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.! Gaidām jautājumus, viedokļus un priekšlikumus

Vai nepazudīs par zemi samaksātā nauda?

„Mūsu māja atrodas uz trim zemesgabaliem, no kuriem viens pieder juridiskai personai (Ge Money bank). Uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks tā arī nav mūsu mājas iedzīvotāju vārdā noslēdzis šā zemesgabala nomas līgumu, kā tas pienākas pēc likuma. No namu pārvaldes skaidrojumiem noprotam, ka bankai pa elektronisko pastu ir nosūtīts piedāvājums, uz kuru atbilde nav saņemta.

Lasīt tālāk...

Reizēm kaimiņi ir bīstamāki par zagļiem

Izlikt cilvēku no mājokļa Latvijā iespējams tikai ar tiesas spriedumu, pat ja cilvēks telpu ieņēmis nelikumīgi, bet tai pašā laikā jebkurš kaimiņš var pavisam vienkārši sagrābt jūsu daļu pagrabā, izmest jūsu ievārījumus un marinējumus, izlidināt atkritumos jūsu velosipēdu un mierīgi paziņot: „Tagad šajā šķūnītī saimniekošu es!” Īpašnieka tiesības aizsargājošie likumi šādā situācijā darbojas vāji.

Natālija nav nekāda pinkšķe un asaras nelej, lai gan zaudēto mantu ir žēl. Bet vēl vairāk žēl ir nervu, kas tika gandēti konfliktā ar jauno kaimiņu. Kaimiņš – liels, spēcīgs vīrs – dzīvokli Ieriķu ielā Rīgā nopirka nesen. Un tūlīt arī nekaunīgi ieņēma Natālijas ierīkoto noliktavas vietu pagrabā.

Kad rudenī Natālija nokāpa pagrabā ar ievārījuma burkām, viņa ieraudzīja, ka viņas šķūnīša durvis ir pārkrāsotas un uz tām trekniem burtiem uzrakstīts jaunā kaimiņa vārds. Kur palikuši visi viņas dārgumi, to Natālija joprojām nezina.

Lasīt tālāk...

Vai mūsu mājas ir bīstamas?

Tirdzniecības centra sabrukšana Zolitūdē liek mums padomāt arī par mūsu dzīvojamā fonda drošību. Jaunbūvju iemītnieki, piemēram, sūdzas, ka pastāvīgi plīst caurules, krīt ārā logi utt. Vai tas būtu jāvērtē kā brīdinājums par iespējamu nopietnu avāriju vai mājas nesošo konstrukciju bojājumiem? Diemžēl jā. Ne vienam vien daudzstāvu namam ir slēpti vai skaidri saredzami defekti, apstiprina Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Iedzīvotāji... paši vainīgi?

– Vai rīdziniekiem būtu jābaidās, ka viņu mājas nav gana stabilas?

– Gribētu nomierināt, bet nevaru – ir jābaidās. Mēs zinām, ka Rīgā gan balkoni krīt, gan sienas mājām brūk. Ir pat gadījies, ka pirmā stāva iedzīvotāji iebrūk pagrabā.

Lasīt tālāk...