Tarifu lieta: "Rīgas Siltumam jākļūst godīgākam!"

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēde, kas notika 9. septembrī, kļuva par platformu saspringtai diskusijai par jaunajiem siltumenerģijas tarifiem no Rīgas Siltuma. Neskatoties uz centieniem "samazināt" sākotnējo piedāvājumu, Rīgas iedzīvotājiem jaunajā apkures sezonā par siltumu būs jāmaksā par 11,9% vairāk nekā pērn.

Apstiprinātais tarifs: pieaugums ir neizbēgams

Jaunais Rīgas Siltuma tarifs, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. oktobra, būs 83,01 eiro par megavatstundu (bez PVN). Tas ir ievērojami augstāks par spēkā esošo tarifu, kas apstiprināts 2024. gada rudenī un ir 74,17 eiro. Sākotnēji Rīgas Siltums piedāvāja vēl augstāku tarifu — 90,15 eiro, taču, pateicoties ekonomikas ministra Viktora Valaiņa personīgajai iejaukšanās un sarunām, tomēr izdevās panākt samazinājumu līdz pašreizējiem 83,01 eiro.

"Mazāks tarifa pieaugums saistīts galvenokārt ar iepērkamās siltumenerģijas cenu," skaidroja Rīgas Siltuma valdes locekle Vineta Kutkēviča.

Viņa norādīja, ka paša uzņēmuma pastāvīgās izmaksas, kas iestrādātas tarifā, jaunajā sezonā nav mainījušās ne par centu.

Bet pēc ilgām sarunām izdevās panākt izdevīgākus nosacījumus no valsts uzņēmuma Latvenergo, kas atrodas Ekonomikas ministrijas kontrolē.

Pēc ministra Valaiņa iejaukšanās Rīgas siltumtīkliem izdevās fiksēt 120 MW apjomu no Latvenergo uz četriem mēnešiem (no novembra līdz martam) par salīdzinoši zemu cenu – 60 eiro par megavatstundu. Savukārt neatkarīgiem ražotājiem tiek piedāvāta iespēja ražot līdz pat 50% no Rīgas Siltumam nepieciešamā siltuma apjoma par cenu 45,24 eiro.

Rīgas Siltums cer, ka tas "ļaus būtiski samazināt iepirkuma cenu".

"Cenu pieaugumu mums pārdod kā samazinājumu"

Diskusija ātri vien pārauga asā deputātu kritikā, īpaši attiecībā uz tarifu paaugstināšanu un pārvaldības jautājumiem.

Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko tieši paziņoja: "Es kā iedzīvotājs un kā deputāts, kas pārstāv iedzīvotājus, redzu tikai pieaugumu. Tāpēc jautājums: kurš bija tas radošais ģēnijs, kurš tarifa paaugstināšanu nosauca par samazinājumu?".

Viņš atgādināja, ka tarifs pieaugs no 74,17 eiro līdz 83,01 eiro.

Stepaņenko arī jautāja par administratīvo izdevumu iekļaušanu tarifā, piemēram, "ēdināšanas pakalpojumi, kafijas automātu noma, darbinieku apdrošināšana, jaunas Rīgas Siltuma mājaslapas izstrāde".

Viņš atsaucās uz Regulatora atbildi, kur šīs pozīcijas bija norādītas kā tarifa sastāvdaļa. Uz to Vineta Kutkēviča atbildēja, ka "vienīgais, kas ir iekļauts tarifā, ir medicīniskā apdrošināšana", savukārt pārējie minētie piemēri "netiek iekļauti tarifa aprēķinā". Sabiedrisko pakalpojumu regulatora izpilddirektors Jānis Miķelsons paskaidroja, ka Rīgas Siltums patiešām bija izslēdzis minētās "ekstras" no tarifa tā izskatīšanas periodā (tas ir, mēģinājums apmaksāt kafijas automātu nomu Rīgas Siltuma darbiniekiem uz rīdzinieku rēķina tomēr bija noticis).

Viņš arī apstiprināja, ka "Rīgas Siltuma pastāvīgās izmaksas nav mainījušās" salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Deputāts Stepaņenko izteica neuzticību: "Pēc šodienas sarunas man vairs nav ticības vārdiem. Es vēlētos redzēt rakstisku atbildi, ko parakstījis attiecīgais amatpersona, kura pēc tam var nest kādu atbildību."

Jebkurš remonts par jūsu naudu!

Arī deputāti pauda bažas par to, vai Rīgas Siltums pietiekami investē tīkla modernizācijā. Kalvis Kalniņš, tikko ieceltais jaunais Rīgas Siltuma valdes priekšsēdētājs, apliecināja, ka tīkli "viennozīmīgi ir gatavi drošai siltumapgādei". Tomēr viņš atzina, ka "mēs labprāt investētu vairāk, meklējam risinājumus".

Rīgas Siltuma pārstāve Vineta Kutkēviča atzīmēja, ka tarifs "vēsturiski veidojās ar vēlmi, lai tas būtu maksimāli zems, kas automātiski nozīmēja minimālu peļņas apjomu". Tas noveda pie tā, ka ne visas potenciālās izmaksas Rīgas siltumtīklu remontam un modernizācijai tika iekļautas šajā tarifā.

Komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija uzsvēra: "Rīgas Siltumam patiešām ir nopietni jāskatās ilgtermiņā, lai mūsu tīkli tiktu savlaicīgi remontēti."

Viss pareizi, bet tas taču novedīs pie jauna tarifu pieauguma, vai ne tā?

Meitas uzņēmumi un interešu konflikts

Jautājumi radās arī par Rīgas Siltuma meitas uzņēmumu — Rīgas Bioenerģija.

Deputāti norādīja uz "pārmērīgi augstām" cenām, par kurām Rīgas Siltums iepērk siltumu no sava "meitas uzņēmuma".

"Jau agrāk mēs runājām, ka nav īsti pieņemami, lai Rīgas iedzīvotāji maksātu par siltumu pēc šādas, savā ziņā, vertikālas shēmas," paziņoja Elīna Treija.

Rīgas Siltuma pārstāvji atbildēja, ka viņi konsultējas ar konkurences tiesību juristiem un gaida atbildi no Konkurences padomes, lai saprastu "mūsu iespējas noteikt tā sauktos cenu griestus".

Latvenergo un "atlikumsiltums"

Deputātiem radās jautājums, kāpēc valsts uzņēmumam Latvenergo, kas piegādā Rīgas Siltumam lielāko daļu nepieciešamās siltumenerģijas, neatdotu šo enerģiju vispār bez maksas? Jo tā būtībā ir blakusprodukts elektroenerģijas ražošanā.

Bet šeit Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns paskaidroja, ka "atlikumsiltums", ko Latvenergo ražo koģenerācijas procesā, "nekādā gadījumā nav bez maksas vai nulles". Izrādās, tā atņemšana samazina saražotās elektroenerģijas apjomu.

Pēc Šaicāna vārdiem, šāda siltuma izmaksas ir aptuveni 15-20 eiro par megavatstundu.

Vadības maiņa: "Proaktivitātes trūkums"

Atsevišķi deputāti izskatīja Rīgas Siltuma vadības maiņu, kas notika tarifu skandāla dēļ.

Kā tika ziņots, Rīgas Siltuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons tika atbrīvots no amata "proaktīvas rīcības trūkuma" dēļ tarifu sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. Proti, viņam pašam, bez sabiedrības sašutuma un ekonomikas ministra iejaukšanās, bija jāsaprot, ka plānotais 21,5% pieaugums ir par daudz. Tieši Pētersonam, pēc Rīgas Siltuma padomes domām, bija pirmajam jāsatraucas un jāpiedāvā varianti, kā nepacelt siltuma cenu tik radikāli.

Rīgas Siltuma padomes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks paskaidroja, ka Pētersona atlaišanas iemesls bija neapmierinoša mijiedarbība ar ieinteresētajām pusēm, tostarp akcionāriem un Regulatoru.

Deputāts Stepaņenko ironiski jautāja: "Kāpēc jūs atlaidāt vienu grēkāzi, valdes priekšsēdētāju, kāpēc jūs paši neaizgājāt pensijā? Kā Rīgas siltuma padomes vadītājs, jūs pats apstiprinājāt skandalozu tarifa paaugstinājumu par 21,5%, pirms šis tarifs nonāca Regulatorā!".

Un patiešām, pēc tarifa pārskatīšanas "ar kafijas automātiem" ministrs Valainis pirmkārt pieprasīja Rīgas Siltuma padomes atlaišanu un paša Belezjaka atlaišanu. Bet lieta tika nolaista līdz minimumam, atlaižot tikai Pētersonu.

Kas tālāk Rīgas iedzīvotājiem?

Neskatoties uz Rīgas Siltuma apliecinājumiem par risinājumu meklēšanu, deputāti izteica skepsi. Viņi aicināja uzņēmumu uz drosmīgāku vīziju un skaidru stratēģiju, iespējams, pārvēršot Rīgas Siltumu par tīri tranzīta uzņēmumu.

Bija arī priekšlikumi apsvērt atkritumu izmantošanas iespējas enerģijas ražošanai, kā tas tiek darīts Viļņā un Tallinā, kā arī Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtu siltuma izmantošana.

Jānis Miķelsons (Regulators) paziņoja, ka pašreizējā tarifu novērtēšanas metodika tiek atjaunota, un tās jaunā redakcija gaidāma līdz gada beigām.

Tāpat Rīgas Siltumam ir pienākums pārskatīt tarifus ik pēc četriem mēnešiem, ja faktiskās degvielas vai iepirktās siltumenerģijas cenas samazinās vairāk nekā par 1 eiro/MWh. Tomēr tas nenozīmē automātisku samazinājumu, ja izmaksas pieaug.

Deputāts Vladislavs Barteševičs ierosināja pārdēvēt uzņēmumu par "Latvenergo Siltums" vai "Ekonomikas ministrijas Siltums", uzsverot Rīgas tīklu atkarību no Ekonomikas ministrijas lēmumiem: "Sanāk, ka mēs Rīgas domē nekādi neietekmējam tarifu. Šī epopeja sākās jūnija beigās, jūlija sākumā; bija daudz runu par to, ko mēs darīsim ar tarifu, bet no Rīgas domes puses nekādas darbības nebija vispār. Un tā būs vienmēr, kamēr Rīgas siltums būs atkarīgs no Latvenergo un šī uzņēmuma noteiktajām cenām."

Šajā gadījumā rīdziniekiem par labu nāca tas, ka Latvenergo pieder valstij un to kontrolē tieši Ekonomikas ministrija. Tā kā nākamgad valstī notiks Saeimas vēlēšanas, ministrs Valainis uzskatīja par saprātīgu izmantot savu ietekmi un panākt rīdziniekiem izdevīgākas cenas Latvenergo saražotajai siltumenerģijai.

Bet vai tāds "numurs" izdosies nākotnē? Diez vai, jo Latvenergo ir viena no valsts budžeta "slaucamajām govīm", un tā galvenā funkcija ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, tostarp no siltuma pārdošanas Rīgai.

Neaizmirstiet par sociālo atbildību!

Noslēgumā deputāti aicināja Rīgas Siltuma vadību būt godīgai un caurskatāmai komunikācijā ar iedzīvotājiem.

"Sabiedrībai trūkst godīgas informācijas," paziņoja Vjačeslavs Stepaņenko, "piemēram, 1. jūlijā ekonomikas ministrs medijos teica, ka "Latvenergo tarifi palikuši iepriekšējā gada līmenī". Sanāk, ka ministrs vispār neredz pamatojumu apkures tarifa paaugstināšanai, bet tomēr tarifs pieaudzis par 11,9%. Diemžēl šis lēmums ir pieņemts. Un vienīgais, kas, manuprāt, šobrīd trūkst, ir godīgums. Kas jums traucēja Rīgas siltuma pārstāvjiem šodien atnākt, parādīt skaitļus: bija 77 eiro – būs 83 eiro par megavatu, un vienkārši mēģināt attaisnot šo pieaugumu? Bet nē, jūs atkal maldināt deputātus un sabiedrību, paziņojot, ka jums izdevies "samazināt tarifu". Nē, protams, galu galā, piedāvājot to palielināt par 22%, un pēc tam samazinot uz pusi, jūs parādījāt samazinājumu. Bet reāli apstiprinātais tarifs, kas pašlaik ir spēkā, tas tikai un vienīgi pieaugs. Un godīguma šajā rīcībā nav bijis un, diemžēl, nebūs. Sakarā ar to, cienījamā Rīgas siltuma valde, cienījamā padome, lūdzu, vienkārši padomājiet par to, lai būtu godīgi pret saviem patērētājiem-rīdziniekiem, un tad, iespējams, viņi sapratīs jūsu motivāciju. Ja jūs iekļāvāt jaunajā tarifā pareizās pozīcijas, tad viegli attaisnosiet savu rīcību klientu acīs, vienkārši runājiet ar viņiem godīgi! Tas ir mans vēlējums."

Elīna Treija rezumēja, ka uzņēmuma vissvarīgākais uzdevums joprojām ir panākt maksimāli lētu siltumapgādi.

Vai tas tiks sasniegts un kad — rādīs laiks, taču Rīgas iedzīvotāji turpinās uzmanīgi sekot notikumu attīstībai.