Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā nomainīt caurules, ietaupot mājas naudu?

Trīspusēja līguma noslēgšana nav viegls uzdevums, bet tas ir to vērts: jūs ietaupīsiet tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro

„Nesen saņēmām no namu pārvaldes 2016. gada remontdarbu tāmi un konstatējām, ka esam jau sakrājuši mājas iekšējo komunikāciju nomaiņai nepieciešamo naudu. Pēc tāmes redzams, ka pārvaldnieks vēlas nomainīt ūdens un kanalizācijas stāvvadus. Darbu izmaksas ir samērā lielas. Kaimiņi no kooperatīvās mājas stāsta, ka nomainījuši ūdensvadu gandrīz uz pusi lētāk. Kā viņiem tas izdevies?”

Iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas padomju laikā būvētajās mājās tiešām gaidīt gaida nomaiņu. Atteikties no šā darba iedzīvotājiem neizdosies, jo veco cauruļvadu kalpošanas laiks tuvojas beigām. Gudri rīkojas tie dzīvokļu īpašnieki, kas jau laikus sāk krāt naudu šim darbam. Ar pārvaldnieka atbalstu uzkrājuma veidošanu var paildzināt līdz trim gadiem.

Lasīt tālāk...

Sargieties no negodīgiem īrniekiem!

Kā izīrēt dzīvokli, lai pēc tam nebūtu sava rīcība jānožēlo?

Kā zināms, Rīgā joprojām ir grūti noīrēt labu mājokli par pieņemamu cenu. Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas varētu izīrēt savus kvadrātmetrus, baidās to darīt. Viņi ir saklausījušies runas par blēžiem, kas it kā noīrē dzīvokli, iemitinās tajā, mēnešiem izmanto komunālos pakalpojumus, bet pēc tam pazūd, neko nesamaksājuši. Ko darīt dzīvokļa īpašniekam, lai pasargātu sevi no tādiem „īrniekiem”?

Redakcijā pienāca lakoniska vēstule: „Izīrēju dzīvokli, īrniece jau sesto mēnesi nemaksā, bet izvākties arī nevēlas. Ko darīt?” Patiešām – ko? Mājokļa īpašnieks katru mēnesi peļņas vietā cieš zaudējumus, bet izlikt negodīgo īrnieci bez tiesas sprieduma nevar.

Lasīt tālāk...

Ūdens korekcija... mantojumā

Kāda mūsu lasītāja nonākusi drausmīgā situācijā: zaudējusi tuvu cilvēku, viņa ir spiesta norēķināties par viņa šķietamajiem komunālajiem parādiem

Jau labu laiku spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj pārvaldniekam rēķinu par mājas kopējiem ūdens zudumiem izrakstīt to dzīvokļu īpašniekiem, kuri laikus nav nodevuši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai paredzētajā termiņā nav verificējuši šos dzīvokļos uzstādītos mēraparātus. Diemžēl laiks rāda, ka šī likuma norma soda ne tikai ļaunprātīgus nemaksātājus, bet arī godprātīgus cilvēkus.

Šajā dienās saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kurai namu pārvalde izrakstījusi gandrīz 1000 eiro lielu papildu rēķinu par ūdeni. Kā nenonākt tamlīdzīgā situācijā?

Lasīt tālāk...

Troksnis kāpņu telpā. Ko darīt?

„Labdien! Esmu strādājoša sieviete ceturtajā grūtniecības mēnesī. Kad atbraucu mājās pēc darba, vēlos mieru un klusumu. Hormonālo svārstību dēļ jau tā ir grūti komunicēt ar cilvēkiem, gribas norobežoties, šķiet, ka citi man traucē. Problēma ir tāda, ka dzīvoju parastā dzīvoklī un maniem kaimiņiem ir bērni, un bērni visu vakaru līdz vēlai naktij skraida, bļauj, spiedz, kliedz trepju telpā.

Agrāk esmu runājusi ar šiem bērniem, taču nekas nav mainījies. Nezinu, ko iesākt. Vai man vajadzētu runāt ar viņu vecākiem? Diemžēl ar kaimiņiem nekādas draudzības man nav, tikai satiekoties sveicināmies. Baidos sabojāt attiecības ar šiem cilvēkiem, tāpēc ciešu klusu, tāpat kā to dara pārējie kaimiņi. Dubulto durvju, kas pasargātu no trokšņa, mums nav. Ja, varat, tad palīdziet ar padomu.”

Lasīt tālāk...

Ģimenes trīs paaudzes vienā dzīvoklī!

Kam ir tiesības uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja ģimenē ir pieaugums?

„Labdien! Vai varētu uzzināt, kādu atbalstu Rīgas pašvaldība sniedz jaunajām ģimenēm ar diviem bērniem, pamatojoties uz likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”? Vai pastāv kāds reģistrs, kur godīgi var stāties rindā, cerot uz sadzīves apstākļu uzlabošanu?

Mūsu situācija īsumā ir šāda: visi ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, izauguši Rīgā. Kopš 1989. gada dzīvojam municipālā dzīvoklī Rīgā. 46 kvadrātmetru platībā mājo triju paaudžu pārstāvji. Šī ir ģimenes vienīgā dzīvesvieta.  Parādu mums nav, īpašumu, ko pārdot, lai uzlabotu apstākļus, arī nav.  Nav arī cerību, ka esam Latvijai vajadzīgi, kaut gan maksājam visus nodokļus! 2011. gadā, kad meitai piedzima otrs bērns, Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atteicās viņu uzņemt rindā, dodot rakstisku ieteikumu parūpēties par sevi pašiem. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa deva atteikumu ar pamatojumu, ka „diemžēl jūsu ģimenē neaug bērns invalīds”, jo tādā gadījumā laikam gan atrastos attiecīgs reģistrs! Arī Administratīvajai rajona tiesai bija tas pats arguments atteikumam: ja ģimenē nav invalīda, neredzam problēmu, kāpēc triju paaudžu cilvēki nevar turpināt dzīvot divās istabiņās kā līdz šim.

Lasīt tālāk...

Un ja nu es zaudēju dzīvokli?

„Izlasīju jūsu avīzē, ka Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu un saskaņā ar to iedzīvotājiem piedāvās izpirkt privātīpašniekiem piederošo zemi zem mājām. Zemes gabala cena it kā līdzināšoties 118 procentiem tā kadastrālās vērtības, bet lēmums par izpirkšanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. Mani tas ļoti satrauc! Esmu vientuļš pensionārs, nekāda zeme man nav vajadzīga! Baidos, ka kaimiņi balsos par izpirkšanu, bet es nespēšu samaksāt un beigu beigās par parādu palikšu bez dzīvokļa. Ko man šajā sakarā var teikt Tieslietu ministrija?”

Atbild Tieslietu ministrijas speciālisti:

Lasīt tālāk...

Esmu pārdevis dzīvokli, bet vēlos iestāties rindā!

„Dzīvoju denacionalizētā mājā Stabu ielā 111, bet no tās mūs izlika ar tiesas spriedumu par parādiem. Aptuveni tajā pašā laikā 2012. gadā man nācās pārdot pašam piederošu dzīvoklīti Rīgā, lai samaksātu parādu bankai. Tagad esmu pliks kā baznīcas žurka un bez jumta virs galvas, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atsakās uzņemt mani rindā. Saka, ka nevajadzēja pārdot dzīvokli. Vai tas ir pareizi? Cik ilgi cilvēks, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu, nevar iestāties dzīvokļu rindā?”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!