Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Neraugoties uz iesniegumu, aprēķināja naudas sodu par ūdeni!

„Ik gadus brīdinu namu pārvaldi, ka uz laiku aizbraucu no Rīgas un nevarēšu nodot ūdens skaitītāju rādījumus, bet rēķinus vienmēr esmu samaksājusi. Taču nesen negaidīti saņēmu par ūdeni 100 eiro lielu rēķinu ar paskaidrojumu, ka tas ir sods par to, ka mēs trīs mēnešus neesam iesnieguši paziņojumus par ūdens patēriņu. Strīdi un skaidrošanās neko nedeva, es samaksāju rēķinu, bet... Februārī beigsies skaitītāju derīguma termiņš, tie būs jānomaina. Vai iespējams maksu par ūdeni pārrēķin;at atbilstoši faktiskajam patēriņam un vai būtu iespējams no namu pārvaldes saņemt atpakaļ pārmaksāto naudu? Cik likumīgi rīkojies namu pārvaldnieks, uzliekot man naudas sodu, lai gan laikus tiku brīdinājusi par prombūtni?”

Lasīt tālāk...

Esiet uzmanīgi, jūs var padarīt par parādnieku!

„Nesen saņēmu vēstuli no Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Tajā bija teikts, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84. panta pirmo daļu man kā privatizētā dzīvokļa īpašniekam piedāvā noslēgt vienošanos par attiecīgā zem mājas esošā zemesgabala saņemšanu īpašumā bez atlīdzības.

Saņēmis vēstuli, protams, nopriecājos un devos uz Privatizācijas komisiju noformēt dokumentus. Sāku tur noskaidrot, kas un kā, līdz atklājās, ka komisija 2008. gadā jau man nosūtījusi tamlīdzīgu uzaicinājumu. Diemžēl toreiz vēstuli par zemi nesaņēmu, bet atkārtotu vēstuļu līdz pat 2015. gada beigām nav bijis.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš sagrābis kopējo pieliekamo!

„Dzīvojam mājā Vēja ielā 3, un mūsu kāpņu kaimiņš sagrābis kopējo, trim dzīvokļiem paredzēto pieliekamo telpu. Viņš apgalvo, ka savulaik esot to nopircis, bet nekādus pierādījumus nesniedz. Tādi paši pieliekamie ir arī citos stāvos, un cilvēki tos lieto kopīgi. Kā mēs, triju dzīvokļu iemītnieki, varētu civilizēti vienoties par kopējās telpas izmantošanu?”

– Pirmkārt, ja cilvēks tiešām nopircis pieliekamo, tad viņam ir zemesgrāmatas izziņa. Ja viņš tādu dokumentu nevar uzrādīt, tad viņam jāatbrīvo kopīgā telpa. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu kopīgajām telpām jābūt brīvi pieejamām visiem dzīvokļu īpašniekiem, tās nedrīkst piekrāmēt un pielūžņot.

Lasīt tālāk...

Balkons cieta, cilvēki pagaidām ne!

„Spēcīgs vējš novembra beigās norāva manam balkonam masīvu konstrukcijas daļu. Skārda gabals nokrita zemē un tikai nejaušības dēļ nevienu nesavainoja. Namu pārvaldē man skaidro, ka balkons ir mans īpašums un viņiem tas nav jāremontē. Es tam nepiekrītu. Mājai ir vēl 20 balkonu, un tie jāremontē centralizēti, kamēr nav notikusi nelaime!”

Namu pārvaldē jūs ir dezinformējuši. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu balkoni un lodžijas ir visas mājas kopīpašums, un tie jāremontē nevis par katra konkrēta dzīvokļa īpašnieka naudu, bet gan izmantojot mājas kopējos uzkrājumus. Ja balkoni ir avārijas stāvoklī, namu pārvaldei tie jāremontē, negaidot, kad iedzīvotāji sakrās vajadzīgo summu. Tiesa, pēc tam pārvaldniekam ir tiesības jau nākamajā mēnesī izrakstīt dzīvokļu īpašniekiem papildu rēķinu un pieprasīt visu remonta izmaksu tūlītēju segšanu.

Lasīt tālāk...

Kam jātīra bēniņi?

„Labdien! Dzīvoju piektajā stāvā, un virs manis atrodas plaši bēniņi. Šajā koplietošanas telpā gadu desmitiem it krājušies dažādi krāmi. Baidos, ka reiz šie veco mēbeļu un citu nevajadzīgu mantu kalni var aizdegties. Lūdzu mājas vecāko sarīkot bēniņu tīrīšanu, bet vecākais atbildēja, ka nav viņa ziņā izrīkot namu pārvaldes darbiniekus. Sakiet, kā būtu iespējams noorganizēt bēniņu tīrīšanu?”

– Ieinteresētajiem mājas iedzīvotājiem jāuzraksta namu pārvaldei iesniegums ar lūgumu pārbaudīt bēniņu stāvokli un izvākt no tā grabažas. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem koplietošanas telpas aizliegts pielūžņot, telpām jābūt tīrām un tukšām.

Lasīt tālāk...

Kas kontrolē remontdarbus?

„Gribu pavaicāt, kas kontrolē būvniecības un remonta darbus, ko mūsu mājās veic pārvaldnieks? Mēs piedzīvojām dīvainu situāciju. Vispirms pārvaldnieks par mūsu naudu nomainīja mājai jumtu, bet pēc remonta izrādījās, ka no sešām ventilācijas lūkām uz jumta palikušas tikai divas. Skaidrs, ka strādnieki tādējādi vēlējās ietaupīt un paātrināt procesu, taču tad, kad mājas būvēja, veseli institūti rēķināja, kādam jābūt jumtam un cik ventilācijas lūkas mājai nepieciešamas. Tagad līdzsvars ir izjaukts, un neviens par to neatbild.

Taču jumts – tā jau ir pagātne. Tagad mūsu pārvaldnieks gatavojas mājā mainīt kanalizāciju. Pašreizējo kanalizācijas cauruļu diametrs ir 80 milimetru, bet namu pārvalde plāno mums ielikt 50 milimetru caurules. Uz visiem jautājumiem skan atbilde, ka tādas caurules paredzētas tāmē, tāpēc iebilst jau esot par vēlu. Vai mēs tiešām nevaram cīnīties pret klaju haltūru?”

Lasīt tālāk...

„Kāpēc mums jāmaksā par dedzināšanu?”

„Mūsu māju Kalnciema ielā piemeklēja nelaime – aizdegās jumts. Ugunsgrēka vaininieki ir zināmi, tie ir pusaudži no kaimiņu dzīvokļa, pie kuriem tajā vakarā bija sanākuši draugi. Namu pārvalde nolēma, ka steidzami jāuzliek jauns jumts, un pēc darbu izpildes izrakstīja mūsu mājai rēķinu 15 000 eiro apmērā. Tikai manam dzīvoklim vien aprēķināts 1300 eiro liels maksājums. Es, būdama pensionāre, nesaprotu, kur lai ņemu tādu naudu.

Bet faktiski jautājums ir cits: kāpēc mums vispār jāmaksā par viena konkrēta dzīvokļa iemītnieku sarīkota ugunsgrēka seku likvidēšanu? Šie cilvēki nekad nav strādājuši, par dzīvokli jau sen nemaksā, bet viņus nevar izlikt, jo viņiem ir nepilngadīgi bērni. Mēs dzīvojam kā uz pulvera mucas, jo nezinām, ko šie pusaudži aizdedzinās nākamajā reizē...”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!