Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā nekļūt par krāpniecību upuri

Latvijas Zvērinātu notāru padome pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu

Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, diemžēl ir nepilnīga un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecina arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad organizētai krāpnieku grupai izdevās izkrāpt mantotu īpašumu Rīgā, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju Zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija turpina darbu pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar NĪ, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās, kuras šogad noritēs 29. februārī un 1. martā, pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu, aktīvi informējot un izglītojot iedzīvotājus par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecību upuri.

Lasīt tālāk...

Kā var palīdzēt patērētāju tiesību aizsargātāji?

Viss par sūdzībām, ko PTAC saņem attiecībā uz māju apsaimniekošanu

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Namu pārvaldnieku ģildes ikgadējais seminārs. Bija sapulcējušies namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas speciālisti no visas Latvijas, lai pārrunātu svarīgākos jautājumus un 2016. gada plānus. Semināra pirmajā daļā klātesošos uzrunāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. Izrādās, ka iedzīvotāji nereti vēršas pie centra speciālistiem ar skabargainiem jautājumiem par māju apsaimniekošanu.

Pārvaldnieki nebaidās no sodiem

Arī mūsu avīzes lasītāji itin bieži vēršas redakcijā ar jautājumu, vai var par pārvaldnieku sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Izrādās, ka PTAC nepavisam neizskata jebkuru namu pārvaldes klienta sūdzību.

Lasīt tālāk...

Esiet uzmanīgi, jūs var padarīt par parādnieku!

„Nesen saņēmu vēstuli no Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Tajā bija teikts, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84. panta pirmo daļu man kā privatizētā dzīvokļa īpašniekam piedāvā noslēgt vienošanos par attiecīgā zem mājas esošā zemesgabala saņemšanu īpašumā bez atlīdzības.

Saņēmis vēstuli, protams, nopriecājos un devos uz Privatizācijas komisiju noformēt dokumentus. Sāku tur noskaidrot, kas un kā, līdz atklājās, ka komisija 2008. gadā jau man nosūtījusi tamlīdzīgu uzaicinājumu. Diemžēl toreiz vēstuli par zemi nesaņēmu, bet atkārtotu vēstuļu līdz pat 2015. gada beigām nav bijis.

Lasīt tālāk...

Remonts mājā: kas maksās?

„Mūsu dzīvojamajā mājā Rīgā pavisam ir 40 dzīvokļu, trešo daļu mājas platības aizņem veikali un ofisi. Viss šis nekustamais īpašums, izņemot divus dzīvokļus, ir privatizēts. Pagaidām māja saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā ir Rīgas domes īpašums, to apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. 2015. gada decembrī māja bija šādā stāvoklī:

Lasīt tālāk...

Balkons cieta, cilvēki pagaidām ne!

„Spēcīgs vējš novembra beigās norāva manam balkonam masīvu konstrukcijas daļu. Skārda gabals nokrita zemē un tikai nejaušības dēļ nevienu nesavainoja. Namu pārvaldē man skaidro, ka balkons ir mans īpašums un viņiem tas nav jāremontē. Es tam nepiekrītu. Mājai ir vēl 20 balkonu, un tie jāremontē centralizēti, kamēr nav notikusi nelaime!”

Namu pārvaldē jūs ir dezinformējuši. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu balkoni un lodžijas ir visas mājas kopīpašums, un tie jāremontē nevis par katra konkrēta dzīvokļa īpašnieka naudu, bet gan izmantojot mājas kopējos uzkrājumus. Ja balkoni ir avārijas stāvoklī, namu pārvaldei tie jāremontē, negaidot, kad iedzīvotāji sakrās vajadzīgo summu. Tiesa, pēc tam pārvaldniekam ir tiesības jau nākamajā mēnesī izrakstīt dzīvokļu īpašniekiem papildu rēķinu un pieprasīt visu remonta izmaksu tūlītēju segšanu.

Lasīt tālāk...

Neraugoties uz iesniegumu, aprēķināja naudas sodu par ūdeni!

„Ik gadus brīdinu namu pārvaldi, ka uz laiku aizbraucu no Rīgas un nevarēšu nodot ūdens skaitītāju rādījumus, bet rēķinus vienmēr esmu samaksājusi. Taču nesen negaidīti saņēmu par ūdeni 100 eiro lielu rēķinu ar paskaidrojumu, ka tas ir sods par to, ka mēs trīs mēnešus neesam iesnieguši paziņojumus par ūdens patēriņu. Strīdi un skaidrošanās neko nedeva, es samaksāju rēķinu, bet... Februārī beigsies skaitītāju derīguma termiņš, tie būs jānomaina. Vai iespējams maksu par ūdeni pārrēķin;at atbilstoši faktiskajam patēriņam un vai būtu iespējams no namu pārvaldes saņemt atpakaļ pārmaksāto naudu? Cik likumīgi rīkojies namu pārvaldnieks, uzliekot man naudas sodu, lai gan laikus tiku brīdinājusi par prombūtni?”

Lasīt tālāk...

Kas kontrolē remontdarbus?

„Gribu pavaicāt, kas kontrolē būvniecības un remonta darbus, ko mūsu mājās veic pārvaldnieks? Mēs piedzīvojām dīvainu situāciju. Vispirms pārvaldnieks par mūsu naudu nomainīja mājai jumtu, bet pēc remonta izrādījās, ka no sešām ventilācijas lūkām uz jumta palikušas tikai divas. Skaidrs, ka strādnieki tādējādi vēlējās ietaupīt un paātrināt procesu, taču tad, kad mājas būvēja, veseli institūti rēķināja, kādam jābūt jumtam un cik ventilācijas lūkas mājai nepieciešamas. Tagad līdzsvars ir izjaukts, un neviens par to neatbild.

Taču jumts – tā jau ir pagātne. Tagad mūsu pārvaldnieks gatavojas mājā mainīt kanalizāciju. Pašreizējo kanalizācijas cauruļu diametrs ir 80 milimetru, bet namu pārvalde plāno mums ielikt 50 milimetru caurules. Uz visiem jautājumiem skan atbilde, ka tādas caurules paredzētas tāmē, tāpēc iebilst jau esot par vēlu. Vai mēs tiešām nevaram cīnīties pret klaju haltūru?”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!