Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

“Apmaksājiet uzreiz visu parādu!”

“Es nopirku dzīvokli ar parādu un devos uz kooperatīvu vienoties par šī parāda pakāpenisku dzēšanu. Vēlējos pakāpeniski maksāt katru mēnesi, taču ar noteikumu, ka kooperatīvs apturēs soda naudas procentus. Kooperatīva priekšsēdētāja paziņoja, ka soda sankcijas turpinās augt, tāpēc man labāk uzreiz samaksāt visu parādu – 2000 eiro. Vai nav tāda likuma, kas liktu pārvaldniekam apturēt soda krāšanu ar noteikumu, ka es regulāri apmaksāšu parādu?”

Lasīt tālāk...

Pārrēķins par “neredzamo” īrnieku

“Man pieder dzīvoklis Rīgā, kurā daudzus gadus neviens nedzīvoja. Pēc kāda laika no citas valsts atgriezās meita, deklarējās šajā adresē un sāka maksāt komunālos rēķinus. Drīz viņa ievēroja, ka namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks sūta rēķinu par atkritumu izvešanu par DIVĀM deklarētām personām nevis VIENU.

Izrādās, ka 2014. gada decembrī Latvijā mainījās Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1013, kuri nosaka kārtību par atkritumu maksu. Ja līdz 2015. gada decembrim maksu dalīja vienādās daļās visiem dzīvokļa iemītniekiem, tad ar 2016. gada janvāri pārvaldnieks sāka rēķināt maksu pēc deklarēto personu skaita dzīvoklī. Jo vairāk deklarantu, jo dārgāk!

Lasīt tālāk...

Kā nekļūt par krāpniecību upuri

Latvijas Zvērinātu notāru padome pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu

Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, diemžēl ir nepilnīga un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecina arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad organizētai krāpnieku grupai izdevās izkrāpt mantotu īpašumu Rīgā, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju Zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija turpina darbu pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar NĪ, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās, kuras šogad noritēs 29. februārī un 1. martā, pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu, aktīvi informējot un izglītojot iedzīvotājus par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecību upuri.

Lasīt tālāk...

Ko darīt, ja kaimiņš smēķē?

“Labdien, mans jautājums ir par smēķēšanu mājas kāpņu telpā! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Ir kāds cilvēks, kas diezgan regulāri smēķē kāpņu telpā (zinu, no kura dzīvokļa ir šī persona), bet cigarešu dūmi nāk manā dzīvoklī. Esmu vairākas reizes gan aizrādījusi, gan lūgusi iet ārā smēķēt, bet tas neko nelīdz. Vai, izsaucot policiju, tai šis smēķētājs ir «jāpieķer» smēķēšanas brīdī vai arī es varu norādīt dzīvokli, kurā šī persona dzīvo?”

Atbild Rīgas pašvaldības policija:

Lasīt tālāk...

Kā var palīdzēt patērētāju tiesību aizsargātāji?

Viss par sūdzībām, ko PTAC saņem attiecībā uz māju apsaimniekošanu

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Namu pārvaldnieku ģildes ikgadējais seminārs. Bija sapulcējušies namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas speciālisti no visas Latvijas, lai pārrunātu svarīgākos jautājumus un 2016. gada plānus. Semināra pirmajā daļā klātesošos uzrunāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. Izrādās, ka iedzīvotāji nereti vēršas pie centra speciālistiem ar skabargainiem jautājumiem par māju apsaimniekošanu.

Pārvaldnieki nebaidās no sodiem

Arī mūsu avīzes lasītāji itin bieži vēršas redakcijā ar jautājumu, vai var par pārvaldnieku sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Izrādās, ka PTAC nepavisam neizskata jebkuru namu pārvaldes klienta sūdzību.

Lasīt tālāk...

Kā tikt pie jauna lifta?

Mehānismi ir nolietojušies, bet vēl bīstamāks ir cilvēka faktors!

SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) šobrīd apsaimnieko 32 daudzdzīvokļu mājas ar liftiem. Pavisam šajās mājās ir 68 lifti, un šobrīd tie visi prasa pastiprinātu uzmanību. Uz jautājumiem par liftu drošību atbild JNĪP remonta nodaļas vadītājs Viktors Ivanovs.

– Kas ir atbildīgs par liftu drošību?

– Dzīvokļu īpašniekiem svarīgi būtu saprast, ka par lifta apskati, tehnisko apkopi, kā arī atbilstošu un drošu lietošanu pēc likuma atbildīgs ir lifta valdītājs, tas ir, dzīvokļu īpašnieku kopība. Tas, protams, nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem ar savām rokām jāremontē lifti! Ministru kabineta noteikumi Nr. 195 „Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi” nosaka, ka lifta īpašnieka pienākums ir ar rakstisku rīkojumu norīkot atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kurš tad arī būs atbildīgs par lifta tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi. Šos pienākumus uz rakstiska līguma pamata var nodot komersantam, kas specializējies liftu tehniskajā apkopē un uzturēšanā.

Lasīt tālāk...

Remonts mājā: kas maksās?

„Mūsu dzīvojamajā mājā Rīgā pavisam ir 40 dzīvokļu, trešo daļu mājas platības aizņem veikali un ofisi. Viss šis nekustamais īpašums, izņemot divus dzīvokļus, ir privatizēts. Pagaidām māja saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā ir Rīgas domes īpašums, to apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. 2015. gada decembrī māja bija šādā stāvoklī:

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!