Ūdens korekcija... mantojumā

Kāda mūsu lasītāja nonākusi drausmīgā situācijā: zaudējusi tuvu cilvēku, viņa ir spiesta norēķināties par viņa šķietamajiem komunālajiem parādiem

Jau labu laiku spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj pārvaldniekam rēķinu par mājas kopējiem ūdens zudumiem izrakstīt to dzīvokļu īpašniekiem, kuri laikus nav nodevuši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai paredzētajā termiņā nav verificējuši šos dzīvokļos uzstādītos mēraparātus. Diemžēl laiks rāda, ka šī likuma norma soda ne tikai ļaunprātīgus nemaksātājus, bet arī godprātīgus cilvēkus.

Šajā dienās saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kurai namu pārvalde izrakstījusi gandrīz 1000 eiro lielu papildu rēķinu par ūdeni. Kā nenonākt tamlīdzīgā situācijā?

„Jau sen esmu jūsu avīzes lasītāja, tāpēc vēršos pie jums pēc padoma,” raksta Marija K. „Runa būs (jau kuru reizi) par ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu daudzdzīvokļu mājā.

Mans tēvs bija vienīgais īpašnieks dzīvoklim, ko apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Būdams ļoti organizēts cilvēks, viņš katru mēnesi akurāti nodeva skaitītāju rādījumus un noteiktajā laikā samaksāja visus rēķinus par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, vienmēr atbildīgi pildīja dzīvokļa īpašnieka pienākumus. Šā gada februārī tēvs nonāca slimnīcā ar insultu ļoti smagā formā, viņš bija paralizēts un aprīļa sākumā turpat slimnīcā nomira.

Tēvs dzīvoklī mājoja viens pats, tāpēc laikā, kad viņš atradās slimnīcā, skaitītāju rādījumi netika nodoti. Esmu deklarēta šajā dzīvoklī kopš bērnības (pieraksts kopš padomju laikiem, kas automātiski tiek uzskatīts par dzīvesvietas deklarēšanu), lai gan jau ilgus gadus kopā ar vīru un meitu dzīvoju viņu deklarētajā dzīvesvietā.

Tēvs dzīvoja savu dzīvi, un es tajā nejaucos, man pat nebija dzīvokļa atslēgas. Neizrakstījos no dzīvokļa vairāku iemeslu dēļ, galvenokārt jau tāpēc, ka tā bija droša un stabila adrese korespondences saņemšanai. Es bieži braucu komandējumos, tāpēc nevaru regulāri iztukšot savu pastkasti, bet tēvs to darīja katru dienu. Bez tam vecāki atšķirībā no vīra ir pastāvīga kategorija.

Kā jau minēju, mans darbs ir saistīts ar komandējumiem, tāpēc pēc tēva nāves mantojuma lietas varēju sākt kārtot tikai jūnijā. Vispirms zemesgrāmatu nodaļā saņēmu izziņu, ka dzīvoklis joprojām pieder tēvam (šajā sakarā bija šaubas, jo tēvs grasījās dzīvokli pārdot). Mazliet vēlāk, 29. jūnijā, pie notāra noformēju mantojuma pieteikumu, un no tās dienas sākās pretendentu pieteikšanās termiņš. Vēl kāds laiciņš pagāja, meklējot dzīvokļa atslēgas (tēva mantās slimnīcā to nebija).

Dzīvoklī iekļuvu tikai jūlijā, pastkastē atradu vairākus rēķinus un tūlīt tos samaksāju. SIA Rīgas namu pārvaldnieks rēķina starp tiem nebija. 16. jūlijā beidzot no RNP pienāca jūnija rēķins, un tajā līdztekus ikmēneša komunālajiem maksājumiem bija ierakstīta visas mājas ūdens patēriņa starpība par diviem mēnešiem – aptuveni 600 kubikmetru, pat ko bija jāmaksā 998,70 eiro (faktiski aptuveni 500 eiro mēnesī!).

Rūpīgi izstudējusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 1013, uz kuru pamata bija izrakstīts rēķins, jau nākamajā dienā devos uz uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks ar iesniegumu, kurā bija aprakstīti visi lietas apstākļi un izteikts lūgums veikt parāda pārrēķinu. Saņēmu atteikumu ar RNP nostājas skaidrojumu. Pēc tam vērsos Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar lūgumu izteikt viedokli par radušos situāciju, taču atbilde bija vēl kategoriskāka: par korekciju nāksies maksāt!

Vērā netika ņemti nekādi attaisnojoši apstākļi, kuru dēļ nelaimīgie skaitītāju rādījumi nebija nodoti piecus mēnešus. Speciālisti vienkārši citēja Ministru kabineta noteikumus, kas regulē korekcijas sadales kārtību, nepieļaujot nekādus „bet”. Netika ņemts vērā arī fakts, ka šajā konkrētajā gadījumā ūdens patēriņa starpība mājā ir tik liela, ka pārsniedz jebkādas saprāta robežas.

Mana sarakste ar RNP turpinājās, otrajā vēstulē pārvaldnieks skaidroja, ka cēlonis tik lielai ūdens patēriņa starpībai mājā ir kaimiņu negodīga vai ļaunprātīga rīcība, uzrādot nepareizus skaitītāju rādījumus vai citā veidā ietekmējot situāciju. Mani jautājumi par izmantotās pārrēķinu veikšanas kārtības atbilstību augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem un loģikai palika bez atbildes. Pēc elektroenerģijas patēriņa skaitītāja rādījumiem var pārliecināties, ka minētajā laika posmā dzīvoklis nav lietots, taču pārvaldnieku tas neinteresēja, viņš norādīja, ka mana rēķina likteni var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē. Tie paši īpašnieki, kuriem pats pārvaldnieks neuzticas un kuriem es esmu pilnīgi svešs cilvēks, kas nu aicinās viņa vietā samaksāt noteiktu summu.

Tas, kādu lēmumu varētu pieņemt kopsapulce, ir pilnīgi skaidrs, tāpat kā ir skaidrs, ka sasaukt tādu sapulci nebūtu nemaz tik viegli. Varu vienīgi piebilst, ka tāda ūdens patēriņa starpība šai mājai ir pastāvīgs lielums, jau ilgu laiku ūdens zudumi veido aptuveni 300 kubikmetru mēnesī. Ja mans tēvs mēnesī patērēja aptuveni divus kubikmetrus, viņam vēl bija jāpiemaksā par pieciem, lai segtu starpību. Vai tas nav absurds?

Burtiski pirms dažām dienām vērsos pēc konsultācijas Tiesībsarga birojā un saņēmu no speciālistiem atbildi, kas pēc gara un būtības atgādina visas iepriekšējās: Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 prasības, un šajā gadījumā viss ir darīts likumīgi. Izbrīnu rada tas, ka pat tiesībsargs necenšas izvērtēt, cik lielā mērā noteiktā kārtība atbilst cilvēktiesībām un galvenajiem likumdošanas aktiem, lai gan tam šķietami vajadzētu ietilpt valsts tiesībsarga pienākumos.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks man žēlīgi piedāvāja parāda maksājumu sadalīt uz vairākiem mēnešiem, taču runa ir par šokējošu summu, un es negrasos padoties un par saviem nelielajiem ienākumiem segt svešus tēriņus. Kā noprotu, vienīgā iespēja šajā situācijā ir vērsties tiesā, kas gan atkal nozīmē papildu izdevumus.”

Komentē jurists Aleksandrs Frīdenbergs:

– Lasītāja nonākusi neapskaužamā situācijā, bet spēkā esošie normatīvie akti diemžēl nevar viņai palīdzēt. Ja dzīvokļa īpašnieks trīs mēnešus nenodod pārvaldniekam ūdens skaitītāju rādījumus, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 ceturtajā mēnesī pārvaldniekam ir tiesības norakstīt viņam visas mājas tā dēvēto ūdens korekciju. Var iebilst, ka lasītāja līdz mantojumā stāšanās brīdim nav dzīvokļa īpašniece, tāpēc minētie noteikumi uz viņu neattiecas, taču saskaņā ar Civillikumu cilvēks, kas pretendē uz mantojumu, kopā ar īpašumu pārņem arī iepriekšējā īpašnieka parādus. Tātad sievietei nāksies atbildēt arī par dzīvokļa rēķiniem, kas pienākuši uz viņas nelaiķa tēva vārda.

Rodas absurda situācija: normatīvie akti soda cilvēku, kurš nevarēja nodot skaitītāju rādījumus vispirms slimības, bet pēc tam savas nāves dēļ. Beigu beigās par neesošu vainu jāmaksā cilvēkam, kurš nav izrādījis nekādu nolaidību! Diemžēl Ministru kabineta noteikumu neparedz izņēmumus pat tādās nestandarta situācijās. Pastāv liela varbūtība, ka tiesa pieņems formālu lēmumu, proti, ka jūsu lasītājas pienākums ir samaksāt parādu.