Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Vai drīkst paaugstināt īres maksu?

„Mūsu mājā Baldonē, Pasta ielā 20, paaugstina īres maksu pašvaldības dzīvokļu iemītniekiem. Vēlos zināt, vai SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir tiesības tā rīkoties, ja līgumā ierakstīta apsaimniekošanas cena – 0,45 lati jeb 0,64 eiro!” Gaļina

Jurists Jurijs Sokolovskis atbild uz lasītāju jautājumiem no redakcijas pasta.

– Savulaik Rīgas dome iegādājās mājas ārpus pilsētas, lai izmitinātu dzīvokļu rindā reģistrētos iedzīvotājus. Visi, kas tādās mājās saņēma pašvaldības dzīvokļus, ir īrnieki, nevis dzīvokļu īpašnieki, tāpēc viņiem jāmaksā par īri.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš sagrābis kopējo pagalmu!

„Mēs dzīvojam Vecrīgā. Viens no īpašniekiem (juridiska persona) ir uzbūvējis ar barjeru norobežotu maksas autostāvvietu uz zemes, kas pieder vēl trim īpašniekiem. Viņš to izdarījis bez saskaņošanas un bez būvvaldes atļaujas. Piedevām vēl šis uzņēmums zem savas stāvvietas „pabāzis” servitūta ceļu.

Pārkāpējiem tika nosūtīta prasība nekavējoties atbrīvot servitūta ceļu, bet viņiem likumi nav rakstīti. Mēs, īpašnieki, tagad nevaram savus transportlīdzekļus novietot paši uz savas zemes, par kuru maksājam nodokli, nevaram piebraukt savas mājas pagrabam. Toties uz mūsu zemes stāv svešas mašīnas! Ko darīt?” Violeta

Lasīt tālāk...

Pietiesāja mātes īres parādu...

„Labdien! Esmu ceturtā kursa students, dzīvoju Ogrē. Problēma ir tā, ka 2012. gada 5. novembrī mana māte noslēdza dzīvokļa īres līgumu ar pašvaldības aģentūru Mālkalne. Līgums tika slēgts ar manu māti un jaunāko brāli, par mani nekādu datu šajā dokumentā nav. Pašvaldības piešķirtajā istabā bija dzīvošanai visai nepiemēroti apstākļi, tāpēc mūsu ģimene tur nekad nedzīvoja, mēs īrējām citu dzīvokli. Es pat nezināju, kur atrodas mums piešķirtais dzīvoklis! Bet pēc gada saņēmu vēstuli no tiesu izpildītāja un uzzināju, ka saskaņā ar tiesas spriedumu no manis un mātes solidāri tiek piedzīts komunālo maksājumu parāds – 1825 eiro.

Tai laikā māte bija sākusi maksātnespējas procesu, no viņas nebija ko ņemt, tāpēc visa parāda summa tika pārlikta uz mani. Kā tā var izrīkoties ar studentu? Par ko man jāmaksā? Tagad man ir bloķēti konti, ar tādu parādu es nevaru sākt patstāvīgu dzīvi.” Sergejs

Lasīt tālāk...

Kā maksāt par kopējo siltumu?

„Mūsu mājā Jūrmalā, Mellužu prospektā 19, apkurināmas nedzīvojamās koplietošanas telpas aizņem ļoti lielu platību – vairāk nekā 38% no mājas kopējās platības. Mājai ir autonoma apkure – sava katlumāja, kas darbojas ar gāzi. Maksa par mājas (dzīvojamo un nedzīvojamo telpu) apkurei izlietoto gāzi tiek sadalīta dzīvokļiem proporcionāli to platībai. Tāpat tiek sadalīta maksa par koplietošanas vietu apgaismošanu, arī to aprēķina, vadoties pēc dzīvokļu platības.

Mājā ir daudz nelielu dzīvokļu, bet ir arī lieli – no 100 līdz 200 kvadrātmetriem un pat lielāki. Iznāk, ka lielo dzīvokļu īpašniekiem jāuzņemas galvenā materiālā atbildība par mājas nedzīvojamo telpu apkuri un apgaismošanu. Lielo dzīvokļu īpašniekus tāda kārtība neapmierina!

Lasīt tālāk...

„Apnicis barot slaistus! Ko darīt?”

Jurists Jurijs Sokolovskis atbild uz lasītāju jautājumiem. Kā allaž, kopā ar mūsu ekspertu veicam pilnu apli pa jūsu stāstīto: no komēdijas līdz traģēdijai un atpakaļ. Šodien – viss par nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām un daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes nomu.

Kā uzrakstīt testamentu par māju?

„Godājamā redakcija, lūdzu Sokolovska kungu atbildēt uz maniem jautājumiem. Māsa saka, ka gadījumā, ja cilvēks dzīvo viens savā privatizētajā dzīvoklī un nav sastādījis testamentu vai dāvinājuma līgumu, pēc viņa nāves dzīvoklis pāriet valsts īpašumā. Vai tā tiešām ir? Ja es pati rakstīšu testamentu par māju bez notāra palīdzības, cik daudz kaimiņu parakstu vajadzēs? Vai var novēlēt māju radiniekiem trijās daļās, tas ir, trim cilvēkiem? Kādi Ministru kabineta noteikumi regulē mantošanas kārtību?”

Lasīt tālāk...

Ar varu izlikt nevar!

„1972. gadā mūsu ģimenei piešķīra dzīvokli vecā mājā Nometņu ielā 19. Mums palicis padomju laika īres līgums. 1993. gadā māju atdeva agrākajiem īpašniekiem, bet 2005. gadā īpašnieki mainījās, un tad sākās mūsu nedienas.

Jaunā īpašniece Iveta A. uzreiz pieprasīja īres maksu 3,62 latu apmērā par kvadrātmetru un vērsās tiesā, pieprasot mūs izlikt no dzīvokļa. Viņa noslēdza ūdeni, un vairāk nekā divus gadus mēs dzīvojām bez ūdens. Tiesāšanās ilga piecus gadus, viņa zaudēja, un no 2010. gada dzīvojām mierīgi, maksājot 0,72 latus par kvadrātmetru.

Lasīt tālāk...

Parādnieks pārcēlies, kas notiks ar parādu?

„Vēlamies ar jūsu avīzes starpniecību uzzināt, kopš kura brīža mēs varam prasīt apsaimniekošanas maksu no dzīvokļa jaunā īpašnieka, kurš dzīvokli nopircis izsolē?

Īsumā par mūsu situāciju. Mūsu daudzdzīvokļu mājā ir četri īpašumi – trīs dzīvokļi un viena nedzīvojamā telpa.

2007. gadā īpašnieki kopsapulcē pieņēma lēmumu atteikties no namu pārvaldes pakalpojumiem, jo uzskatīja, ka tā nesaimnieciski tērē mūsu uzkrājumus. Īpašnieki nolēma nedibināt biedrību, bet ievēlēja pilnvaroto pārstāvi, kurš kārtoja visus ar apsaimniekošanu saistītos jautājumus. Mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā ir noteikta apsaimniekošanas maksa, kas līdz šim, īpašniekiem savstarpēji vienojoties, ir divas reizes mainīta (samazināta, jo trīs īpašumi ilgu laiku stāvēja tukši). Atsevišķs pārvaldīšanas līgums ar katru īpašnieku nav noslēgts. Pārvaldnieks visu šo laiku ir izrakstījis rēķinus un iekasējis noteiktu maksu par apsaimniekošanu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!