Saņemiet mantojumu!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Pirmdiena, 20 Jūlijs 2015 10:35
Kam un kā var novēlēt nekustamo īpašumu? Kā pareizi rīkoties, lai stātos dzīvokļa vai mājas mantojumā? Kādas konflikta situācijas iespējams laikus paredzēt, vēršoties pie notāra? Par to Latvijas radio programmā „Doma laukums” raidījumā „Jūsu tiesības” stāstīja zvērināta notāre Sandra Jakušenoka.
– Viens otrs uzņemas aizbildniecību par gados vecāku cilvēku cerībā mantot viņa dzīvokli. Kā šajā gadījumā pareizi rīkoties?
– Sāksim ar to, ka bērna vai pieaugušā oficiālajam aizbildnim nepieder aizbilstamā nekustamā īpašuma mantošanas tiesības. Taču jūsu jautājums visdrīzāk attiecas uz cilvēkiem, kuri vienkārši palīdz gados vecākiem kaimiņiem vai paziņām, oficiāli nebūdami viņu aizbildņi. Tādi cilvēki tiešām var mantot dzīvokli, šai nolūkā tikai dzīvokļa īstajam saimniekam jāuzraksta uz viņu vārda testaments.
„Ko darīt? Mūs izliek no dzīvokļa!”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 18 Jūnijs 2015 12:38
„Mans vīrs (56 gadi) un es esam invalīdi ar mazu pensiju. Kad vēl nebijām invalīdi un strādājām, paņēmām bankā 3000 latu lielu hipotekāro kredītu uz 10 gadiem un nodrošinājumam ieķīlājām savu vienīgo īpašumu – privatizētu vienistabas dzīvokli bez ērtībām koka mājā.
Pirms vīru piemeklēja infarkts, viņš vēl piepelnījās, taču reiz, iebraucot stāvvietā, pagriezienā nenovaldīja stūri un ietriecās svešā automobilī. Viņam piesprieda 800 latu sodu un atņēma tiesības uz četriem gadiem.
Vai drīkst paaugstināt īres maksu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 24 maijs 2015 12:45
„Mūsu mājā Baldonē, Pasta ielā 20, paaugstina īres maksu pašvaldības dzīvokļu iemītniekiem. Vēlos zināt, vai SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir tiesības tā rīkoties, ja līgumā ierakstīta apsaimniekošanas cena – 0,45 lati jeb 0,64 eiro!” Gaļina
– Savulaik Rīgas dome iegādājās mājas ārpus pilsētas, lai izmitinātu dzīvokļu rindā reģistrētos iedzīvotājus. Visi, kas tādās mājās saņēma pašvaldības dzīvokļus, ir īrnieki, nevis dzīvokļu īpašnieki, tāpēc viņiem jāmaksā par īri.
Atkal papildu rēķini par ūdeni!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 24 maijs 2015 13:54
„Gribu pažēloties par rēķinu, ko pirms mēneša saņēmu no namu pārvaldes. Pārvaldnieks pierakstījis man gandrīz 200 kubikmetru ūdens. Kad pajautāju, par ko man jāmaksā tik traka nauda, saņēmu atbildi: „Jūs aizmirsāt nodot dzīvokļa ūdens skaitītāju rādījumus, tas ir sods!” Bet es nebiju aizmirsusi nodot rādījumus, es gandrīz pusgadu dzīvoju Anglijā. Kāpēc gan pārvaldniekam būtu vajadzīgi mani nulles rādījumi? Lai atsūta komisiju un pārliecinās, ka sešos mēnešos neesmu iztērējusi nevienu kubikmetru ūdens. Uzskatu, ka esmu sodīta netaisnīgi!”
Komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
– Man bieži nācies cilvēkiem atgādināt, ka kārtību, kādā jānorēķinās par patērēto ūdeni, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013. Šis normatīvais akts tiešām paredz sodu, ja laikus nav nodoti dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumi vai skaitītāji nav verificēti. Tādā gadījumā vainīgajam dzīvokļa īpašniekam izraksta rēķinu par ūdens patēriņu atbilstoši pēdējo triju mēnešu vidējam rādījumam. Tāda kārtība saglabājas trīs mēnešus, ceturtajā mēnesī pārvaldnieks aizmāršīgajam dzīvokļa īpašniekam rēķinā ieraksta visas mājas ūdens patēriņa starpību. Esmu saņēmis vēstules no cilvēkiem, kas tādējādi saņēmuši papildu rēķinus par 200–300 un pat 900 eiro.
Kaimiņš sagrābis kopējo pagalmu!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 24 maijs 2015 12:43
„Mēs dzīvojam Vecrīgā. Viens no īpašniekiem (juridiska persona) ir uzbūvējis ar barjeru norobežotu maksas autostāvvietu uz zemes, kas pieder vēl trim īpašniekiem. Viņš to izdarījis bez saskaņošanas un bez būvvaldes atļaujas. Piedevām vēl šis uzņēmums zem savas stāvvietas „pabāzis” servitūta ceļu.
Pārkāpējiem tika nosūtīta prasība nekavējoties atbrīvot servitūta ceļu, bet viņiem likumi nav rakstīti. Mēs, īpašnieki, tagad nevaram savus transportlīdzekļus novietot paši uz savas zemes, par kuru maksājam nodokli, nevaram piebraukt savas mājas pagrabam. Toties uz mūsu zemes stāv svešas mašīnas! Ko darīt?” Violeta
Pilnvara: apstiprināt vai neapstiprināt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 24 maijs 2015 13:39
Iedzīvotāji, kas rosīgi labiekārto savas daudzdzīvokļu mājas, labi zina, ka visa vara mājā pieder īpašnieku kopībai. Ja vairāk nekā puse dzīvokļu saimnieku nobalsojusi par remontu, tas nekur nepaliks! Bet, ja vairākumam viss ir vienalga, tad jumts turpinās tecēt un ārdurvis sitīsies ciet ar lielu troksni. Tātad cilvēkiem jābūt vienotiem un jāizrāda iniciatīva. Taču izrādās, ka pat draudzīgiem kaimiņiem sarīkot balsošanu nav nemaz tik vienkārši.
„Normas ir neskaidras vai nedarbojas!”
Īpašnieku biedrības Vidzemes aleja 7 pārstāve Svetlana Ļisivņenko stāsta, kādas grūtības sagādā remonta ieceru apspriešana ar kaimiņiem:
Kā maksāt par kopējo siltumu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 24 maijs 2015 12:40
„Mūsu mājā Jūrmalā, Mellužu prospektā 19, apkurināmas nedzīvojamās koplietošanas telpas aizņem ļoti lielu platību – vairāk nekā 38% no mājas kopējās platības. Mājai ir autonoma apkure – sava katlumāja, kas darbojas ar gāzi. Maksa par mājas (dzīvojamo un nedzīvojamo telpu) apkurei izlietoto gāzi tiek sadalīta dzīvokļiem proporcionāli to platībai. Tāpat tiek sadalīta maksa par koplietošanas vietu apgaismošanu, arī to aprēķina, vadoties pēc dzīvokļu platības.
Mājā ir daudz nelielu dzīvokļu, bet ir arī lieli – no 100 līdz 200 kvadrātmetriem un pat lielāki. Iznāk, ka lielo dzīvokļu īpašniekiem jāuzņemas galvenā materiālā atbildība par mājas nedzīvojamo telpu apkuri un apgaismošanu. Lielo dzīvokļu īpašniekus tāda kārtība neapmierina!
