„Kāpēc mums jāmaksā par dedzināšanu?”

„Mūsu māju Kalnciema ielā piemeklēja nelaime – aizdegās jumts. Ugunsgrēka vaininieki ir zināmi, tie ir pusaudži no kaimiņu dzīvokļa, pie kuriem tajā vakarā bija sanākuši draugi. Namu pārvalde nolēma, ka steidzami jāuzliek jauns jumts, un pēc darbu izpildes izrakstīja mūsu mājai rēķinu 15 000 eiro apmērā. Tikai manam dzīvoklim vien aprēķināts 1300 eiro liels maksājums. Es, būdama pensionāre, nesaprotu, kur lai ņemu tādu naudu.

Bet faktiski jautājums ir cits: kāpēc mums vispār jāmaksā par viena konkrēta dzīvokļa iemītnieku sarīkota ugunsgrēka seku likvidēšanu? Šie cilvēki nekad nav strādājuši, par dzīvokli jau sen nemaksā, bet viņus nevar izlikt, jo viņiem ir nepilngadīgi bērni. Mēs dzīvojam kā uz pulvera mucas, jo nezinām, ko šie pusaudži aizdedzinās nākamajā reizē...”

– Tā kā jumts ir visas mājas kopīpašums, pārvaldniekam ir jānovērš avārija, un saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu avārija tiek novērsta par visu mājas dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Taču pēc tam, kad avārija ir novērsta un jauna jumta uzlikšanas izmaksas ir zināmas, pārvaldniekam, pildot dzīvokļu īpašnieku uzdevumu, vainīgais jāiesūdz tiesā, pieprasot atlīdzināt radušos zaudējumus pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču tas iespējams tikai gadījumā, ja dedzinātāju vaina ir fiksēta – ja ir policijas protokols.

Tālāk, ja dzīvoklis, kurā mitinās pārkāpumu izdarījušās personas, pieder pašvaldībai, zaudējumus īpašniekiem vajadzēs atlīdzināt Rīgas domei, bet, ja dzīvoklis ir privatizēts, prasība tiks vērsta pret vainīgo ģimeni. Ja tie ir bezdarbnieki, tad pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā viņu dzīvoklis tiks aprakstīts un pārdots izsolē. Tādējādi pārējie mājas iemītnieki dabūs atpakaļ savu naudu un tiks vaļā no bīstamiem kaimiņiem.