Kas kontrolē remontdarbus?

„Gribu pavaicāt, kas kontrolē būvniecības un remonta darbus, ko mūsu mājās veic pārvaldnieks? Mēs piedzīvojām dīvainu situāciju. Vispirms pārvaldnieks par mūsu naudu nomainīja mājai jumtu, bet pēc remonta izrādījās, ka no sešām ventilācijas lūkām uz jumta palikušas tikai divas. Skaidrs, ka strādnieki tādējādi vēlējās ietaupīt un paātrināt procesu, taču tad, kad mājas būvēja, veseli institūti rēķināja, kādam jābūt jumtam un cik ventilācijas lūkas mājai nepieciešamas. Tagad līdzsvars ir izjaukts, un neviens par to neatbild.

Taču jumts – tā jau ir pagātne. Tagad mūsu pārvaldnieks gatavojas mājā mainīt kanalizāciju. Pašreizējo kanalizācijas cauruļu diametrs ir 80 milimetru, bet namu pārvalde plāno mums ielikt 50 milimetru caurules. Uz visiem jautājumiem skan atbilde, ka tādas caurules paredzētas tāmē, tāpēc iebilst jau esot par vēlu. Vai mēs tiešām nevaram cīnīties pret klaju haltūru?”

– Vispirmām kārtām iedzīvotājiem derētu atcerēties, ka saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” īpašniekiem jau sen vajadzēja savā mājā nodibināt biedrību vai ievēlēt pilnvaroto personu un pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības. Tas nenozīmē, ka mājai vajadzētu atteikties no pašreizējā pārvaldnieka. Pārņemot māju, iedzīvotāji var izlemt māju pārvaldīt patstāvīgi vai nodot šīs tiesības pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumam. Bet tādā gadījumā viņiem būtu tiesības noslēgt ar pārvaldnieku detalizētu līgumu, paredzot tajā visu remontdarbu saskaņošanas kārtību. Pagaidām, kamēr dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši, pārvaldnieks patiešām daudzus lēmumus var pieņemt vienpersoniski.

Pie mums eksistē divi remonta veidi. Ja namu pārvalde ir nolēmusi vienkārši nomainīt jumtu, nemainot iepriekšējo konfigurāciju, to dēvē par vienkāršoto renovāciju. Lai veiktu šādu darbu, nav jāpasūta projekts, pietiek būvvaldē saņemt vienkāršotās renovācijas karti. Ja, mainot jumtu, paredzēts mainīt tā konfigurāciju (tajā skaitā samazināt ventilācijas lūku skaitu), tā jau ir rekonstrukcija. Lai veiktu rekonstrukciju, nepieciešams pasūtīt projektu un saskaņot to būvvaldē. Acīmredzot jūsu lasītāju gadījumā, it kā īstenojot vienkāršoto renovāciju, faktiski ir veikta nopietnāka rekonstrukcija. Taču tagad sūdzēties, manuprāt, ir par vēlu. Saņēmusi iedzīvotāju signālus, būvvalde patiešām var atrast pārkāpumus un likt pārvaldniekam jumtu pārtaisīt, bet jebkura pārveide tiek veikta par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Viņiem pašiem jāizlemj, vai ir vērts to visu uzsākt.

Kas attiecas uz kanalizāciju, tad te vēl ir iespējams un pat vajag ietekmēt pārvaldnieku! Pirmkārt, samazināt kanalizācijas cauruļu diametru kategoriski nedrīkst! Padomju laikos, kad būvēja lielāko daļu māju, maz bija veļas mazgājamo mašīnu, trauku mazgājamo vispār nebija, un 80 milimetru diametra kanalizācija bija plānota galvenokārt tikai ūdens notecei no izlietnes. Tagad, kad jebkurā mājoklī ir daudz dažādas tehnikas, cauruļu diametru vajadzētu nevis samazināt, bet gan palielināt! Ja mājā ieliks 50 milimetru diametra kanalizācijas caurules, tās drīz vien aizsērēs, un tas var novest pie avārijas.

Diemžēl tikmēr, kamēr māju nav pārņēmuši paši īpašnieki, pārvaldniekam tiešām ir rīcības brīvība. Varbūt, ieliekot mazāka diametra caurules, viņš vēlas ietaupīt naudu vai realizēt jau iepirktu preci. Šajā gadījumā iedzīvotājus var aizsargāt gan Dzīvokļa īpašuma likums, gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, taču, lai šie abi likumi sāktu darboties, dzīvokļu īpašniekiem jāpārņem mājas pārvaldīšanas tiesības. Patlaban ir labvēlīgs brīdis aktīvistiem, viņiem nebūs grūti pierunāt kaimiņus sanākt kopā un pieņemt lēmumu par mājas pārņemšanu, jo pretējā gadījumā mājā tiks veikts apšaubāms remonts un tūkstoši kopīgi uzkrāto eiro izrādīsies izmesti vējā.

Pārņēmuši māju, dzīvokļu īpašnieki varēs paši diktēt pārvaldniekam remonta nosacījumus un raudzīties, lai darbu kvalitāte atbilstu solītajai.