Mantojums pārvēršas traģēdijā!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 16 Septembris 2016 15:34
Kā rīkoties, ja pēc īpašnieka nāves dzīvokli jādala starp atraitni un bērniem no pirmās laulības?
Gaļina Griščenko pēc laulātā drauga Borisa nāves abu kopējā dzīvoklī vairs nejūtas kā mājās. Uz īpašumu pretendē vairāki mirušā mantinieki, turklāt ne bērni, bet mazbērni pieprasa, lai īpašums tiktu pārdots. “Taču dzīvokli mēs privatizējām arī par manu naudu! – šodien skumst Gaļina, – kā gan ir sanācis, ka vecumā man jāpaliek uz ielas?”
Neparedzami dzīves līkloči
Kad bērni ir pieauguši, cilvēki bieži izšķiras un nodibina jaunas ģimenes – apprecas otrreiz. Pēc tam viņi iegādājas īpašumu, taču aiz nezināšanas nenoformē dokumentus tā, lai atraitnis vai atraitne varētu mierīgi saglabāt dzīvokli vai māju, kā saka, “līdz savu dienu beigām šinī pasaulē”. Šāds liktenis ir arī piemeklējis Gaļinu Griščenko.
Kad ir jāievēro īpašnieku lēmums?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Otrdiena, 19 Jūlijs 2016 14:43
“Vai apsaimniekotājam jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ja iedzīvotāji nav pārņēmuši māju savā valdījumā?”
Kā sadalīt dzīvokli?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Sestdiena, 18 Jūnijs 2016 14:48
Stāstām, ko darīt, ja otrs mājokļa līdzīpašnieks nodara kaitējumu, izmitina pie jums alkoholiķus vai nemaksā rēķinus!
„Man ar vīru bija kopīgs privatizēts dzīvoklis, un pēc šķiršanās katram pieder puse īpašuma. Sākumā bijušais vīrs atteicās doties projām, bet pēc tam man radīja neizturamus dzīves apstākļus – sāka vest draugus un mīļākās, trokšņot, traucēt meitai gatavot stundas. Es lūdzu, lai bijušais vīrs pārdod man savu pusi no dzīvokļa, bet viņš, man kaitējot, sameklēja citu pircēju. Lai es nevarētu uzrādīt savas pirmās rokas tiesības uz pirkšanu, viņš noformēja darījumu kā dāvinājumu. Sakiet, vai tagad man jādzīvo vienā dzīvojamā platībā ar svešu cilvēku?”
Uz jautājumiem par kopīgu īpašumu atbild jurists Aleksandrs Kvedars:
Kad ūdens starpība ir... pozitīva
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Pirmdiena, 18 Jūlijs 2016 14:41
“Labdien! Jautājums par ūdens patēriņa starpību aprēķināšanu. Atbilstoši MK noteikumiem 1013, dzīvokļu īpašniekiem var tikt aprēķinātas ūdens patēriņa starpības, gadījumos, kad dzīvokļu īpašumos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju summa ir mazāka par dzīvojamās mājas ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu.
Bet pie noteiktiem apstākļiem šī ūdens starpība var būt arī pretēja, kad dzīvokļos individuālo ūdens skaitītāju rādījumu summa ir lielāka par mājas kopējā ūdensskaitītāja rādījumu, piemēram, gadījumos, kad kāds dzīvokļa īpašnieks nav ziņojis korekto ūdens skaitītāja rādījumu vai kādu laiku nav ziņojis to vispār, bet pēc kāda laika tomēr saņemas un noziņo skaitītāja rādījumu. Noziņotajā rādījumā ir arī patērētais ūdens, kurš iepriekšējos mēnešos ir bijis jau sadalīts starp «nelabajiem» dzīvokļu īpašniekiem, un līdz ar to veidojas pārmaksa par ūdeni.
Vai šādos gadījumos, kad konkrētā mēnesī individuālo dzīvokļu skaitītāju summa ir lielāka par mājas kopējā skaitītāja rādījumu, ir paredzēti kāda veida pārrēķini dzīvojamai mājai vai dzīvokļu īpašniekiem?
„Kaimiņi aizdedzināja māju apdrošināšanas dēļ!”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 17 Jūnijs 2016 14:31
Kā viens nelietis atņēma jumtu virs galvas desmitiem kārtīgu Rīgas iedzīvotāju
Vēlos pastāstīt savu stāstu, iespējams, tas šķitīs pamācošs! Es dzīvoju Rīgā, vecā koka mājā Pādaugavā. Pagājušajā ziemā mūsu koka māju aizdedzināja. Pēc tam labi ļaudis noskaidroja, ka ugunsgrēku sarīkoja otrā stāva iemītnieki, kuri pirms tam apdrošināja savu dzīvokli un nolēma saņemt naudu.
Atceros, ka uguns nakts vidū izplatījās pa stāvu, mēs ar kaimiņiem izskrējām uz ielas puspliki, paķēruši tikai dokumentus un naudu. Bet cilvēki, kuru dzīvoklī sākās ugunsgrēks, mierīgi izgāja, pilnībā apģērbti. Vai tas nepierāda, ka viņi ir vainīgi?
Kā palīdzēt kaķiem bez mājām?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 14 Jūlijs 2016 14:11
Kaķi jau sen ir kļuvuši ne tikai par Rīgas, bet par jebkura pagalma simbolu. Taču dažreiz tieši šie dzīvnieki ir par iemeslu nopietniem strīdiem starp kaimiņiem. Daži baro runčus, citi žēlojas par sliktu smaku un antisanitāriem apstākļiem. Ko iespējams darīt, lai cilvēki būtu saticīgi, bet kaķi – laimīgi?
Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas rūpes. Taču ir jāprot mazos mīluļus kārtīgi pieradināt. Pretējā gadījumā klaiņojošu bezpajumtnieku barošana var kļūt par strīdus ābolu starp kaimiņiem. Daudzi „dzīvnieku mīļi” pie kāpņu telpu durvīm rada antisanitārus apstākļus – met ēdienu ārā pa logiem, pie ieejas atstāj netīras bļodiņas. Ēdiena pārpalikumi nelāgi ož, kā arī pievilina citus sirojošus faunas pārstāvjus – vārnas, kaijas, ežus, pat žurkas. Piebarotie kaķi sāk vairoties, sāk „koncertus” zem logiem, iezīmēt teritoriju. Īsumā – dzīvnieki uzvedas kā dzīvnieki un ar to pamatīgi traucē apkārtējiem iedzīvotājiem. Lai no tā izbēgtu, pagalmu kaķu dzīvei jābūt organizētai.
Koks “lien” dzīvoklī – ko darīt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Svētdiena, 15 maijs 2016 19:20
Reizēm stādījumi pie mājas traucē iedzīvotājiem. Viss par to, kā izcirst vai apgriezt kokus un krūmus Rīgā!
Koki pie mūsu dzīvokļu logiem ir salapojuši, un izrādās, ka ne katrs iedzīvotājs ir priecīgs, ka pie mājas ir izpletusies kļava vai liels bērzs. Ko darīt, ja koks aizēno gaismu vai tā zari lien logā? Šādā situācijā ir nonākusi mūsu lasītāja Marija.
“Gatava pati ņemt rokās cirvi!”
Marija dzīvo kooperatīva mājā Ķengaragā. Viņa stāsta, ka vairākus gadus lūdz pārvaldniekam kaut ko darīt ar lielo koku zem loga, taču nevar sagaidīt reakciju.
