Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Atslēgs?

 

Šobrīd visa sabiedrības uzmanība ir piekalta iedzīvotāju parādiem par siltumu. Taču lielas bažas rada arī nesamaksātie rēķini par ūdeni! Piemēram, rīdzinieki palikuši parādā uzņēmumam Rīgas ūdens aptuveni četrus miljonus latu.

Līdz šim Rīgas ūdens nebija izvirzījis klientiem skaļus ultimātus, bet nu pacietībai pienācis gals: oktobra beigās uzņēmums paziņoja, ka nemaksātājiem atslēgs ūdeni.

Tāme 2011: ko nozīmē neparedzētie izdevumi?

Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku beidz izvērtēt apsaimniekošanas tāmes 2011. gadam. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem namu pārvaldēm vajadzēja līdz 15. oktobrim izsniegt iedzīvotājiem tāmes projektu, bet iedzīvotājiem mēneša laikā to saskaņot vai ieteikt apsaimniekošanas uzņēmumam savu variantu.

Pagājušajā gadā mēs kopā ar lasītājiem centāmies noskaidrot, ko nozīmē katra gada tāmes pozīcija. Kas ir mājas sanitārā un tehniskā kopšana? Ko nozīmē pārvaldnieka administratīvie izdevumi? Liekas, visu salikām pa plauktiņiem, lai cilvēkiem būtu vieglāk apspriest ar pārvaldnieku gaidāmo maksu par apsaimniekošanu.

Lasīt tālāk...

Katrai mājai – sava lieta

28. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”. Turpmāk visu dzīvojamo ēku dokumentiem jābūt sakārtotiem un pieejamiem iedzīvotājiem pēc pirmā pieprasījuma. No mājas grāmatas varēsim uzzināt daudz interesanta par sava daudzstāvu nama finansiālo stāvokli, veiktajiem remonta darbiem un namu pārvaldes turpmākajiem plāniem.

– Tas ir pirmais dokuments, kas patiesi raksturo māju, – par mājas lietu saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Jaunie Ministru kabineta noteikumi iedzīvotājiem ir izdevīgi, tie padarīs informāciju par mājokli visiem pieejamu un saprotamu.

– Vai tad agrāk mājas grāmata nebija obligāti jāaizpilda?

Lasīt tālāk...

Jūsu vēstules

Dzīvokļa rēķins

„Katru mēnesi saņemu dzīvokļa rēķinu un nevaru saprast, ko nozīmē jēdziens ekspluatācijas izdevumi. Vai varat man izskaidrot? Un kāpēc vienā rajonā blakus mājās tie ir atšķirīgi?” Lasmane 

Diemžēl bez informācijas par māju to nav iespējams izskaidrot. Ekspluatācijas izdevumi ir atkarīgi no mājas stāvokļa, tai piederīgās zemes platības un tehniskajiem parametriem. Precīzam ekspluatācijas izdevumu atšifrējumam jābūt pievienotam mājas apsaimniekošanas līgumam.

Lasīt tālāk...

Ilze Oša: «Nemaksātāji bija arī treknajos gados!»

Ekonomikas ministrija cenšas kliedēt bažas, kas radušās, sākoties apkures sezonai. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša komentē pētījumu un situāciju ar parādiem valstī.

– Parādu pieaugums Latvijā nav tik ievērojams, lai uzskatītu, ka apkures sezona ir apdraudēta, – viņa uzskata. – Mēs no visas sirds veicām situācijas izpēti, ielūkojāmies ikvienā pašvaldības teritorijā. Ieguvuši informāciju par 2006.–2010. gadu, centāmies saprast, kā krīze, bezdarbs un tarifu kāpums ietekmējis parādu daudzumu, un konstatējām, ka ļoti lielas problēmas ir tikai atsevišķās teritorijās un atsevišķās mājās. Piemēram, pašvaldībās, kur ir tikai divas trīs daudzstāvu mājas, bet 50–60% nemaksātāju. Taču tā ir atsevišķu iedzīvotāju, ne visas valsts nelaime. Tāpēc nevarējām piekrist Pašvaldību savienības viedoklim, ka Latvijā nepieciešams steidzami izstrādāt parādu krīzes programmu valsts līmenī.

Lasīt tālāk...

Apkure ieinteresējusi tiesībsargu

Tiesībsargs Romāns Apsītis novembra sākumā izskatīja apkurei nepieslēgto māju iedzīvotāju sūdzības. Tiesībsarga rezolūcijā teikts: apsaimniekotāji un piegādātāji, kas pieļauj šādu situāciju, pārkāpj godprātīgo lietotāju tiesības!

Mūsu mājās kaimiņos dzīvo visdažādākie ļaudis, vienu kārtīgi maksā par saņemtajiem pakalpojumiem, otri krāj parādus. Siltuma piegādātāji līdz šim ir apgalvojuši, ka rīkojas saskaņā ar kolektīvās atbildības principu: ja mājai ir iekrājies parāds, tā siltumu nesaņem. Taču Tiesībsargs uzskata, ka, masveidā nepieslēdzot apkuri, tiek pārkāptas to personu patērētāju tiesības, kuras ir veikušas maksājumus par siltumenerģijas pakalpojuma nodrošināšanu.

Lasīt tālāk...

Vai iespējama apkures katastrofa

Jaunā apkures sezona dzīvokļu īpašniekiem atnesusi jaunas raizes. Galvenais jautājums: vai mēs spēsim norēķināties par saņemto siltumu?

Ekonomikas ministrija visā Latvijā veikusi vērienīgu pētījumu par iedzīvotāju parādu par siltumenerģiju. Nomierinoša maz: lai gan aprēķini liecina, ka formāli mūsu parāds gada laikā pieaudzis tikai par 2–3%, patiesībā nesamaksāta palikusi aptuveni piektā daļa rēķinu. Vidējā parāda summa uz vienu centrālapkures lietotāju šobrīd ir 243 lati.

Situācija būtu vēl daudz bēdīgāka, ja pašvaldības pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nepiešķirtu mājokļa pabalstu. Tikai tā liela daļa cilvēku spēj norēķināties par siltumenerģiju. 2009. gadā pašvaldības Latvijas iedzīvotājiem pabalstos izmaksāja 12,4 miljonus latu, bet šā gada astoņos mēnešos jau 11,8 miljonus.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!