Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Lai nebūtu jāsēž tumsā

Daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā pienāk brīdis, kad nepieciešams veikt kopējo elektroietaišu remontu un atjaunošanu, jo to normatīvais kalpošanas laiks – 30 gadu – tuvojas beigām.

Kas ir mājas kopējās elektroietaises? Tās ir elektrības komunikācijas, kas nodrošina gaismu kāpņu telpās, pagrabos un bēniņos, darbina liftus. Ikvienā mājā ir simtiem metru elektrības vadu un desmitiem elektrosadales skapju, kas jāuzrauga mājas pārvaldniekam. Dzīvokļu īpašnieki zina, ka elektroietaises mājoklī ir jāuztur kārtībā, jo pretējā gadījumā var izcelties ugunsgrēks vai cilvēks var saņemt strāvas triecienu, un tad atkarībā no strāvas stipruma, iedarbības ilguma un citiem faktoriem var rasties nepatīkamas izjūtas, apdegumi, samaņas zudums, krampji vai pat iestāties nāve.

Lasīt tālāk...

Kas rakstīts jūsu rēķinā?

Kas ir klientu apkalpošanas nodaļa? Tā ir jebkuras namu pārvaldes sirds. JNĪP klientu nodaļa ir centrs, kur pieņem iesniegumus un izsniedz izziņas, noslēdz līgumus un sagatavo rēķinus. Bet nodaļas galvenais uzdevums ir informācijas sniegšana un aprēķinu veikšana.

Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Anžela Mizūne lieki nerunā, nodaļas darbu viņa raksturo dažos vārdos: „Mūsu uzdevums ir gādāt, lai klients būtu informēts, līdz ar to arī apmierināts”.

Lasīt tālāk...

Sezona atklāta: galvenais par siltumu

Apkure pieslēgta lielākajai daļai māju. Izskan šim laikam ierastās iedzīvotāju sūdzības: „Kaimiņa dzīvoklī ir silti, pie manis auksti. Kāpēc?”

Uz tālruņa zvaniem un vēstulēm atbild siltumapgādes speciālisti Anatolijs Jemeļjanovs (SMserviss) un Aleksandrs Skorobogats (Termoteks).

Vieni karsti, otri auksti

Lasītājs raksta: „Cienījamā avīze! Mūsu māju apsaimnieko privāts uzņēmums. Siltuma pieslēgšana noris neveiksmīgi. Vieni radiatori mūsu dzīvoklī ir karsti, otri auksti. Lai kā lūdzam apsaimniekotāju palīdzēt, situācija nemainās. Sakiet, lūdzu, kāds ir šīs nelaimes cēlonis un ko vajadzētu darīt?”

Lasīt tālāk...

Pret „gaismas zagļiem” var un vajag cīnīties!

Kopš paaugstināts elektroenerģijas tarifs, cilvēki sākuši uzmanīgāk vērot skaitītāju rādījumus. Ja gada laikā no 1. aprīļa līdz 31. martam ģimene patērē mazāk par 1200 kWh, maksa tiek aprēķināta pēc starta tarifa (8,25 santīmi par kWh). Par elektrību, kas patērēta virs šā daudzuma, jāmaksā dārgāk (10,74 santīmi par kWh). Taupīt elektrību kļuvis izdevīgi. Diemžēl atrodas negodīgi cilvēki, kas tā vietā nelikumīgi pieslēdzas svešai elektrībai. Kā ar viņiem cīnīties un ko darīt, ja jūs pret paša gribu esat kļuvis par gaismas zagli?

10 latu par kopējo elektrību

„Mēs šomēnes piedzīvojām īstu šoku,” raksta rīdzinieki, kāda Rūpniecības ielas nama iedzīvotāji. „Pārvaldnieks pavēstīja, ka katram mūsu nelielās mājas dzīvoklim par elektrību koplietošanas vajadzībām jāmaksā 10 latu, turklāt vēl ar uzviju! Bet mums nav ne lifta, ne nakts laternu pie ieejas durvīm. Spuldzītes kāpņu telpās aprīkotas ar laika releju. Skaidrojums var būt tikai viens: gaismu kāds zog, turklāt lielā daudzumā. Bet pārvaldnieks mūsu lūgumiem tikai atmet ar roku, sak’, skaidrojieties paši. Kas mums var palīdzēt?”

Lasīt tālāk...

Pārvaldniekiem liks cīnīties ar parādniekiem

Oktobra beigās Ekonomikas ministrija sniedza valdībai ziņojumu par iemesliem, kāpēc aug iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Ierēdņu atzinumos nekā jauna nav, vecmāmiņa pensionāre no jūsu blakus dzīvokļa varētu premjeram pastāstīt to pašu. Taču valsts vismaz publiski atzinusi parādu problēmu un nepieciešamību to risināt.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka parādi jāapkaro ar vairākiem paņēmieniem. Lai komunālie parādi arī turpmāk nekrātos tik biedējošā ātrumā, jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un vidējās un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, lai sekmētu esošo parādu piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Lasīt tālāk...

Maksa par atkritumu izvešanu – ko varam gaidīt?

Latvijā iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā piecas līdz desmit reizes mazāk nekā citur Eiropā, tomēr prasa pakalpojuma augstu kvalitāti. Kā mainās atkritumu apsaimniekošanas tirgus un ko varam gaidīt nākotnē, par to stāsta kompānijas Veolia vides serviss tirdzniecības direktors Mārtiņš Korotkevičs. 

– Šobrīd mēs vērojam interesantu ainu, – saka Mārtiņš. – Rīgā daudzdzīvokļu māju atkritumu izvešanu maksa pēdējo gadu laikā ir samazinājusies tik tālu, ka ir tuva pašizmaksai.

– Kāpēc?

– Rīgā ir ļoti liela konkurence. Tas neļauj paaugstināt cenu.

Lasīt tālāk...

Tiesībsargs pret Latvenergo

Tiesībsargs Juris Jansons, cilvēktiesību aizsardzības galvenais speciālists Latvijā, pieteicis karu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Pēc Valsts prezidenta lūguma viņš ierosināja pārbaudes lietu par Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, kas stājās spēkā šā gada pavasarī. Pēc pārbaudes tiesībsargs elektroenerģijas cenas paaugstinājumu atzina par nepamatotu.

1. aprīlī notika ļoti interesanta elektroenerģijas tarifa paaugstināšana. Uzņēmums Latvenergo ļauj iedzīvotājiem 1200 kilovatstundu gadā izmantot par veco cenu, bet par elektrību, kas izlietota virs šīs normas, jāmaksā pēc paaugstināta tarifa.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!