Lielais zemes juceklis

Šogad dramatiski pieaugusi maksa par privātās zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām. Jāmaksā ir – nevar taču mājai pielikt spārnus un likt aizlidot uz citu vietu. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir un paliek skaidri neatbildēti jautājumi: kam un cik mums jāmaksā par nomu un kā neļaut sevi apmānīt?

Divreiz maksāt par vienu gabalu?

Reiz uzslējās kāda māja Sarkandaugavā. Sākumā tās iemītnieki pat neprātoja, kam pieder zeme zem ēkas, bet vēlāk privatizēja dzīvokļus kopā ar visu zemes gabalu.

– Jaunais zemes īpašnieku statuss mūs pilnībā apmierināja, – stāsta Vadims Lipsbergs.

Pēc zemesgrāmatas datiem, Vadima Lipsberga dzīvesbiedrei mājā pieder dzīvoklis un zem mājas esošā zemes gabala 5/125 domājamās daļas. Kāpēc gan ģimene nevarētu dzīvot mierīgi šajā satraukumu pilnajā laikā? Diemžēl nevar. Pirms kādiem pieciem gadiem namu pārvalde sāka sūtīt Lipsbergiem rēķinus... par zemes nomu.

– Mēs esam pietiekami izglītoti cilvēki un saprotam – ja zeme zem mājas ir privatizēta, par nomu nav jāmaksā, – saka Vadims Lipsbergs. – Bet tā kā namu pārvalde iekasēja no mums niecīgus santīmus, nolēmām nestrīdēties un maksāt.

Vēlāk situācija samilza. Kopš šā gada atcelti „griesti” nomas maksas pieaugumam par zemi zem daudzdzīvokļu mājām. Agrāk zemes gabalu īpašnieki nomas maksu nevarēja paaugstināt vairāk kā par 25% gadā, jaunie noteikumi ļauj viņiem izrakstīt mājas iemītniekiem maksimālus rēķinus – līdz 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā (plus 1,5% no šīs vērtības nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai).

– Nomas maksa mūsu mājai palielinājās gandrīz desmitkārt, – stāsta Vadims.

Vai ieviesusies kļūda?

Neko darīt, ievērojami lielākus rēķinus par zemi šogad saņēmuši tūkstoši un tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Taču reizē ar pirmo kvīti Lipsbergu ģimenei tika izrakstīta otrā – par zemes nodokli. Atgādināsim, ka tiešā veidā pašvaldībai šo nodokli maksā tikai zemes gabalu īpašnieki. Protams, Vadima ģimene sāka domāt: kas mēs īsti esam – zem mājas esošās zemes nomnieki vai īpašnieki?

– Ja īpašnieki, tad mums jāmaksā tikai nekustamā īpašuma nodoklis, – prāto Vadims, – bet, ja nomnieki, tad tikai nomas maksa un nodokļa kompensācija.

Trīs rēķini reizē mudināja domāt, ka namu pārvalde pieļāvusi kļūdu. Vadims devās pie pārvaldnieka uz pieņemšanu un saņēma interesantu atbildi. Izrādās, daudzdzīvokļu māja Aptiekas ielā atrodas uz diviem zemes gabaliem – privātīpašniekam piederoša un privatizēta. Tāpēc iedzīvotājiem vienlaikus jāmaksā gan zemes gabala īpašniekam, gan pašvaldībai.

– Principā atbilde mani apmierināja, – saka Vadims, – tomēr palūdzu zemes plānu un izdarīju pārsteidzošu atklājumu.

Lipsbergs atklāja, ka mājas viena sekcija atrodas uz privātās zemes, bet otra uz privatizētās. Tas radīja jaunus jautājumus, piemēram, vai uz pašu zemes atrodošās mājas daļas iemītniekiem ir jāmaksā par privātīpašniekam piederošā zemes gabala nomu?

– Neredzu nepieciešamību maksāt par zemi, kurai nav tieša sakara ar manu dzīvokli, – saka Vadims. – Lūdzu, paskaidrojiet, vai apsaimniekošanas uzņēmumam ir tiesības prasīt nomas maksu no visiem mājas iedzīvotājiem, vai arī tā jāaprēķina tikai uz saimnieka zemes atrodošās mājas sekcijas iemītniekiem?

Jumts un zeme mums kopīgi

Vadima jautājumu pāradresējām Rīgas domes juristiem. Pašvaldībā mums paskaidroja, ka mājas nereti atrodas uz diviem un vairāk zemes gabaliem, no kuriem viens var būt iedzīvotāju privatizēts, bet pārējie privātīpašniekiem piederoši.

Kas un par ko tādā gadījumā maksā? Visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļi atrodas uz zemes gabala privātās vai privatizētās daļas, ir solidāri jāmaksā gan nomas maksa, gan nekustamā īpašuma nodoklis.

Skaidrības labad atgādināsim, kas ir mājas kopīpašums. Privatizējot dzīvokli, mēs iegūstam īpašumā pašu dzīvojamo platību un domājamās daļas no kopīpašuma – jumta, bēniņiem, kāpņu telpas, lifta, zemes un tā tālāk.

Jēdziens „domājamā daļa” nozīmē, ka mēs nevaram konkrēti parādīt, tieši kuri pagraba vai jumta kvadrātmetri pieder mūsu dzīvoklim. Mums vienlīdz pieder viss jumts un viss pagrabs, tāpēc par mājas jebkuras daļas remontu visi iedzīvotāji maksā vienlīdzīgi.

Kā piemēru varam minēt to pašu jumtu: ja tas kļuvis caurs virs viena dzīvokļa, par labošanu maksā visi mājas iemītnieki, arī no blakus sekcijām. 

No maksāšanas neizvairīties

Pēc tāda paša principa savulaik tika dalīta zeme zem mūsu mājām. Pieņemsim, ka viena sekcija atrodas uz privātās zemes, otra – uz dzīvokļu īpašnieku privatizēta zemes gabala. Tas nozīmē, ka katram dzīvokļa īpašniekam gan pieder privatizētās zemes domājamās daļas, gan jāmaksā nomas nauda par privāto zemi.

Daudzi uzskata: esmu privatizējis zemi zem sava dzīvokļa, par visu pārējo man nav nekādas darīšanas. Bet dzīvē notiek citādi: mums kopā ar citu dzīvokļu īpašniekiem nākas vienlīdzīgi atbildēt par visu zemi zem mājas.

Tas nozīmē, ka namu pārvalde rīkojas likumīgi, izrakstot Lipsbergu ģimenei rēķinu par daļu zemes zem mājas un reizē pieprasot maksāt nodokli par otru daļu, skaidro pašvaldībā. Tā kā aprēķini attiecas uz diviem dažādiem zemes gabaliem zem mājas, no maksāšanas neizvairīties.