Taupīt un nesalt

Uzņēmuma Rīgas siltums aprēķini un pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašnieki paši var „regulēt” siltuma rēķinus. Piemēram, pazeminot iekštelpu gaisa temperatūru tikai par vienu grādu, maksu par siltumu iespējams samazināt par aptuveni 6%.

Pastāv arī citas siltuma un iedzīvotāju naudas taupīšanas iespējas. Teiksim, ja dzīvokļu īpašnieki vai namu pārvalde nolemj daudzdzīvokļu ēkā karstā ūdens temperatūru naktī (no plkst. 24.00 līdz plkst. 6.00) pazemināt no +50^oC līdz +35^oC, siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinās vēl par apmēram 1%.

Ofisos un nedzīvojamās telpās pazeminot iekštelpu apkures temperatūru laikā, kad siltums tur nav nepieciešams, mēneša rēķinus iespējams samazināt pat par 20%.

Lasīt tālāk...

Nelien elektrosadales skapī!

Pēdējos piecus gadus JNĪP cita starpā veic māju kopējo elektrotīklu profilaktiskās apkopes un remontu. Namu pārvaldes elektroinženieris Viktors Ivanovs uzskata, ka tas palīdzējis izvairīties no daudzām nepatikšanām.

– Spriediet paši, – piedāvā Ivanovs. – Pēc Latvijas Būvnormatīva Nr. 401 dzīvojamās mājas elektroinstalācijas normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadu. Bet lielākā daļa mūsu māju ir būvētas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tas nozīmē, ka mājas elektroietaise ir morāli un fiziski nolietojusies un nepilda savas funkcijas pilnā apjomā, nemaz nerunājot par to, ka neatbilst iedzīvotāju pašreizējām enerģētiskajām prasībām. Izstrādātā tehniskā projektā katram dzīvoklim tiek paredzēta jauda ne vairāk kā 1,8 kilovatiem. Tas ir ļoti maz. Tikai viena moderna elektriskā tējkanna vien patērē divus kilovatus, elektriskā plīts – vēl trīs, četrus kilovatus.

Lasīt tālāk...

Vai tev ir silti, Jelgava?

JNĪP izvirzījusi mērķi – nosiltināt tās Jelgavas mājas, kuru iemītnieki jau šodien ir gatavi domāt par rītdienu.

Kur sakņojas JNĪP spēks mājokļu renovācijas jomā? Vispirms jau unikālajā pieredzē. Tiesa, pagaidām Jelgavā nav daudz nosiltinātu māju, toties tās visas renovētas pēc visaugstākajiem vācu standartiem, kas garantē ēkas augstu energoefektivitāti gan pēc pieciem, gan desmit gadiem.

– Sākām ar nelieliem darbiem, tādiem kā kāpņu telpu logu nomaiņu, māju gala sienu siltināšanu, – stāsta Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes būvinženieris Oļegs Kukuts. – Tagad ejam tālāk, veicam komplekso renovāciju. Organizējam visus darbus, kas nepieciešami, lai veiksmīgi realizētu māju siltināšanas programmu.

Lasīt tālāk...

Kurina, bet ir auksti

Situācija līdz sāpēm pazīstama: apkure it kā pieslēgta, bet līdz temperatūrai, kurā cilvēks var justies komfortabli, ak vai, cik tālu! Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīviem (būvnormatīvs LBN 211-08) gaisa temperatūra dzīvokļos aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zemāk par 18 grādiem. Sākot no 17 grādiem, var un vajag celt trauksmi.

Palīgā, salstam!

Purvciemā dzīvojošajai Maijai Baumanei, pēc visa spriežot, trauksmes zvana laiks jau klāt. Maksājot par siltumu 79 santīmus par kvadrātmetru, Maija, pēc viņas teiktā, komfortam vajadzīgo siltumu nesaņem un vēlamo rezultātu iegūst, tikai papildus ieslēdzot elektrosildītāju. Dabiski, ka tas sit pa kabatu. Turklāt mūsu lasītājas dzīvoklis ir nesen izremontēts, ielikti pakešu logi, tāpēc vainu par aukstumu novelt uz caurvēju nav pamata. Ko darīt?

Lasīt tālāk...

Remonts no remonta atšķiras

Savu māju gribas redzēt sakoptu un labiekārtotu. Lai tā būtu, tajā laiku pa laikam jāiegriežas remontstrādniekiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskā direktora Ulda Lazdiņa pakļautībā atrodas arī remontu daļa. Viņš stāsta, kā JNĪP plāno un veic tādus darbus.

Savs avārijas dienests

– Tagad iedzīvotājiem māca, ka remonta darbus savā mājā vajag plānot. Bet vai mums māca, kā to darīt?

– Māca arī to. Bet vispirms ir svarīgi saprast, ka remonts no remonta atšķiras. Mājā var veikt triju veidu darbus – profilaktiskos, plānotos un avārijas.

– Ar ko tie atšķiras?

Lasīt tālāk...

„Slapja lieta” Liepājā

Ak vai, visā mūsu ziemeļu zemītē jumti tek ar gadalaiku maiņas nenovēršamību. Diemžēl daži par māju ekspluatāciju atbildīgie dienesti šai lauciņā nenopūlas līdz spēku izsīkumam.

Iedzīvotāji, lai arī kašķējas ar pārvaldniekiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrību priekšsēdētājiem, dziļā nolemtībā liek pilošajās vietās spaiņus un gaida pavasari, siltumu. Viņi jau atmetuši cerību kādreiz sagaidīt atbildīgo amatpersonu palīdzību.

Priekšsēdētājam uz galvas nepil

Jā, piecstāvu „hruščovkas” augšējā stāvā dzīve nav salda. Jau tas vien, ka nav lifta! Un ja vēl vecais jumts nepasargā no ūdens, tad pilnā balsī vari sākt kaukt. Liepājniece Tatjana to visu pilnā mērā izbaudīja jau septembrī.

Lasīt tālāk...