Bez gaismas, siltuma un tualetes?

Augustā mājas tradicionāli saņem no pārvaldniekiem informāciju par lielajiem parādiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašniekiem iesaka samaksāt rēķinus un draud pretējā gadījumā atslēgt pakalpojumus. Kas no tā iznāk? Nemaksātāji nedaudz sasparojas un atdod 10–20% parāda, bet ar to nepietiek, un tad bailēs sāk trīcēt godīgie iedzīvotāji, jo arī viņi svešu grēku dēļ var palikt bez komunālajiem pakalpojumiem.

Baložos parādniekam atslēdz kanalizāciju

Nav brīnums, ka iedzīvotāji zvana pašvaldībai un avīzes redakcijai. Vieni jautā: „Ko darīt, lai ziemā nepaliktu bez siltuma?”, otri žēlojas: „Draudot atslēgt komunālos pakalpojumus, pārvaldnieks pieprasa, lai godprātīgie iedzīvotāji samaksā kaimiņu parādus!”

Lasīt tālāk...

Kontrolskaitītājs palīdzēja atrast „zagļi”

Redakcija saņēma interesantu vēstuli par ūdens korekcijas tematu. Kādas mājas iedzīvotāji no Baltās ielas Rīgā apgalvo, ka ūdens patēriņa skaitītāju starpība nepavisam nerodas ūdens noplūdes vai zādzības dēļ. Vainīgs var būt mājas kopējais ūdens skaitītājs – tas var apkrāpt tā, ka neviens pat nemanīs.

„Vēlos pastāstīt, kā mēs paši novērsām skaitītāju rādījumu starpību,” raksta Ludmila Djačuka. „Mūsu mājā ir tikai 12 dzīvokļi, iedzīvotāji lielākoties ir pensionāri, tātad ar pieticīgiem ienākumiem, toties ar vecmodīgu izpratni par tādiem jēdzieniem kā gods un sirdsapziņa, tāpēc par ūdens zādzību mūsu mājā nevarēja būt ne runas.

Lasīt tālāk...

Viens par visiem vai visi par vienu?

Mums cenšas iedvest pārliecību, ka esam daudzdzīvokļu māju saimnieki un par tām atbildīgi. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu un remontdarbiem – spēj tik vērt vaļā maku. Taču reizē ar pienākumiem pret namu pārvaldi mēs esam ieguvuši arī dažas tiesības, tostarp kontrolēt mājas finanses un piedalīties mājai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Bet kā īsti kļūt par mājas saimnieku?

Iegūt informāciju, panākt finanšu caurspīdīgumu un raisīt dialogu ar pārvaldnieku bieži vien nav nemaz tik viegli. Reizēm ir nepieciešams ievēlēt mājas vecāko vai dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kā noris dzīve tādās mājās? Ko maina kaimiņu apvienošanās? Par to sarunājamies ar apņēmīgiem cilvēkiem, kas savulaik nolēmuši savest kārtībā savas mājas un ir to izdarījuši.

Lasīt tālāk...

Tāds, lūk, ir mūsu Jānis!

„Jau sen vēlējos uzrakstīt par mūsu sētnieku, bet kaut kā nav sanācis! Beidzot tomēr esmu saņēmusies un rakstu jums. Dzīvoju Latgalē, Preiļos. Prese maz uzmanības pievērš mūsu skaistajam novadam, bet te ir tik daudz gudru, labu un strādīgu cilvēku.

Dzīvot Latgalē, maigi izsakoties, nav viegli, daudzi cilvēki šajā grūtajā laikā pat nedzīvo, bet tikai cenšas izdzīvot. Tomēr, par spīti visam, latgalieši ir un paliek labsirdīgi un atsaucīgi, bet galvenais – pacietīgi! Par vienu no šiem apbrīnojamajiem cilvēkiem vēlos pastāstīt visiem.

Lasīt tālāk...

Pirmās rokas tiesības uz zemi

„Namu pārvaldes filiāle pavēstīja, ka zemes gabals zem mūsu mājas ir pārdots un tagad iedzīvotājiem jāmaksā par nomu. Sakiet, vai namu pārvaldei ir tiesības pārdot zemi, nepasakot to dzīvokļu īpašniekiem?”

Šķiet, jautātājs nav kaut ko pareizi sapratis. Namu pārvaldei nav ne tiesību, ne iespēju pārdot zemi, kas atrodas zem jūsu mājas. Ja zeme piederēja pilsētai, savulaik tā tika nodota privatizācijai kopā ar dzīvokļiem. Ja tā ir privātīpašniekam piederoša, lēmumu to pārdot var pieņemt tikai pats zemes īpašnieks – fiziska vai juridiska persona.

Lasīt tālāk...

Ko mums sola ziema?

Latvijas pašvaldības ziņo, ka pagājušajā apkures sezonā iedzīvotāju parāds par siltumu ir dubultojies. Pēc datiem, kas saņemti no 70 pilsētu un novadu vadītājiem, iedzīvotāji par piegādāto siltumenerģiju nav samaksājuši 40 miljonus latu. Pieskaitīsim vēl dažus desmitus pašvaldību, kuras nepiedalījās aptaujā, un iegūsim parāda reālo summu – 50–60 miljonus latu.

Gaidāmajā apkures sezonā situācija kārtējo reizi kļūs sliktāka. No šā gada 1. jūlija ar valdības lēmumu ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei. Tikai tas vien par 4–6% sadārdzinās siltumenerģiju, kuras ieguvei izmanto gāzi.

Lasīt tālāk...