Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Vai viegli būt īrniekam?

„Uz sirds sakrājies daudz jautājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu, par pašvaldības attieksmi pret īrniekiem. Spriediet paši. Dzīvoju labiekārtotā vienistabas dzīvoklī Ķengaragā. Tā kā esmu vientuļa pensionāre, nolēmu dzīvokli neprivatizēt. Vai ir vērts skaidrot, ka starp privatizētiem un neprivatizētiem dzīvokļiem pastāv liela atšķirība? Manuprāt, tās ir divas pilnīgi dažādas lietošanas juridiskās un ekonomiskās formas.

Taču pilsēta un namu pārvalde gan pret dzīvokļu īrniekiem, gan īpašniekiem izturas absolūti vienādi. Vai tas ir taisnīgi? Pēc īrnieka nāves pilsēta dabūs dzīvokli atpakaļ, bet prasības pret īrnieku ir tādas, it kā viņam būtu tiesības mājokli atstāt mantojumā...

Tātad īrniekiem tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā dzīvokļu īpašniekiem. Šai sakarā man ir daži jautājumi.

Lasīt tālāk...

Nav pārbaudīts skaitītājs – maksā pēc pilnas programmas

Dzīvokļu īpašnieki bieži vien automātiski samaksā rēķinus, neiedziļinoties to saturā. Diemžēl tāda attieksme var radīt nopietnus zaudējumus, kā tas gadījās mūsu lasītājai Ņinai N.

Tas notika Rīgā, bet būs pamācoši arī visu citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, jo tamlīdzīgā situācijā var nonākt jebkurš.

Brīdinājums sīkiem burtiņiem

Pati Ņina N. neuzskata, ka būtu kaut kā īpaši nogrēkojusies namu pārvaldes priekšā. Sieviete gluži vienkārši nepaspēja laikus verificēt ūdens skaitītājus, kam iemesls ir visai bēdīgs: nesen no dzīves šķīrās Ņinas vīrs, kurš pirms tam bija uzņēmies visas komunālās rūpes.

Lasīt tālāk...

Sanitārā kopšana ar noslēpumu

Reti kurš rīdzinieks teiks, ka ar sētnieka darbu ir pilnībā apmierināts. Sūdzības mēdz būt visdažādākās, bet tām ir viegli atrast kopsaucēju: pastāv viedoklis, ka sētnieki Rīgā savus pienākumus nepilda tik cītīgi un labi, kā to vēlētos dzīvokļu īpašnieki. Bet nu mirkli padomāsim. Vai tiešām vienmēr pie visa vainīgi sētnieki, varbūt arī mēs paši reizēm pieļaujam kādu paviršību?

Iedzīvotāji samaksāja divreiz

Kā tas bieži mēdz gadīties, par ieganstu šai sarunai kļuva mūsu lasītāju sūdzība. Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raksta:

Lasīt tālāk...

Sētnieka cena: sarēķināsim, par ko maksājam!

Dzīvokļu īpašnieki cītīgi mācās skaitīt savu naudu. Nesen šāds eksperiments tika veikts mūsu mājā: kaimiņi ar zīmuli rokā sarēķināja, ka tikai par sētnieka pakalpojumiem vien katru mēnesi pārskaita namu pārvaldei aptuveni 500 latu. Rezultāts mājas iemītniekus patiesi satrauca. Visi vēlējās zināt, kur paliek tik prāva naudas summa?

Sētnieks jebkādu dalību šai lietā noliedza un apgalvoja, ka no namu pārvaldes saņem aptuveni 200 latu mēnesī. Šī ziņa mājas iemītniekos viesa vēl lielāku nemieru: 300 latu liktenis bija miglā tīts, sirdī iezagās pavisam nelabas aizdomas.

Taisa Štāle piekrita rubrikā „Mājas ekonomija” pastāstīt par likumīgo kārtību, kādā sētniekam tiek aprēķināta alga.

Lasīt tālāk...

Par tīru pilsētu

Cilvēks var iztikt bez karsta ūdens vai televizora, bet ne bez atkritumu izvešanas. No atkritumu savācēju darbības ir atkarīga vide, kurā mēs dzīvojam, mūsu komforts un pat veselība.

Ikvienu daudzdzīvokļu namu, kooperatīvu vai apsaimniekošanas uzņēmumu apkalpo kāda atkritumu izvešanas firma. Lielu pretenziju pret atkritumu savācējiem un izvedējiem rīdziniekiem nav, bet sīku jautājumu – atliku likām. Šos jautājumus uzdevām uzņēmuma Veolia vides serviss pārstāvim Mārtiņam Korotkevičam.

Lasīt tālāk...

Kas kait mūsu daudzstāvu namiem?

Esam nolēmuši jums pastāstīt par dažādām ar māju apsaimniekošanu saistītām profesijām. Šai jomā strādā daudz speciālistu, sākot no santehniķiem un beidzot ar vides inženieriem, bet pati universālākā profesija ir mājas meistars. Latvijā tas pagaidām vēl ir jaunums. Ar ko nodarbojas šie cilvēki? Stāsta mājas meistari Romāns Doroņins un Vadims Smirnovs.

Latvijā īsti mājas meistari pagaidām strādā tikai privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos, bet nav šaubu – pienāks laiks, kad tādu speciālistu lietderību pienācīgi novērtēs arī pašvaldības uzņēmumi.

Ja īsi, tad mājas meistars ir cilvēks, kurš pastāvīgi, dienu no dienas uzrauga mājas tehnisko stāvokli, veic profilakses un remonta darbus, palīdz iedzīvotājiem avārijas gadījumā. Viņš var gan ūdens krānu nomainīt, gan siltummezglu noregulēt, vienā personā apvienojot krietnu desmitu profesiju. Romāna Doroņina un Vadima Smirnova tehniskajā aprūpē ir pāris desmitu māju Rīgā un Salaspilī, un to iemītnieki noteikti savus meistarus pazīst pēc sejas.

Lasīt tālāk...

Sauksim pilsētu pie kārtības

Ziema Rīgai sagādājusi visādas nelaimes: pagalmi ir piegružoti, jumtus klāj bīstami sniega un ledus kalni. Kam pilsēta jāsaved kārtībā? Izstudējām Rīgas domes noteikumus un noskaidrojām, ka jumti un celiņi jātīra, koki un krūmi jāapgriež un par mūsu drošību jārūpējas namu apsaimniekotājiem.

„Nesen mūsu namu pārvalde nolēma novākt no jumta lāstekas. Tika izsaukta speciāla brigāde, strādnieki sāka darbu, bet teritorija iepriekš nebija norobežota, un lejā lidoja ledus gabali. Viens tāds gabals izsita manai mašīnai logu. Labi, ka firma izrādījās godprātīga un daļēji kompensēja man nodarīto kaitējumu. Vai tad apsaimniekotājam nav jānorobežo vieta, kur tiek veikti bīstami darbi?” Natālija

„Vai namu pārvaldei ir jānovāc sniegs no mājas jumta? Mēs saucām un saucām meistarus, līdz beidzot jumtu notīrīja kaimiņu puikas.” Mirdza Kalniņa no Kalnciema ielas

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!