Tāds, lūk, ir mūsu Jānis!

„Jau sen vēlējos uzrakstīt par mūsu sētnieku, bet kaut kā nav sanācis! Beidzot tomēr esmu saņēmusies un rakstu jums. Dzīvoju Latgalē, Preiļos. Prese maz uzmanības pievērš mūsu skaistajam novadam, bet te ir tik daudz gudru, labu un strādīgu cilvēku.

Dzīvot Latgalē, maigi izsakoties, nav viegli, daudzi cilvēki šajā grūtajā laikā pat nedzīvo, bet tikai cenšas izdzīvot. Tomēr, par spīti visam, latgalieši ir un paliek labsirdīgi un atsaucīgi, bet galvenais – pacietīgi! Par vienu no šiem apbrīnojamajiem cilvēkiem vēlos pastāstīt visiem.

Lasīt tālāk...

Mājai piederīgās zemes ķīlnieki

Aprīļa numurā jau runājām par daudzdzīvokļu mājām piekrītošo zemesgabalu nomu. Iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas uz privātās zemes, šogad krasi pieaugusi zemes nomas maksa. Kas notiek?

Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas ierēdņi notiekošo skaidro ar nomas maksas „griestu” atcelšanu. Agrāk zemesgabalu īpašniekiem bija tiesības nomas maksu paaugstināt ne vairāk kā par 25% gadā. Tagad šis ierobežojums atcelts un jebkuram zemes īpašniekam ir tiesības prasīt, lai mājas iedzīvotāji maksātu 6% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Piedevām vēl dzīvokļu īpašniekiem jākompensē zemes saimniekam nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

Lasīt tālāk...

Ko mums sola ziema?

Latvijas pašvaldības ziņo, ka pagājušajā apkures sezonā iedzīvotāju parāds par siltumu ir dubultojies. Pēc datiem, kas saņemti no 70 pilsētu un novadu vadītājiem, iedzīvotāji par piegādāto siltumenerģiju nav samaksājuši 40 miljonus latu. Pieskaitīsim vēl dažus desmitus pašvaldību, kuras nepiedalījās aptaujā, un iegūsim parāda reālo summu – 50–60 miljonus latu.

Gaidāmajā apkures sezonā situācija kārtējo reizi kļūs sliktāka. No šā gada 1. jūlija ar valdības lēmumu ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei. Tikai tas vien par 4–6% sadārdzinās siltumenerģiju, kuras ieguvei izmanto gāzi.

Lasīt tālāk...

Kas samaksās par mūsu dzīvokļiem?

Rīgā un visā Latvijā katastrofāli pieaug to cilvēku skaits, kuri nespēj samaksāt dzīvokļa rēķinus. Gada laikā trūcīgo ģimeņu skaits palielinājies par gandrīz 70000, bet par komunālajiem pakalpojumiem parādā palikušo mājsaimniecību skaits pieaudzis par 28 procentiem. Bet ne jau visi trūcīgie saņem viņiem likumīgi pienākošos pašvaldības palīdzību. Vispirmām kārtām tas notiek tāpēc, ka cilvēki nezina savas tiesības.

Reģionos saņēmēju mazāk, Rīga turas

Ikvienai finansiālās grūtībās nonākušai ģimenei ir pamats vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības. To iedzīvotāju skaits, kuri no savas pilsētas vai novada sociālā dienesta saņem garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, pagājušajā gadā pieauga par 40 200, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits – par 20000. Bet arī tas vairs nelīdz...

Lasīt tālāk...

Mājas naudai patīk, ja to skaita

Dzīvokļu īpašnieki, ziniet: jums ir tiesības no 1. aprīļa saņemt namu pārvaldes rakstisku pārskatu par iepriekšējā kalendārajā gadā izlietotajiem mājas līdzekļiem. Tas ir svarīgi, jo zinot, kā strādā pārvaldnieks, jūs varat kontrolēt naudas izlietojumu, piedalīties apsaimniekotāja darbu plānošanā un pieņemt pareizus lēmumus.

Pārskata laiks

Pagājušajā gadā mēs pastāvīgi stāstījām, kā jāizskatās mājas pamatdokumentiem – tāmei un pārskatam. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tāme iedzīvotājiem no pārvaldnieka jāsaņem un jāapstiprina katru gadu beigās. Savukārt pārskatu par iepriekšējo gadu viņi var saņemt pēc 1. aprīļa. Šai nolūkā dzīvokļa īpašniekam jāvēršas savas namu pārvaldes grāmatvedībā. Pārvaldnieka pienākumu sniegt pārskatu iedzīvotājiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 un Pārvaldīšanas likums.

Lasīt tālāk...

Mans dārgais ūdens

Rīgā sākuši meklēt risinājumu ūdens korekcijas jautājumam. Pašvaldība uzdevusi Mājokļu un vides departamenta darba grupai atrast paņēmienu, kā pilsētā likvidēt šo problēmu.

Kas rada atšķirības mērījumos?

Ūdens korekcijas problēma patiesi ir ļoti jutīga. Gandrīz katrā Rīgas mājā ik mēnesi rodas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un individuālo ūdens mērītāju rādījumu summu. Uzņēmumam Rīgas ūdens piederošais kopējais skaitītājs „apsūdz” iedzīvotājus, ka viņi patērē vairāk ūdens, nekā norāda kvītīs.

Lasīt tālāk...