Bez gaismas, siltuma un tualetes?

Augustā mājas tradicionāli saņem no pārvaldniekiem informāciju par lielajiem parādiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašniekiem iesaka samaksāt rēķinus un draud pretējā gadījumā atslēgt pakalpojumus. Kas no tā iznāk? Nemaksātāji nedaudz sasparojas un atdod 10–20% parāda, bet ar to nepietiek, un tad bailēs sāk trīcēt godīgie iedzīvotāji, jo arī viņi svešu grēku dēļ var palikt bez komunālajiem pakalpojumiem.

Baložos parādniekam atslēdz kanalizāciju

Nav brīnums, ka iedzīvotāji zvana pašvaldībai un avīzes redakcijai. Vieni jautā: „Ko darīt, lai ziemā nepaliktu bez siltuma?”, otri žēlojas: „Draudot atslēgt komunālos pakalpojumus, pārvaldnieks pieprasa, lai godprātīgie iedzīvotāji samaksā kaimiņu parādus!”

Īpašu satraukumu Latvijā izraisījusi nesena publikācija presē, kas vēsta, ka kādā dzīvoklī Ķekavas novada Baložos par parādiem atslēgta... kanalizācija. Cauruli noslēdzis pakalpojuma sniedzējs – SIA Baložu komunālā saimniecība.

Kanalizācija Latvijā ar likumu iekļauta pamatpakalpojumos, kurus nedrīkst atslēgt, bet komunālie uzņēmumi nonākuši tiktāl, ka soda parādniekus pēc saviem ieskatiem.

Tiesa, Baložu komunālās saimniecības pārstāvji žurnālistiem skaidroja, ka kanalizācijas atslēgšana parādnieka dzīvoklī pārējiem mājas iedzīvotājiem neērtības neradīs. Toties par kanalizācijas pieslēgšanu parādniekam nāksies uzņēmuma kasē iemaksāt 452 latus (papildus pamatparāda summai).

Šai gadījumā no komunālo pakalpojumu sniedzēja patvaļas ir cietis tikai viens dzīvoklis. Bet, ja piegādātājs sadomās atslēgt parādniekiem karsto ūdeni vai apkuri, tad cietīs visa māja, arī godprātīgie maksātāji. Kā aizsargāties? Starp citu, likums šai ziņā atstāj mums maz izredžu.

Ar renovāciju, bet bez ūdens

Nesen lielas nepatikšanas piedzīvoja māja Jelgavā, Māras ielā 1. Šajā daudzstāvu namā pilnā sparā noris renovācijas darbi, kas liecina par relatīvi labu mājas finansiālo stāvokli. Taču uzņēmums Jelgavas ūdens atslēdza visai ēkai gan karsto, gan auksto ūdeni, savu rīcību motivējot ar to, ka mājai par šo pakalpojumu ir 3000 latu liels parāds.

– Iedzīvotāji vairākas dienas bija spiesti iztikt bez ūdens, – sašutumu pauž apsaimniekotāja Latio namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, – līdz beidzot vairāku dzīvokļu parādu samaksāja pati namu pārvalde.

Gontarevs uzskata, ka Jelgavas ūdens nav rīkojies pareizi. Namu pārvalde uzņēmuma un iedzīvotāju attiecībās ir tikai starpnieks, tai uzņēmumam jāpārskaita tieši tik daudz naudas, cik tā saņēmusi par ūdeni no iedzīvotājiem.

– Bet pilsētas ūdensapgādes uzņēmums iedzina mūs stūrī – atslēdzot mājai auksto ūdeni, piespieda mūs samaksāt parādnieku vietā, – saka Gontarevs.

Ja namu pārvalde nebūtu rīkojusies tik augstsirdīgi, mājā Māras ielā 1 vēl šodien nebūtu ūdens. Pēc likuma uzņēmumam Jelgavas ūdens nebija tiesību pilnībā liegt iedzīvotājiem savu pakalpojumu, tāpēc nosūtīja viņiem cisternu. Bet jūs piekritīsit, ka stiept ūdeni spaiņos nav nekāda lielā bauda, īpaši tiem, kas ir godīgi maksājuši par pakalpojumu, un tādu cilvēku mājā ir lielum lielais vairākums (no 3000 latu parāda divas trešdaļas iekrājis viens dzīvoklis).

Uzņēmums noraida kompromisu

– Mēs piedāvājām parādu nokārtot pakāpeniski, jo esam nemaksātāju iesūdzējuši tiesā, – stāsta Gontarevs, – bet Jelgavas ūdens kategoriski noraidīja šādu kompromisa variantu. Uzņēmumā uzskata, ka par maksājumu savlaicīgu kārtošanu ir atbildīgs pārvaldnieks.

Aivars Gontarevs un citi namu pārvaldnieki tam kategoriski nepiekrīt, jo ūdens gala patērētāji ir iedzīvotāji, nevis mājas apsaimniekotājs. Ja parādu par ūdeni grib piedzīt no apsaimniekotāja, tam jādod tiesības ūdeni mājai pārdot pēc iekšējā tarifa. Tad namu pārvalde būtu gatava uzņemties atbildību par rēķinu pilnīgu samaksu:

– Katrā mājā tad būtu savs individuālais ūdens tarifs, jo godīgie iedzīvotāji segtu nemaksātāju parādus, – saka Gontarevs, – bet arī tas nav pieļaujami.

Bīstams stāvoklis

Jelgavas piemērs rāda, cik bīstams ir mūsu stāvoklis. Ja mājai iekrājies pamatīgs parāds par komunālajiem pakalpojumiem, piegādātāji uzskata, ka viņiem ir tiesības aizšaut ciet aizbīdni un atstāt iedzīvotājus bez siltuma un ūdens. Lielās namu pārvaldes, lai nezaudētu klientus, uz laiku izliek naudu no savas kabatas (cerībā pēc tam atgūt parādus no nemaksātājiem tiesas ceļā). Bet mazāki apsaimniekotāji? Bet pārvaldnieki, kas jau izsmēluši iekšējās rezerves?...

Šogad Latvijas iedzīvotāju parāds par siltumu pieaudzis līdz 40–50 miljoniem latu. Ja namu pārvaldes nespēs kompensēt šo summu komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet tie savukārt paziņos, ka nevēlas vairs gaidīt un atslēdz mājai pakalpojumus, daudzas mājas ziemu sagaidīs ne tikai bez apkures, bet arī bez ūdens un kanalizācijas.