Ilze Viņķele: „Nolīdzināšanas un parādu norakstīšanas nebūs!”

Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele pavēstīja, ka ministrija pievērsusies komunālo parādu problēmai. Ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kas sola palīdzēt visām cietušajām pusēm – godprātīgajiem iedzīvotājiem, namu pārvaldēm un pakalpojumu sniedzējiem.

– Mēs esam sapratuši, ka komunālo parādu problēmu nevar atrisināt viena institūcija, visai valstij ir jāizrāda lielāka iniciatīva, – publiski paziņoja Ilze Viņķele.

Kā strīdēties ar gudru sievieti? Valstij jau sen bija laiks painteresēties, kādi cēloņi ir iedzīvotāju milzīgajiem parādiem par apkuri. Žēl vienīgi, ka valsts to atcerējusies tikai tagad, Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā.

– Šoreiz mēs vēlamies sasniegt rezultātu, – saka Viņķele, – tāpēc darba grupā esam sapulcinājuši visus pieejamos ekspertus.

Grupa komunālo maksājumu parādu problēmu risināšanai tiešām sanākusi solīda, tajā iesaistīti speciālisti no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas, Komercbanku asociācijas, AS „Latvenergo”, AS „Latvijas gāze” un privātuzņēmuma Dalkia, kam pieder 2% AS „Rīgas siltums” akciju. Vienkopus sapulcējušies ar komunālo pakalpojumu sfēru saistīti praktiķi.

Grupas pirmā tikšanās aizritēja veiksmīgi – puses vienprātīgi atzina, ka pienācis laiks pieņemt konkrētus lēmumus, kas palīdzēs samazināt iedzīvotāju parādus. Puspasākumu laiks ja ne beidzies, tad vismaz pamatīgi apnicis.

– Visi speciālisti ir vienisprātis, ka komunālo parādu masveida norakstīšana nav lietderīga, jo tā tikai demoralizētu sabiedrību un vēl vairāk pasliktinātu maksāšanas disciplīnu, – saka Ilze Viņķele. – Tāpēc mūsu pirmā fundamentālā vienošanās skan šādi: nekādas nolīdzināšanas.

Iedzīvotājus tas nepārsteidz, viņi nekad nav cerējuši uz siltuma piegādātāju un valsts žēlsirdību. 

Otrs jaunums no Finanšu ministrijas darba grupas – parādu piedziņai jābūt ātrai un efektīvai.

– Mēs atradīsim skarbākas un vairāk individualizētas metodes darbā ar parādniekiem, – draud Finanšu ministrijas pārstāve, tūlīt arī rūgto malku padarot saldāku, sacīdama, ka cīņu var saasināt ar vienu nosacījumu, proti, ja pašvaldības darīs zināmu komunālajiem uzņēmumiem, kuri iedzīvotāji par dzīvokli nemaksā nabadzības dēļ, bet kuri gluži vienkārši kļuvuši par ļaunprātīgiem nemaksātājiem.

Valsts iecerējusi veidot komunālo parādnieku reģistru. Lai gan šāda „melnā saraksta” izveidei nepieciešami vērienīgi grozījumi likumos, ministrija negrasās lietu vilkt garumā. Jaunajā reģistrā ierakstītajiem problēmas radīs kredītu noformēšana utt.

– Mums ļoti rūpīgi jāapsver kritēriji parādnieku iekļaušanai šai sarakstā, – saka Ilze Viņķele. – Mēs vēl visu līdz galam neesam izlēmuši, bet skaidrs, ka nav pieļaujama tāda situācija, kad cilvēki gadiem nemaksā par dzīvokli. Sarkanajai lampiņai jāiedegas uzreiz! Kā tas notiek ar Latvenergo klientiem! Ja jūs divus mēnešus nebūsiet maksājis par elektrību, jums to atslēgs. Kāpēc mēs ļaujam cilvēkiem spēlēties ar citiem komunālajiem pakalpojumiem?

Skaidrs, ka atslēgt apkuri par maksājuma aizkavēšanu nav iespējams, jo kopā ar nemaksātāju sals visa māja. Bet šobrīd Finanšu ministrijā apsver jaunu variantu.

– Visus komunālos pakalpojumus iespējams apvienot vienā nosacītā paketē. Ja cilvēks nemaksā par apkuri, viņam var atslēgt elektrību. Tam vajadzīgi palieli grozījumi likumos, bet virziens, manuprāt, ir perspektīvs, – tā Ilze Viņķele.

Finanšu ministrijā arī uzskata, ka tiesvedība saistībā ar komunālo parādu piedziņu nedrīkst vilkties gadiem ilgi. Parāds siltuma piegādātājiem jāsamaksā līdz apkures sezonas sākumam.

Nesen kāds cilvēks atklāja Viņķeles kundzei interesantu situāciju: „Mūsu mājas pārvaldnieks daļu no iemītnieku parādiem dzēsa, izmantojot kopējos remonta uzkrājumus. Manuprāt, tas nav taisnīgi, tāpēc pārtraucu maksāt par dzīvokli. Ko jūs par to domājat?”

– Domāju, ka parādu dzēšana ar kopējiem uzkrājumiem ir amorāla, – sacīto komentēja parlamentārā sekretāre. – Diemžēl komunālajā jomā ir daudz līdzīgu gadījumu. Piemēram, uzņēmums Rīgas siltums jau divus gadus daļu no savas peļņas ziedo pabalstu izmaksai mazturīgajiem. Rodas jautājums, kā šajos grūtajos laikos uzņēmums gūst lielu peļņu? Bet arī tas nav galvenais. Rīgas siltuma piešķirto pabalstu saņem tikai to māju iemītnieki, kuras aprūpē pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Privātuzņēmumu pārvaldīto māju mazturīgie iedzīvotāji no šiem sarakstiem ir svītroti. Nav nekāda loģiska izskaidrojuma tam, kāpēc cilvēki tiek šķiroti pēc mājas pārvaldīšanas formas...

Šo jautājumu, tāpat kā daudzus citus, skatīs Finanšu ministrijas darba grupa. Ja vien pēc vēlēšanām tā nepārstās risināt parādu problēmu.