Aukstā Salaspils

Salaspils ir pirmā pilsēta Latvijā, kas kategoriski paziņojusi, ka tikmēr, kamēr par apkuri parādā palikušās mājas nebūs samaksājušas pakalpojuma sniedzējam, siltumu tās nesaņems. Līdzīgi draudi izskanēja arī pērn, taču noteiktajā dienā radiatori parādnieku dzīvokļos tomēr atdzīvojās. Bet tagad, apgalvo pilsētas varasvīri, uzņēmuma Salaspils siltums pacietībai pienācis gals.

„Karsto ūdeni parādniekiem nepieslēgsim...”

Parādu piedziņas kampaņa Salaspilī nekad nav pārtraukta (te ir mājas, kas par siltumu nav samaksājušas 20–35 tūkstošus latu, tāpēc pakalpojuma sniedzējam nav cerību atdusēties uz lauriem). Bet augustā cīņa pret nemaksātājiem tika pacelta jaunā līmenī. Tad pašvaldība publicēja pilsētas lielāko parādnieku pilnu sarakstu.

– Mēs cerējām, ka cilvēki attapsies, – saka uzņēmuma Salaspils siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita, – sāks savās mājās sasaukt kopsapulces un meklēt izeju no radušās situācijas. Bet reakcija uz publikāciju bija vāja.

Paši parādnieki to skaidro ar tautas ticību pašvaldības humānismam.

– Dzīvoju mājā Rīgas ielā 2, – pastāstīja Ludmila. – No avīzes uzzināju, ka mani kaimiņi par siltumu palikuši parādā 20 000 latu. Bet ko es viena varu darīt? Iedzīvotāju sašutums nesniedzas tālāk par spriedelēšanu uz soliņa pie namdurvīm. Mēs ticam, ka pilsēta mūs neatstās bez siltuma.

Bet šoreiz pilsēta ir noskaņota kategoriski. Līdz 24. septembrim Salaspilī turpināsies profilakses darbi, tāpēc visai pilsētai ir atslēgts karstais ūdens. Parādnieku mājām pakalpojumu atpakaļ nepieslēgs.

– Tas būs pirmais trauksmes zvans iedzīvotājiem, lai viņi sāktu rīkoties, – saka Bērziņa-Veita. – Laika līdz apkures sezonas sākumam vēl ir pietiekami, lai problēmu atrisinātu.

Nē, Salaspils siltums nepavisam neprasa, lai cilvēki uzreiz liktu galdā desmitiem tūkstošu latu, bet vajag taču būt vismaz kaut kādai pozitīvai dinamikai. Pagaidām tās nav. Dažas namu pārvaldes vēsta, ka pa vasaru parādi ne tikai nav samazinājušies, bet pat ir palielinājušies.

– Ja pilsēta pieņems politisku lēmumu pieslēgt parādnieku mājas, deputātiem vispirms nāksies atlaist mani no darba, – saka Salaspils siltuma pārstāve. – Es nevaru pieļaut, ka uzņēmums sāk sezonu ar tādiem parādiem un perspektīvām. Nemaksātāju dēļ mēs nevaram pazemināt tarifus, mums nākas ņemt kredītus modernizācijai, dažus darbus esam spiesti atlikt. Atcerieties, kā šā gada februārī Salaspilī plīsa maģistrālais siltumvads un visa pilsēta palika bez apkures! Lūk, kādas sekas var būt parādu ignorēšanai.

Pilsēta piedāvā dzīvokļa pabalstus

Ko domā pilsēta? Salaspils pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietniece Olga Pāvulīte atbalsta kolēģi no Salaspils siltuma.

– Parādi par 80 procentiem ir atkarīgi no cilvēku disciplīnas. Šā gada septiņos mēnešos dzīvokļa pabalstos izmaksājām 85 tūkstošus latu. To pieprasīt varēja ikviena ģimene, kam kopējais ienākums ir mazāks par 90 latiem uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka trūcīgākie saņēma palīdzību. Ar pārējiem pastāvīgi strādājam, piesaistām sociālo dienestu, atgādinām par maksājumiem. Bet kopējais parāds jau sasniedzis 430 tūkstošus latu. Laiks šai lietā kaut ko darīt.

– Bet cilvēki nāks uz domi un sarīkos revolūciju!

– Ja mēs šogad pieslēgsim apkuri mājām, kas palikušas parādā pa 20 tūkstošiem, nākampavasar parāds būs dubultojies. Kas tad dzēsīs šo summu? Pilsētai nav tādu rezervju. Tāpēc problēma jārisina jau šodien.

Mazie izgrozās labāk nekā lielie

Ļoti interesanta situācija vērojama Salaspilī: no 25 apsaimniekošanas uzņēmumiem bīstami lielus parādus iekrājuši tikai pieci.

– Trīs no tiem nenāk uz sarunām, ignorē brīdinājumus, – saka Ina Bērziņa- Veita, – tāpēc mūsu uzņēmums uzskata, ka iedzīvotājiem parādi veidojas pārvaldnieka nepietiekama profesionālisma dēļ.

Nesen pašvaldībā bija sarīkota tikšanās ar māju pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem. Salaspils siltuma un pašvaldības ierēdņi centās klātesošajiem ieskaidrot, ka viss ir viņu pašu ziņā. Ja mājā kādam iekrājies liels parāds, pārvaldnieka pienākums ir palīdzēt trūcīgam cilvēkam vērsties sociālajā dienestā, ja cilvēks gluži vienkārši nav bijis pietiekami godprātīgs – iesūdzēt viņu tiesā.

– Ļoti labi strādā mazās dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas pašas pārvalda savas mājas. Tur kopējie līdzekļi tiek kontrolēti, iedzīvotāji labi zina, cik kam samaksāts, kur nauda izlietota, – dažus klientus uzteic Salaspils siltuma valdes locekle.

Ir patīkami izņēmumi arī starp lielajiem apsaimniekotājiem, tie akurāti pārskaita naudu par siltumu. Ne santīma parādā nav, piemēram, Rīgas namu apsaimniekotājs un Salaspils celtnieks.

Šķiet, kas traucē dzīvokļu īpašniekiem sapulcēties un pārvēlēt pārvaldnieku, kurš vāji strādā ar parādniekiem un ir novedis māju līdz karstā ūdens atslēgšanas draudiem?

– Traucē vienaldzība, – parausta plecus Olga Pāvulīte. – Cilvēki uzskata, ka nav vērts sasaukt kopsapulces, viss viņu vietā jāizdara domei. Tā ir ļoti aplama nostāja, kas var novest māju līdz lielām problēmām. Bet gribu teikt dažus vārdus arī par apsaimniekotājiem, kas iekrājuši parādus. Cilvēki saka, ka bieži vien ar rēķinu nemaksāšanu protestējot pret to, ka pārvaldnieks nesniedz pārskatu, nerāda dokumentus, tāpēc viņi nevarot zināt, vai tas pret viņiem izturas godīgi. Domāju, ka namu pārvaldniekiem vajadzētu pieņemties prātā, rast kontaktu ar dzīvokļu saimniekiem un nodrošināt sava darba caurskatāmību. Tad cilvēki būs vairāk motivēti maksāt par komunālajiem pakalpojumiem.

Likums ļauj saldēt

Vai Salaspils siltumam ir tiesības ziemā atstāt cilvēkus bez siltuma?

– Ir, – stingri saka Ina Bērziņa-Veita. – Šādas tiesības mums paredz Ministru kabineta 2008. gada noteikumi Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”. Tur teikts, ka piegādātājam ir tiesības pārtraukt siltumenerģijas piegādi, ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus.

Bērziņa-Veita pati ir daudzu pilsētu uzņēmumus apvienojošās Siltumražotāju asociācijas dalībniece. Viņa saka, ka lielākie parādi par apkuri ir pilsētās, kur ik rudeni pieņemts politisks lēmums par spīti parādiem pieslēgt šo pakalpojumu. Bet pirms gaidāmās sezonas aizvien vairāk pašvaldību pauž viedokli, ka nu vairs nevarot atļauties tādu greznību, resursi izsmelti.

Daži gandrīz bankrotējuši!

Situāciju Salaspilī komentē Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

– Asociācijā pastāvīgi vēršas Salaspils iedzīvotāji. Viņi vēlas zināt, ko darīt. Mēs pārbaudījām pilsētas lielāko namu pārvalžu bilances un atklājām, ka dažiem uzņēmumiem ir dīvains pašu kapitāls. Tas ir tik niecīgs, ka nekādi neļauj namu pārvaldei strādāt atbilstoši likumam. Diviem uzņēmumiem šis kapitāls vispār ir negatīvs.

– Ko tas nozīmē?

– Tādai namu pārvaldei jāpasludina bankrots. Ja tas netiek darīts, iespējams, ka uzņēmums caurumu lāpīšanai izmanto no iedzīvotājiem par remontu un komunālajiem pakalpojumiem iekasēto naudu.

– Kam vēl pievērst uzmanību?

– Naudas summai uzņēmuma kontā. Tā ir finanšu rezerve, kas rāda, piemēram, vai namu pārvalde spēs laikus samaksāt mājas parādu, lai nodrošinātu tai apkures pieslēgšanu.

– Kas ir debitoru un kreditoru parādi?

– Pirmais rādītājs ļauj mums saprast, cik lieli ir iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu, otrais – cik lieli ir uzņēmuma parādi pakalpojumu sniedzējiem. Skaidrs, ka kreditoru parāds nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāks par debitoru parādu. Ja tā ir, tas nozīmē, ka uzņēmums vienkārši nozadzis klientu līdzekļus.

Kā rodas parādi?

– Salaspilī ir neizprotama situācija. Teiksim, vienas namu pārvaldes klientiem vispār nav parāda par siltumu, bet tādas pašas kaimiņmājas iedzīvotājiem tas sasniedz 30 tūkstošus latu. Kāpēc tā notiek?

– Nevajag vainot dzīvokļu īpašniekus! Daži pārvaldnieki Salaspilī panākuši rēķinu 98 procentu samaksu. Tātad izšķirīgais patiešām ir pareizs darbs ar parādniekiem. Gluži vienkārši nevajag šķirot cilvēkus. Viens apsaimniekotājs baidās iesūdzēt tiesā vietējo iedzīvotāju juristu, otrs – deputātu, trešais – žurnālistu.

Kritērijam jābūt nevis nemaksātāja amatam, bet gan parāda summai. Tiklīdz sasniegta galējā robeža, jāiesniedz prasība tiesā, jo otrā svaru kausā ir mājas godīgo iedzīvotāju intereses. Viņi ir maksājuši par apkuri, bet var palikt bez šā pakalpojuma.

– Kas notiks, ja Salaspilī tiešām nepieslēgs apkuri desmitiem māju?

– Labs jautājums. Nezinu. Teikšu tikai, ka pie bēdīgās situācijas vainīga mūsu valdība. Tieši tā pielaidusi pie namu pārvaldīšanas visus, kam bijusi tāda vēlēšanās. Blēdis, kas vāji pārvaldījis māju vai apzadzis iedzīvotājus, Latvijā ne ar ko neriskē. Eiropā tāds jau sen būtu ietupināts cietumā, bet pie mums viņš ne par ko neatbild.

– Kāds būtu jūsu padoms iedzīvotājiem?

– Atcerieties, ka mājas finanšu disciplīna lielā mērā ir atkarīga no jūsu pārvaldnieka profesionalitātes.