Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Jelgava: divu veidu siltināšanas pieredze

Jau otro gadu mūsu valsts piedāvā mājokļu īpašniekiem piedalīties renovācijas programmā. Nosacījumi ir izdevīgi: Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 50% apmērā no darbu vērtības, siltuma ekonomija – 20% un vairāk. Bet tā kā tas ir jauns pasākums, Latvijas iedzīvotāji īpaši nesteidz ne pēc naudas, ne ekonomijas, arī valsts struktūras vēl nav tikušas skaidrībā, kā labāk iesaistīt mājokļu īpašniekus Eiropas programmā.

Vairāk uzticēties pārvaldniekam!

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), kas kopš 2004. gada mājokļu siltināšanas jautājumos sadarbojas ar Vācijas valdību, aicina Latviju pavērot Eiropas valstu pieredzi. Eiropas Savienībā, īpaši jau Vācijā, kas labi iemanījusies veikt siltināšanu, papīru birokrātija samazināta līdz minimumam. Vācija labprāt sniedz finansiālu palīdzību pašmāju cilvēkiem un pat Latvijas iedzīvotājiem, bet reizē ļoti stingri kontrolē darbu kvalitāti. Ja pieteiktā ekonomija nav sasniegta, naudas nebūs!

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu īpašnieki palikuši parādā desmitiem miljonu

Augustā lielākajai daļai Latvijas namu pārvalžu ir nācies konstatēt ļoti nepatīkamu faktu: vasarā iedzīvotāji nav spējuši dzēst ziemā iekrātos komunālo maksājumu parādus. Ja kaut kur parāda summa tomēr ir samazināta, tad tikai pavisam nedaudz.

Rūgta patiesība par parādiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmā izšķīrās publiskot reālos komunālo parādu apmērus. LPS speciālisti veica aptauju astoņdesmit pilsētās un ciemos. Turienes pašvaldības darīja zināmu, ka uz 1. maiju parāds par siltumenerģiju jau pārsniedzis 19 miljonus latu, turklāt reālā summa ir vēl lielāka (daļēji siltumenerģijas iepirkumu subsidē namu pārvaldes, izmantojot tam pašu līdzekļus).

Lasīt tālāk...

Kājām augšā pa kāpnēm!

Latvijā briest nopietni sarežģījumi ar daudzstāvu namu liftiem. Sakarā ar krīzi daudzas namu pārvaldes ir tikpat kā pārtraukušas šo mehānismu pakāpeniskas renovācijas programmu. Speciālisti atzīst, ka tagad reti pasūta liftu plānveida remontu, lielākoties nākas apkalpot avārijas izsaukumus.

Atkal krīze

Pēc dzīvokļu privatizācijas mēs ieguvām savā īpašumā ne tikai dzīvojamās platības kvadrātmetrus, bet arī mājas jumta, pagraba un lifta domājamās daļas. Tas nozīmē tikai vienu: pašvaldība vairs neatbild par mūsu īpašuma stāvokli un visas rūpes par to gulstas uz pašu pleciem.

Lasīt tālāk...

Mūsu pagalmiem vajadzīgs remonts

Namu pārvaldes un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vasarā cenšas pielabot ceļu segumu pagalmos. Bet krīze dara savu: ja ceļš jālabo tikai par iedzīvotāju līdzekļiem, vienkāršāk ir darbus atlikt uz vēlāku laiku, jo māju remonta fondi visā Latvijā šobrīd ir pieticīgi un turpina samazināties, bet pagalma remonts ir samērā dārgs prieks. Tāpēc arī mūsu pagalmi stipri vien atgādina šķēršļu joslu. Ko darīt?

Iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldību: „Kad beidzot tiks aizlāpītas tās drausmīgās ceļu bedres?” Bet pilsēta klusē, jo, kā mums izdevās noskaidrot, likums neuzliek pašvaldībām par pienākumu ieguldīt naudu iekškvartālu ceļu seguma remontā.

Formāli kopš privatizācijas beigām par pagalmiem atbildam tikai mēs paši, dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Ne parādi dzen postā cilvēkus

Latvijas iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi sasnieguši draudīgus apmērus, pat vasara nepalīdz norēķināties ar namu pārvaldēm par ziemā saņemto dārgo siltumu. Cilvēki, kas pēdējiem spēkiem cenšas samaksāt rēķinus, pauž sašutumu: „Nevīžīgu kaimiņu dēļ māja nākamajā ziemā var palikt bez apkures!” Bet parādniekiem ir savs viedoklis. Viņi uzskata, ka norēķināties ar namu pārvaldēm neļauj soda procenti.

„Spriediet paši, saka Lidija, kas dzīvo Deglava ielā, pagājušajā gadā vairākus mēnešus biju bez darba un iekrāju ap 700 latu lielu parādu par dzīvokli, tagad cenšos to pakāpeniski samaksāt, bet namu pārvalde soda mani ar tādu kavējuma naudu, ka parāds nemaz nesarūk”.

Lasīt tālāk...

Viss tiek uzraudzīts!

Cik maz mēs zinām paši par savu māju! Katru mēnesi regulāri samaksājam namu pārvaldes atsūtītos rēķinus un pat nepainteresējamies, kā tiek izlietota mūsu nauda. Lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku lieti noderētu finansiālā analfabētisma likvidēšanas kurss. Savu tiesību un pienākumu zināšana palīdz mājokļu īpašniekiem, pirmkārt, taupīt, otrkārt, neiekļūt sprukās sarunā ar pārvaldnieku.

Mēs ar jums jau runājām par to, kāpēc tagad tik dārgi maksā sētnieka pakalpojumi un kā mājas sanitāro apkopi iespējams padarīt lētāku. Šodien – jauns temats. Aptuveni trešā daļa no apsaimniekošanas maksas, ko mēs godprātīgi samaksājam namu pārvaldes kasē, tiek novirzīta mājas tehniskajai apkopei. Ko tā nozīmē un kādi pakalpojumi dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsaņem par savu naudu? Stāsta mūsu pastāvīgā konsultante Taisa Štāle.

Lasīt tālāk...

Taupīt naudu un saudzēt dabu

Kompānija Veolia vides serviss atklājis lielu atkritumu šķirošanas laukumu. Tas ir sava veida eksperiments: uzņēmuma teritorijā Rīgā, Spilves ielā 8b novietoti daudzkrāsaini konteineri dažāda veida atkritumiem – plastmasai un stiklam, papīram un kartonam. Atkritumus eko laukumā pieņem bez maksas.

No papīra līdz vecām riepām

Man kā Pārdaugavas iedzīvotājai tā ir laba ziņa. Līdz šim nebija ne jausmas, kur likt mājās iekrājušos makulatūru un uz balkona sakrautās stikla burkas. Un kur tad vēl autoriepas?! Ar tām nu gan ir īsta nelaime! Pārdūrusi savas mašīnas riepu, beidzot sapratu, kāpēc tik daudzi autobraucēji saplīsušās riepas atstāj ceļmalā vai mežā (legāli riepu nekur nevarēju izmest, bet autoservisā par utilizāciju pieprasīja piecus latus).

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!