Nelien elektrosadales skapī!

Pēdējos piecus gadus JNĪP cita starpā veic māju kopējo elektrotīklu profilaktiskās apkopes un remontu. Namu pārvaldes elektroinženieris Viktors Ivanovs uzskata, ka tas palīdzējis izvairīties no daudzām nepatikšanām.

– Spriediet paši, – piedāvā Ivanovs. – Pēc Latvijas Būvnormatīva Nr. 401 dzīvojamās mājas elektroinstalācijas normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadu. Bet lielākā daļa mūsu māju ir būvētas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tas nozīmē, ka mājas elektroietaise ir morāli un fiziski nolietojusies un nepilda savas funkcijas pilnā apjomā, nemaz nerunājot par to, ka neatbilst iedzīvotāju pašreizējām enerģētiskajām prasībām. Izstrādātā tehniskā projektā katram dzīvoklim tiek paredzēta jauda ne vairāk kā 1,8 kilovatiem. Tas ir ļoti maz. Tikai viena moderna elektriskā tējkanna vien patērē divus kilovatus, elektriskā plīts – vēl trīs, četrus kilovatus.

Lasīt tālāk...

Parādā viens – cieš visi

Latvijā plānots drīzumā ieviest jaunu ar dzīvokļa īpašumu saistītu parādu iekasēšanas kārtību. Tad pirmās rokas tiesības būs nevis bankām, bet gan namu pārvaldēm. Mēs jau ziņojām, ka Ekonomikas ministrija Saeimas uzdevumā sagatavojusi attiecīgus Civilprocesa likuma grozījumus. Janvārī grozījumus akceptēja Ministru kabinets.

Namu pārvaldes – rindas galā

Latvijas ļaudis par „komunālajiem grozījumiem” Civilprocesa likumā daudz nespriedelē, jo vienkāršajam cilvēkam ir grūti saprast, kā valdības iniciatīva mainīs viņu dzīvi.

Jā, bija viens kaimiņš, kas palika parādā bankai un namu pārvaldei. Žēl, protams, no visas sirds, bet kāda man daļa par to, kam būs tiesības pirmajam iekasēt parādu – pārvaldniekam vai baņķierim? Man, kaimiņu dzīvokļa iemītniekam, ir pilnīgi vienalga.

Lasīt tālāk...

Kurina, bet ir auksti

Situācija līdz sāpēm pazīstama: apkure it kā pieslēgta, bet līdz temperatūrai, kurā cilvēks var justies komfortabli, ak vai, cik tālu! Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīviem (būvnormatīvs LBN 211-08) gaisa temperatūra dzīvokļos aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zemāk par 18 grādiem. Sākot no 17 grādiem, var un vajag celt trauksmi.

Palīgā, salstam!

Purvciemā dzīvojošajai Maijai Baumanei, pēc visa spriežot, trauksmes zvana laiks jau klāt. Maksājot par siltumu 79 santīmus par kvadrātmetru, Maija, pēc viņas teiktā, komfortam vajadzīgo siltumu nesaņem un vēlamo rezultātu iegūst, tikai papildus ieslēdzot elektrosildītāju. Dabiski, ka tas sit pa kabatu. Turklāt mūsu lasītājas dzīvoklis ir nesen izremontēts, ielikti pakešu logi, tāpēc vainu par aukstumu novelt uz caurvēju nav pamata. Ko darīt?

Lasīt tālāk...

Ūdens skaitītāju pārbaude reizi 800 gados?

„Aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija šobrīd jāveic dzīvokļu īpašniekiem par savu naudu, turklāt tas jādara regulāri – vienu reizi četros gados neatkarīgi no tā, cik daudz ūdens izplūdis caur skaitītāju. Manuprāt, tas nav pareizi!

Ja cilvēks nokavē pārbaudi, namu pārvalde ūdens patēriņa faktisko rādījumu vietā mēneša rēķinā ieraksta normatīvos skaitļus, pareizāk sakot, fiktīvus pārspīlētus skaitļus. Vai tā nav iedzīvošanās uz patērētāju rēķina?

Uzskatu, ka valsts noteikusi nepareizu skaitītāju verifikācijas termiņu. Skaitītāja tehniskā resursa vietā nez kāpēc tiek ņemts vērā kalendārais laiks. Skaitītājs jāpārbauda ik pēc četriem gadiem, bet caur to iztecējušo ūdens kubikmetru daudzums vērā netiek ņemts, tāpēc mēs bieži vien mainām pavisam derīgus skaitītājus un vēl maksājam par to.

Lasīt tālāk...

„Slapja lieta” Liepājā

Ak vai, visā mūsu ziemeļu zemītē jumti tek ar gadalaiku maiņas nenovēršamību. Diemžēl daži par māju ekspluatāciju atbildīgie dienesti šai lauciņā nenopūlas līdz spēku izsīkumam.

Iedzīvotāji, lai arī kašķējas ar pārvaldniekiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrību priekšsēdētājiem, dziļā nolemtībā liek pilošajās vietās spaiņus un gaida pavasari, siltumu. Viņi jau atmetuši cerību kādreiz sagaidīt atbildīgo amatpersonu palīdzību.

Priekšsēdētājam uz galvas nepil

Jā, piecstāvu „hruščovkas” augšējā stāvā dzīve nav salda. Jau tas vien, ka nav lifta! Un ja vēl vecais jumts nepasargā no ūdens, tad pilnā balsī vari sākt kaukt. Liepājniece Tatjana to visu pilnā mērā izbaudīja jau septembrī.

Lasīt tālāk...

Korekcijai darīts gals!

Apnicis! – tas droši vien ir Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāju visbiežāk lietotais vārds, runājot par ūdens korekciju. Bet dažu daudzdzīvokļu māju piemērs liecina, ka ar nežēlīgo ūdens patēriņa „uzskrūvēšanu” var un vajag cīnīties.

Viens jautājums visiem

Vidējie ūdens zudumi Rīgā turpina iedvest šausmas – atkarībā no mājas stāvokļa tie ir no 10% līdz pat 100% ik mēnesi. Tas nozīmē, ka ļaunākajā gadījumā dzīvokļa iemītniekiem par patērēto ūdeni jāmaksā divkāršā apmērā.

– Cik ilgi tas turpināsies? – jautā vieni.

– Kāpēc korekcija izmaksā dārgāk nekā pats patērētais ūdens? – ir neizpratnē otri.

– Kur skatās vara?! – sašutumu pauž trešie.

Lasīt tālāk...