Santehniķi par 1400 eiro izsaucāt?

Sieviete jau divus gadus nevar lietot dzīvokli, jo pārvaldnieks viņu „soda” par iepriekšējā īpašnieka parādiem

Katru dienu Latvijā izsolēs tiek pārdoti parādnieku dzīvokļi un mājas. Pircējiem tā ir lieliska iespēja iegādāties nekustamo īpašumu zem tirgus cenas. Reizēm vairāksolīšana izvēršas par īstu karu, kurā katrs izmisīgi cīnās par tiesībām sagrābt kāroto objektu. Taču par maz ir izsolē piedāvāt augstāko cenu, daudz svarīgāk ir nenopirkt dzīvokli ar nepatīkamu pārsteigumu „bagāžu”.

„Gribat ūdeni? Samaksājiet 1400 eiro...”

Mūsu lasītāju piedzīvotais ir ļoti pamācošs, jo līdzīgā situācijā var nonākt ikviens nekustamā īpašuma pircējs. Stirnu ielā Rīgā kāda dzīvokļa jaunie saimnieki jau DIVUS GADUS nevar sarīkot jurģus, jo dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, atsakās dzīvoklim pieslēgt elektrību un karsto ūdeni.

– Pirms gandrīz diviem gadiem nopirkām dzīvokli izsolē, – stāsta Anna. – Protams, zinājām, ka nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam ir 800 eiro liels komunālo maksājumu parāds, taču uzskatījām, ka iepriekšējā saimnieka parādi uz mums ne mazākajā mērā neattiecas, mēs taču esam godīgi objekta pircēji. Gatavojāmies iekārtoties dzīvoklī un akurāti maksāt visus kooperatīva izrakstītos rēķinus.

Taču Annai un viņas mātei neizdevās pārcelties uz jauno mājokli ne nedēļu, ne mēnesi un pat ne gadu pēc izsoles. Sievietes gaidīja nepatīkams atklājums: kooperatīvs, sarēķinājis iepriekšējā īpašnieka parādus, atslēdza dzīvoklim gan elektrību, gan karsto ūdeni.

– Ar steigu devāmies pie kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja. Stādījāmies priekšā, aprakstījām situāciju, – atceras Anna.

Uz lūgumu pieslēgt komunālos pakalpojumus kooperatīva pārstāvji atbildēja: „Labi! Bet tas maksās 1400 eiro.”

Kas palicis parādā: cilvēks vai dzīvoklis?

Anna no pārvaldnieka biroja aizgāja ļoti satraukta. Ģimenes ietaupījumi bija izlietoti, pērkot dzīvokli, kur ņemt vēl 1400 eiro? Uz kāda pamata jaunajam īpašniekam vispār jāatbild par sava priekšgājēja grēkiem?

– Mēs sākām oficiālu saraksti ar kooperatīvu. Interesanti, ka mums nelika maksāt vecā saimnieka rēķinus. Acīmredzot pārvaldnieks saprata, ka tas ir absolūti nelikumīgi. „1400 eiro ir maksa par gaismas un ūdens pieslēgšanas pakalpojumu,” turpināja uzstāt kooperatīvā. „Kāpēc tāda summa?” „Redziet, tarifu ir noteikusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.”

Izrādījās, ka Stirnu ielas mājas iedzīvotāji savulaik sagājuši kopā un nolēmuši bargi sodīt kaimiņus par maksājumu kavēšanu. Ja par dzīvokli nav maksāts trīs mēnešus, tam atslēdz elektrību un karsto ūdeni, bet pēc tam par pieslēgšanu liek samaksāt 30 eiro. Ja parādnieks par rēķinu maksāšanu nav licies ne zinis vairāk par trim mēnešiem, par pakalpojumu pieslēgšanu jau nākas maksāt 1400 eiro.

– Mēs iesniedzām prasību tiesā, – stāsta Anna, – un cenšamies pierādīt, ka neesam atbildīgi par dzīvokļa iepriekšējā saimnieka parādiem. Savukārt kooperatīvs uzstāj, ka parāds neattiecas uz konkrētu cilvēku, bet gan ir piesaistīts dzīvoklim. Kā tad sanāk – vai nekustamais īpašums dzīvo savu dzīvi?

Sieviete tiesas ceļā cenšas panākt, lai pārvaldnieks pieslēdz dzīvoklim komunālos pakalpojumus un atlīdzina viņai radītos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu. Par to, ka zaudējumi radušies un kaitējums nodarīts, nav ne mazāko šaubu – visu šo laiku Anna nav varējusi lietot pašai piederošo dzīvokli. Anna notiekošo dēvē par patvaļu un brīdina cilvēkus, kas gatavojas pirkt mājokli, lai pirms darījuma slēgšanas viņi pārliecinās, vai dzīvoklī ir gaisma un ūdens. No savas puses piebildīsim, ka nebūs lieki arī pārbaudīt, vai nav parāda par gāzi.

Kopsapulcei nav tiesību sodīt kaimiņu!

Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Tamlīdzīgas problēmas Latvijā risina civiltiesiskā kārtībā. Sāksim ar to, kam jāmaksā dzīvokļa iepriekšējā īpašnieka parādi. Ja pirkšanas – pārdošanas līgumā īpaši nav norādīts, ka tieši jaunais saimnieks ir atbildīgs par vecajiem parādiem, tad kooperatīvam rēķinu samaksa jāpieprasa tikai un vienīgi no iepriekšējā īpašnieka. Jaunais saimnieks par rēķinu samaksu ir atbildīgs no dienas, kad viņa īpašuma tiesības ierakstītas zemesgrāmatā.

– Vai parādu var piesaistīt dzīvokļa īpašumam?

– Nē, Latvijas likumi to aizliedz. Visus parādus taisa konkrēts cilvēks, nevis dzīvoklis.

– Tādā gadījumā kooperatīvs, kas apsaimnieko māju Stirnu ielā, rīkojas nelikumīgi attiecībā pret jaunajiem dzīvokļa īpašniekiem?

– Redzams, ka kooperatīvs cenšas izkļūt no situācijas, paziņojot, ka prasa 1400 eiro nevis veco komunālo parādu segšanai, bet kā maksu par gaismas un karstā ūdens pieslēgšanas pakalpojumu. Bet tā ir blēdīšanās! Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības uzaicināt neatkarīgu elektriķi vai santehniķi, lai viņi pieslēgtu gaismu un ūdeni par komerccenu. Esmu pārliecināts, ka tas maksās desmit un pat divdesmit reizes lētāk salīdzinājumā ar kooperatīva noteikto maksu. Turklāt pārvaldnieka pienākums būs nodrošināt sertificētajam speciālistam piekļuvi komunikācijām.

– Kā kooperatīvam vajadzēja rīkoties šajā situācijā?

– Negribu teikt, ka kooperatīvam vajadzēja pieslēgt elektrību un ūdeni bez maksas. Taču pakalpojuma cenai jābūt ekonomiski pamatotai un samērojamai ar tirgus cenu.

– Bet ko tad, ja kooperatīva vadītājs uzaicināto santehniķi gluži vienkārši nelaidīs pagrabā?

– Ja kooperatīvs nevēlas nodrošināt piekļuvi komunikācijām, jaunajam dzīvokļa īpašniekam tas jāpieprasa tiesas ceļā.

– Mēs visi labi zinām, ka tiesas spridumu var gaidīt gadu un pat piecus gadus...

– Lai nenāktos tik ilgi sēdēt bez ūdens un gaismas, iesaku jaunajam dzīvokļa īpašniekam uzrakstīt tiesai papildu iesniegumu ar prasību uzlikt aizliegumu nelikumīgām darbībām – ūdens un elektrības atslēgšanai. Tāds aizliegums ir spēkā līdz pat brīdim, kad spēkā stājas tiesas spriedums attiecībā uz pamata prasību, tātad kooperatīvam nāksies pieslēgt pakalpojumus uz visu tiesāšanās laiku. No paša pieredzes varu teikt, ka lēmumus par nelikumīgu darbību aizliegšanu tiesas pieņem ļoti operatīvi, dažu dienu laikā.

– Vai pārvaldniekam vispār ir tiesības atslēgt komunālos pakalpojumus parādnieka dzīvoklim?

– Jā, ir. Īpašniekam, kas parazitē mājā un nemaksā rēķinus, ir jāsaprot, ka pārvaldnieks var liegt pakalpojumus pat bez tiesas sprieduma. Likumā „Par dzīvojamo telpu īri” ir to pamatpakalpojumu saraksts, kurus nedrīkst atslēgt, bet šis ierobežojums attiecas tikai uz mājokļu īrniekiem. Dzīvokļa īpašuma likums neparedz neaizskaramus komunālos pakalpojumus, tātad iznāk, ka pārvaldnieks var atslēgt parādniekam ne tikai karsto, bet arī auksto ūdeni un pat kanalizāciju, kas dzīvošanu attiecīgajā dzīvoklī padarīs neiespējamu. Citiem vārdiem runājot, pārvaldnieks var likt lietā visas spiediena izdarīšanas iespējas, ko tik viegli un labprāt dara komunālo pakalpojumu sniedzēji – monopolisti. Varam vilkt paralēli ar pakalpojumu sniedzējiem. Ja privātmājas īpašnieks nemaksā par ūdeni, uzņēmumam Rīgas ūdens ir tiesības liegt viņam šo pakalpojumu. Tas pats attiecas uz pārvaldnieku, kurš sniedz pakalpojumus daudzdzīvokļu mājai. Pēc likuma viņam nav jāiegulda paša apgrozāmie līdzekļi, lai samaksātu par iedzīvotāju saņemtajiem pakalpojumiem. Ūdens vai gaismas atslēgšana nemaksātāju dzīvokļiem  ir mājas un namu pārvaldes pašaizsardzības mehānisms.

– Taču šim mehānismam vajadzētu būt ekonomiski pamatotam un humānam!

– Protams, pakalpojuma atslēgšanai kā sodam par nemaksāšanu nepieciešama saprātīga robeža.

– Vai īpašnieku kopsapulcei vai pārvaldniekam ir tiesības sodīt dzīvokļu saimniekus?

– Nezinu nevienu normatīvo aktu, kas dotu kopsapulcei tādas tiesības. Kopsapulce var tikai apstiprināt metodiku norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanu. Piemēram, ja esat pieķēruši kaimiņu zogam ūdeni, jums ir tiesības ar balsu vairākumu pieņemt lēmumu, ka pārkāpējam jāapmaksā visas mājas ūdens patēriņa starpība attiecīgajā mēnesī. Tādējādi jūs pārdalat maksu par iedzīvotāju saņemto pakalpojumu, un tam ir ekonomisks pamatojums. Bet nolemt, ka pārkāpējam nama pārvaldnieka kasē jāiemaksā 1400 eiro, pat nepaskaidrojot, kur ņemts šis skaitlis, ir visai apšaubāms solis. Ja mēs liekam vienam dzīvokļa īpašniekam samaksāt 1400 eiro, tad rodas jautājums, kāpēc tādu pašu summu nemaksā pārējie?

– Kooperatīvs darbojas no spēka pozīcijām. Samaksāt 1400 eiro ir vienkāršāk nekā tiesāties, tāpēc pārvaldnieks jūtas pārliecināts par savu uzvaru!

– Atkārtošu, izeja no situācijas ir. Tā kā kooperatīvs rīkojas nekorekti, dzīvokļa īpašniecei vajag vērsties tiesā ar prasību par piekļuvi kopējām komunikācijām un pieprasīt, lai tiesa uzliek aizliegumu nelikumīgām darbībām. Bet gribētos, lai šis gadījums kalpo par mācību cilvēkiem, kuri pērk dzīvokli izsolē. Pirms tāda pirkuma vienmēr der aprunāties ar pārvaldnieku, lai saprastu, kādiem zemūdens akmeņiem var uzdurties pēc darījuma noslēgšanas.