„Mums liek pārmaksāt tūkstošus eiro!”

Šķiet, daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes īpašnieki atraduši veidu, kā iespējami vairāk nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Viņi nesteidz dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt zemes nomas līgumu, bet pēc dažiem gadiem uzreiz vēršas tiesā, pieprasot nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par visiem iepriekšējiem gadiem! Tā zemes īpašnieki var no iedzīvotājiem saņemt maksimāli pieļaujamo nomas maksu un piedevām vēl uzveļ tiem visus tiesas izdevumus.

„Kā mēs kļuvām par parādniekiem?”

Tamlīdzīgā situācijā nonākuši mūsu lasītāji no mājas Struktoru ielā 15. Nelielā sešu dzīvokļu māja atrodas uz privātas zemes, un kopš 2011. gada iedzīvotājiem nav nomas līguma ar zemes īpašnieku.

– Pēdējos gados esam nomainījuši vairākus apsaimniekotājus. Pārvaldnieks, ar kuru sadarbojāmies 2011. gadā, parūpējās noslēgt nomas līgumu ar zemes īpašnieku, un mēs godīgi samaksājām rēķinu, sanāca 300 latu katram dzīvoklim, – stāsta Gaļina. – Bet citi pārvaldnieki turpmāk saimnieku vairs nemeklēja, rēķinus mēs nesaņēmām un dzīvojām mierīgi.

Taču šķietamais miers izvērtās par īstu murgu.

Pie darba ķērās maksātnespējas administratori

Tā kā nomas līguma par 2010. gadu Struktoru ielas mājas iedzīvotājiem nebija, viņi pret pašu gribu bija kļuvuši par parādniekiem.

– Tagad esam uzzinājuši, ka zemes īpašnieka pārstāvji vērsušies tiesā un pieprasa, lai mēs samaksājam milzu naudu par zemes nomu 2010. gadā, kā arī draud ar prasībām par laiku pēc 2011. gada! Vai tas ir taisnīgi, ja visā šajā laikā saimnieks ne pirksta nav pakustinājis, lai panāktu ar mums vienošanos? – sašutumu pauž mājas iedzīvotāji.

Nepatīkami ir tas, ka dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, tāpēc zemes saimniekam vajadzēja vērsties nevis pie iedzīvotājiem, bet gan pie pārvaldnieka, kurš cita starpā bija pilnvarots arī slēgt šādu līgumu. Taču kaut kādu iemeslu pēc puses tā arī nesatikās ne 2010., ne 2012. gadā, ne arī vēlāk.

Tagad zemes īpašnieks pieteicis maksātnespēju, un pie darba ķērušies maksātnespējas administratori, ar kuriem joki mazi. Viņi tad arī cenšas attiesāt no iedzīvotājiem tūkstošiem eiro, lai segtu maksātnespējīgā īpašnieka parādus, un no sava neatkāpsies.

Saimnieks nepiekāpjas

Tagad par vēlu skaidrot, kas vainīgs pie tā, ka nav līguma, zemes īpašnieka pārstāvji tā vai tā pieprasīs, lai norēķinās mājas iemītnieki.

– Mums nekad nav piedāvāts līgums, ar mums nekad nav apspriesta nomas maksa, – saka Gaļina, – bet tagad no mums grib dabūt lielāko iespējamo summu!

Atgādināsim, ka zemes nomas maksas lielums tiek noteikts pēc pušu vienošanās. Ja puses nevar vienoties, tad zemes īpašniekam saskaņā ar likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt, lai līgums tiktu noslēgts piespiedu kārtā. Tādā gadījumā zemes nomas maksa tiek noteikta 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

– Tagad mēs paša zemes īpašnieka neizdarības dēļ pamatīgi pārmaksāsim, – uzskata Struktoru ielas 15. nama iemītnieki. – 2011. gadā, kad pārvaldnieks tomēr parūpējās par līguma noslēgšanu, nomas maksa pēc vienošanās bija 4,9% no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet tagad mums kā likuma pārkāpējiem izrakstīts rēķins par pilnu summu 6% apmērā no kadastrālās vērtības.

1000 eiro par neko

Ja iedzīvotāji tiesā zaudēs, viņiem nāksies maksāt ne tikai par zemes nomu, bet arī par advokāta un zemes īpašnieka pārstāvju pakalpojumiem, kā arī soda procentus.

– Lielisku biznesu izveidojuši šie cilvēki! – ar sašutumu saka Gaļina. – Mēs pārmaksājam aptuveni 1000 eiro par neko!

Diemžēl aizsargāties pret šādu patvaļu tikpat kā nav iespējams. Nomas līguma noslēgšana ir mājas un zemes īpašnieku abpusējs pienākums. Ja radies strīds par nomas attiecību esamību pagātnē, lietu izskata tiesā. Tieši tiesa izlemj, vai iedzīvotājiem ir jāmaksā zemes īpašniekam, kurš daudzus gadus par savu zemi nav licies ne zinis, un tieši par kādu laiku viņam pienākas nomas maksa.

Ko domā Augstākā tiesa?

Tamlīdzīgu lietu iztiesāšanā pieņemts atsaukties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 25. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-71, kurā teikts: „Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu, pamatojoties uz likumu. Tādējādi minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Tā kā zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas…”

Likums ir zemes īpašnieku pusē

Kā redzams, šī atsauce ļauj tiesai pieņemt lēmumu par nomas maksas piedzīšanu no iedzīvotājiem pat tad, ja pats saimnieks gadiem nav rādījies. Saskaņā ar likumu dzīvokļu īpašnieki gribot negribot lieto svešu zemi un viņiem jāmaksā par visu lietošanas laiku.

Tiesa, zemes saimnieki tomēr izrāda iedzīvotājiem pretimnākšanu un prasa naudu tikai par laiku pēc nomas maksas „griestu” krišanas. Par nomu deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā tiesāties nav pat interesanti, maksa bija pārāk niecīga...

Diemžēl pagaidām, kamēr nav pieņemti īpaši normatīvie akti par dalīto īpašumu, likums, šķiet, aizsargā tikai zemes īpašniekus. Negribat, lai zemes īpašnieks pamatīgi iedzīvojas uz jūsu mājas rēķina? Tad neatlieciet nomas līguma slēgšanu un kaulējieties par tā nosacījumiem.