Kad mājā ieviešas „varens” kaimiņš

Jaunais dzīvokļa īpašnieks nostājies pret visu māju un liedz piekļuvi pagrabam

Rīgā, Pulkveža Brieža ielā kādas mājas iemītnieki jau pusgadu brauc mazgāties pie radiem, bet dzeramo ūdeni nes no veikala. Kā viņi mazgā traukus un lieto tualeti, pat nejautājiet. Iemesls tām komunālajām neērtībām, kas piemeklējušas šo 13 dzīvokļu namu galvaspilsētas centrā, ir kaimiņu domstarpības.

„Mēs mazgājamies pie radiem!”

Savulaik šī ēka kalpoja par noliktavu, bet jaunajos laikos tika izpirkta un rekonstruēta. Vecā šķūņa vietā, kuram pa caurumiem jumtā varēja skatīt debesis, tagad paceļas prestiža dzīvojamā māja. Daļa īpašnieku var lepoties, ka mājo divstāvu dzīvokļos. Un tieši divi šādi dzīvokļi dabū ciest no jaunā kaimiņa.

– Meita ilgi negribēja stāstīt par problēmu, – saka Liene, – un tikai pēc pusgada es uzzināju, ka Sanitas dzīvoklim ir atslēgts ūdens. Metos meklēt iemeslus, kuru dēļ mazbērniem jānāk pie manis mazgāties, un atklāju šokējošu patiesību: ūdens nav tāpēc, ka jaunais kaimiņš neielaiž santehniķi pagrabā veikt remontu!

Viss sākās tad, kad vienu no dzīvokļiem mājā Pulkveža Brieža ielā nopirka Anatolijs K. Drīz pēc pārcelšanās viņš ielika kopējā pagraba durvīm jaunu slēdzeni un aizliedza kaimiņiem lietot koplietošanas telpas.

Iedzīvotāji ar savām rokām nesa laukā šāviņus

– Gluži neticami! – pauž sašutumu Liene. – Uzreiz pēc mājas rekonstrukcijas mēs savām rokām iztīrījām šo pagrabu. Nācās nest ārā ne tikai gružus, bet pat šāviņus, kas nez kādā veidā tur bija saglabājušies kopš kara laikiem. Varat iedomāties, ko mums nākas pieciest? Daudzus gadus meitas ģimene pagrabā glabāja dažādas mantas. Tagad tur ieiet aizliegts, pat ierīkota signalizācija.

Mīļā miera labad Sanita bija gatava samierināties ar pagraba zaudēšanu, taču drīz vien Anatolijs K. sagādāja viņai jaunas nepatikšanas. Pagājušajā ziemā sāka kristies ūdens spiediens, un drīz vien krāni kļuva gluži sausi. Iedzīvotāji vērsās pēc palīdzības pie pārvaldnieka, bet tas neko nevarēja darīt – bojātie cauruļvadi atrodas tieši Anatolija noslēgtajā pagrabā.

Cauruļvadiem ielikti aizbīdņi?

– Devāmies pie Anatolija K. ar lūgumu ielaist pagrabā santehniķi, bet viņš tikai paraustīja plecus: „Neko nezinu! Gribat pierādīt, ka jums ir tiesības iet pagrabā, sūdzieties tiesā!”– atceras Liene. – Lūdzām santehniķus pārbaudīt caurules no dzīvokļu puses, bet nekas nesanāca. Speciālisti uzskata, ka caurulei, iespējams, speciāli ielikts aizbīdnis.

Sanita un viņas kaimiņiene, kura arī palikusi bez ūdens, uzskata, ka Anatolijs K. tā rīkojas ar nolūku.

– Tas ir mēģinājums sagrābt mūsu dzīvokļus! Cik ilgi mēs vēl noturēsimies bez ūdens? Domājam, ka kaimiņš gaida izdevīgu brīdi, lai lēti nopirktu mūsu nekustamo īpašumu...

„Iedzīvotājam ir līgums par tiesībām lietot!”

Mājas pārvaldnieks Igors Maksimovs atklāja konflikta nianses. Izrādās, Anatolijs K. ne jau vienkārši aiz gara laika uzstādījis signalizāciju pagraba durvīm:

– Pirms daudziem gadiem ar vienu no mūsu mājas triju dzīvokļu īpašniekiem tika noslēgts līgums par kopīpašuma – daļas pagraba un autostāvvietas – lietošanas tiesībām. Šis līgums tika ierakstīts zemesgrāmatā. Ar laiku pirmais īpašnieks lietošanas tiesības pārdeva otram, tas trešajam. Ja nekļūdos, Anatolijs K. ir ceturtais, kam pieder šīs tiesības. Patlaban iedzīvotāji tiesājas ar viņu, cenšoties pierādīt tāda līguma nelikumību, taču pirmās instances tiesa sprieda par labu Anatolijam K.

– Tātas dzīvokļu īpašnieki šobrīd patiešām nevar izmantot pagrabu?

– Jā, kamēr tiesa nav atzinusi līgumu par nelikumīgu, pagrabs paliek Anatolijam K. Vēl ļaunāk ir tas, ka mums nav tiesību lietot arī 900 kvadrātmetru lielo autostāvvietu. Iedomājieties tik, iedzīvotāji maksā par šo zemi nekustamā īpašuma nodokli, bet novietot uz tās savas mašīnas viņiem nav tiesību.

– Ko darīt cilvēkiem, lai atjaunotu ūdens padevi?

– Atklāti sakot, nezinu. Vēl nesen man bija abu mājas pagrabu atslēgas, bet pirms diviem gadiem nācās pagrabos ielaist būvvaldes inspektori, kura vēlējās pārbaudīt, vai tur nav kas pašrocīgi sabūvēts. Es atslēdzu abus pagrabus, un inspektore, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, uzrakstīja rīkojumu ar prasību legalizēt kaut kādas starpsienas. Tad gan gāja vaļā! Anatolijs K. bija līdz sirds dziļumiem sašutis: „Kā jūs drīkstējāt ielaist svešu cilvēku manās telpās? Atdodiet atslēgas!” Atslēgas neatdevu. Pēc pāris dienām Anatolijs K. nomainīja slēdzeni, un pārējie iemītnieki pagrabā vairs nevarēja iekļūt. Kā pret to cīnīties, nezinu, taču labi zinu, kāpēc ir pazudis ūdens. Kamēr varēju iekļūt pagrabā, es regulāri mainīju kārtridžu ūdensvada filtram. Tagad vairs nevaru to izdarīt, filtrs ir piesērējis un nelaiž cauri ūdeni.

Piekļuve jānodrošina!

Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

– Problēma šāda: viens no dzīvokļu īpašniekiem liedz pārvaldniekam piekļuvi  mājas kopējām komunikācijām un liek šķēršļus remontam. Ko darīt pārējiem iedzīvotājiem?

– Dzīvokļa īpašuma likumā skaidri un gaiši teikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi mājas kopējām komunikācijām, kuras atrodas viņa īpašuma teritorijā. Ar kopējām komunikācijām domāti cauruļvadi un elektroinstalācija, ko lieto visi mājas īpašnieki. Piemēram, tie ir karstā un aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadi, kuri iet gan caur dzīvokļiem, gan pagrabu.

– Ko nozīmē – nodrošināt piekļuvi?

– Nodrošināt fizisku piekļuvi nozīmē ielaist savās telpās namu pārvaldes speciālistus, kuri ieradušies veikt remontu, un nepieciešamības gadījumā novākt mēbeles un nojaukt reģipša starpsienas, kuras traucē piekļūšanu. Ideālā gadījumā kopējās komunikācijas vispār nedrīkst nožogot ar starpsienām. Protams, var jau pateikt santehniķim: „Jums vajag – jūs arī jauciet nost!”, bet tādā gadījumā grūti prasīt, lai namu pārvaldes darbinieki darbotos akurāti un pēc tam atjaunotu sabojāto nožogojumu.

– Ko darīt mūsu lasītājiem, kas palikuši bez ūdens?

– Vērsties tiesā ar prasību nodrošināt piekļuvi kopējām komunikācijām, bet, gaidot spriedumu, iesniegt arī prasību aizliegt nelikumīgas darbības un nodrošināt piekļuvi tiesāšanās laikā. Ja šī prasība būs gudri un pareizi formulēta, iedzīvotāji piekļuvi komunikācijām iegūs dažu dienu laikā.