Dalītā īpašuma izbeigšana: plāni nav īstenojami?

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: „Lai izpirktu zemi, katram sirmgalvim mūsu mājā jāatdod zemes īpašniekam četru gadu pensija!”

Šoruden Latvijā apspriež likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas paredz atļaut dzīvokļu īpašniekiem izpirkt privāto zemi zem mājām, pat ja zemes īpašnieks nav nevēlas to pārdot. Galvenais dzīvojamo māju īpašniekiem ir ar balsu vairākumu pieņemt attiecīgu lēmumu un vērsties pie varas pārstāvjiem. Zināma arī izpirkšanas cena: zemes gabala kadastrālā vērtība plus 18% kā kompensācija zemes īpašniekam par piespiedu pārdošanu.

Likumprojektam vēl ejams garš ceļš, gaidāmas ilgas diskusijas Saeimā. Iespējams, ka beigu beigās trešajām personām piederošās zemes izpirkšanas nosacījumi pilnībā mainīsies. Bet ko par Tieslietu ministrijas piedāvāto variantu domā dzīvokļu īpašnieki? Lūk, kādu zīmīgu vēstuli mēs saņēmām no Rīgas DzĪKS „Ziemeļnams” valdes priekšsēdētāja V. Nikoļska:

„Ja likums par dalīto īpašumu tiks pieņemts tādā variantā, kā to iecerējusi Tieslietu ministrija, tad zem mūsu mājas esošās zemes īpašnieki tiks pie pusmiljona eiro, pat pirkstu nepakustinot. Kadastrālā vērtība 1273 kvadrātmetriem privātās zemes zem mūsu mājas šobrīd ir 405 731 eiro, ja šai summai pieskaita Tieslietu ministrijas ieteiktos 18%, sanāk tieši puse miljona.

Tas nozīmē, ka katram 62 dzīvokļu mājas īpašniekam par zemi nāksies samaksāt aptuveni astoņus tūkstošus eiro. Šāda summa būtu jāmaksā, ņemot vērā zemes gabala kadastrālo vērtību 2015. gada 1. janvārī, bet neviens taču nevar garantēt, ka pirms likuma pieņemšanas kadastrālā vērtība nepieaugs vēl par dažiem desmitiem tūkstošu eiro. Jājautā, kādā veidā zemes īpašniekiem ar valsts ierēdņu palīdzību izdevies vairakkārt palielināt zemes kadastrālo vērtību, neieguldot zemes gabalos ne centa? Un tagad vēl valsts nolēmusi mani aplaimot un dot iespēju veikt spekulatīvu darījumu, nopērkot zemi ne tikai par nereālu kadastrālās vērtības cenu, bet vēl ar 18% uzcenojumu – katram gadījumam.

Gribētos pavaicāt piedāvātā likumprojekta par dalītā īpašuma izbeigšanu autoriem, no kurienes viņi norakstījuši 15. pantu, kas nosaka, ka katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums trīs mēnešu laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par izpērkamās zemes izpirkšanu pieņemšanas dienas iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā izpirkuma cenas daļu apmērā, kas atbilst viņam piederošā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai? Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka katram dzīvokļa īpašniekam jāizvelk no zeķes un jāpārskaita labdariem astoņi tūkstoši eiro. Varbūt tas iespējams kaut kur Norvēģijā, Zviedrijā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, bet pie mums tas ir pilnīgi nereāli. Tad kāpēc rakstīt nereālas lietas?

Manuprāt, tā ir labi maskēta nomas maksas celšanas forma. Jo likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieki nespēj uzreiz samaksāt par savu „laimes” daļu, viņiem nāksies zemes īpašniekam maksāt soda naudu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Bet tie vairs nebūs tie 6%, ko daudzi no mums šobrīd maksā par nomu, tie būs 6% no kadastrālās vērtības plus 18%, ko Tieslietu ministrija iestrādājusi savos priekšlikumos! Protams, ne jau zemei zem visiem Rīgas namiem ir tik augsta kadastrālā vērtība, bet arī tur dzīvo cilvēki!

Pilnīgs absurds ir tas, ka cilvēki par lielu naudu pirks nevis konkrētu zemes gabalu, ar kuru varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet kaut kādu papīriņu, kas apliecinās, ka viņš kļuvis par īpašnieku, tikai nav skaidrs, kam. Mūsu mājā, piemēram, vairāk nekā puse iedzīvotāju vispār nekad nav spēruši kāju uz privātās zemes, bet tagad par mūsu gudro ierēdņu ģeniālo ideju viņiem nāksies likt galdā summu, kas līdzinās viņu četru gadu pensijai. Viņiem četrus gadus vajadzēs visu savu pensiju atdot zemes īpašniekiem, no kuriem daudzi visai apšaubāmā veidā tikuši pie laimīgās loterijas biļetes.

Un vēl jāatceras, ka, tikuši pie tik lepna pirkuma, nākamie neskaitāmie zemes īpašnieki turpinās maksāt zemes nodokli 1,5 procentu apmērā (saskaņā ar Rīgas domes 2016. gada plānu). Domāju, ka attiecībā pret veco daudzdzīvokļu māju iemītniekiem būtu tikai taisnīgi nemainīt zemes kadastrālo vērtību, bet jaunbūvēm un jaunajiem pircējiem zemes gabala izpirkuma cenu varētu arī piesaistīt tirgus cenai.”